Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

ES Padomes arhīvs

Padomes arhīvā tiek apkopoti un apstrādāti dokumenti, ko Eiropas Savienības Padome izstrādā vai saņem, pildot savus uzdevumus. Arhīvā ir publiski pieejama informācija par lietām, darbs ar kurām ir pabeigts vairāk nekā pirms 30 gadiem.

Informācija par fondiem

Padomes arhīva fondi ir iedalīti atbilstoši ES juridiskā pamata dažādiem posmiem:

  • Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas definēta Parīzes līgumā (1952) (fonds CM1);
  • Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), kas definētas Romas līgumos (1957) (fonds CM2);
  • Eiropas Savienība – no Māstrihtas līguma līdz Lisabonas līgumam (fonds CM4);
  • Eiropas Savienība, kas definēta Lisabonas līgumā (fonds CM8).

Fondos arī iekļauti materiāli, kas saistīti ar starpvaldību sarunām, piemēram:

  • sarunām par Līgumiem, piemēram, par Romas līgumiem (fonds CM3);
  • sarunām par ES paplašināšanos (fonds CM5);
  • sarunām par Jaundes konvenciju, Lomes konvenciju un Kotonū nolīgumu (fonds CM6);
  • sarunām saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas padomēm starp ES un trešām valstīm (fonds CM7).

Padomes arhīva fondi lielākoties sastāv no Padomes sanāksmju protokoliem un materiāliem Eiropadomes sanāksmēm, Pastāvīgo pārstāvju komitejas un citu komiteju sanāksmēm. Tajos ir arī budžeta dokumenti un dokumenti, kas saistīti ar direktīvu, regulu un lēmumu izstrādi dažādās politikas jomās.

Dokumenti parasti ir pieejami tajās ES oficiālajās valodās, kuras lietotas dokumentu izstrādes laikā.

 

Publiska piekļuve

Materiāli un dokumenti, kas ir vecāki par 30 gadiem, ir publiski pieejami. Dokumentu oriģināli tiek nosūtīti uz ES vēstures arhīvu, un tie tiek uzglabāti Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Ar dokumentu mikrofišām un/vai elektroniskajām kopijām var iepazīties Padomes arhīvā Briselē.

Tiek piemēroti daži izņēmumi, piemēram, attiecībā uz klasificētiem dokumentiem vai, lai aizsargātu:

  • personu privāto dzīvi un neaizskaramību;
  • komerciālas intereses, tostarp intelektuālo īpašumu.

Materiālus un dokumentus, kas jaunāki par 30 gadiem, var atrast publiskajā reģistrā vai iesniedzot lūgumu par piekļuvi dokumentam.

 

Ceļvedis pa dalībvalstu ārlietu ministriju un ES iestāžu arhīviem

"Zilo ceļvedi" izveidoja darbam ar dalībvalstu ārlietu ministriju un ES iestāžu arhīvu materiāliem. Tajā iekļauta informācija par saziņu ar šiem arhīviem, piekļuvi tiem, to atrašanās vietu, pieejamību un struktūru. To kopīgi izstrādāja 1987. gadā izveidotā dalībvalstu ārlietu ministriju un ES iestāžu arhivāru grupa.

Atsauksmes

Vai atradāt meklēto?

Jā   


Ko jūs meklējāt?

Vai jums ir kādi ieteikumi?