Ko dara ES Padome?

1. Risina sarunas par ES tiesību aktiem un pieņem tos

Padome ir būtiska ES lēmumu pieņēmēja.

risina sarunas par tiesību aktiem un pieņem tos – lielākoties kopā ar Eiropas Parlamentu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, ko dēvē arī par"koplēmumu". Koplēmuma procedūru izmanto tajās politikas jomās, kurās Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence vai arī dalīta kompetence kopā ar dalībvalstīm. Tādā gadījumā Padome pieņem tiesību aktus, balstoties uz Eiropas Komisijas iesniegtiem priekšlikumiem.

2. Koordinē dalībvalstu politiku

Padome atbild par dalībvalstu politikas koordinēšanu konkrētās jomās, tādās kā šīs:

  • ekonomikas un fiskālā politika – Padome koordinē dalībvalstu ekonomikas un fiskālo politiku, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā, pārrauga dalībvalstu budžeta politiku un stiprina ES fiskālo sistēmu, kā arī risina juridiskus un praktiskus jautājumus, kas saistīti ar euro, finanšu tirgiem un kapitāla apriti,
  • izglītība, kultūra, jaunatne un sports – Padome pieņem ES politikas satvaru un darba plānus šajās jomās, nosakot prioritātes sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju,
  • nodarbinātības politika –  Padome sagatavo ikgadējas pamatnostādnes un ieteikumus dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropadomes secinājumiem par ES nodarbinātības situāciju.

3. Attīsta ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Padome nosaka un īsteno ES ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz Eiropadomes izstrādātām pamatnostādnēm. Šis darbs ietver arī ES palīdzību attīstības jomā, humāno palīdzību, aizsardzību un tirdzniecību. Kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Padome nodrošina ES ārējās darbības saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti. 

4. Slēdz starptautiskus nolīgumus

Padome pilnvaro Komisiju ES vārdā risināt sarunas par nolīgumiem starp ES un trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Pēc sarunām Padome pieņem lēmumu par attiecīgā nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Padome arī pieņem galīgo lēmumu par nolīguma noslēgšanu, ja Eiropas Parlaments ir devis savu piekrišanu (tā vajadzīga jomās, uz kurām attiecas koplēmuma procedūra) un ja to ir ratificējušas visas ES dalībvalstis.

Šie nolīgumi var attiekties uz plašām jomām, piemēram, tirdzniecību, sadarbību un attīstību, vai arī uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, tekstilizstrādājumiem, zivsaimniecību, muitu, transportu, zinātni, tehnoloģiju utt. 

5. Pieņem ES budžetu

Padome kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES budžetu.

Budžeta periods aptver vienu kalendāro gadu. To parasti pieņem decembrī, un tas stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.