Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sastāvs (AGRIFISH)

ES padome

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome pieņem tiesību aktus vairākās jomās, kas ir saistītas ar pārtikas ražošanu, lauku attīstību un zvejniecības pārvaldību.

Kā strādā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome?

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē sanāk visu ES dalībvalstu ministri. Vairums dalībvalstu ir pārstāvētas ar vienu ministru, kas atbild par abām nozarēm, tomēr dažas dalībvalstis uz Padomes sanāksmēm nosūta divus ministrus – vienu, kas atbild par lauksaimniecības jomu, bet otru – par zivsaimniecības jomu.

Sanāksmēs piedalās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs vai Eiropas Komisijas jūrlietu un zivsaimniecības komisārs.

Sanāksmes parasti notiek reizi mēnesī.

Par lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku

Padome – lielākoties kopā ar Eiropas Parlamentu – pieņem tiesību aktus vairākās jomās, kas ir saistītas ar pārtikas ražošanu, lauku attīstību un zvejniecības pārvaldību.

Lauksaimniecības politikā ietilpst šādi jautājumi: kopējā lauksaimniecības politika (KLP), noteikumi par iekšējo tirgu lauksaimniecībā, mežsaimniecība, bioloģiskā ražošana, ražošanas kvalitāte un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums. Ar kopējo lauksaimniecības politiku saistīto pasākumu mērķis ir palielināt lauksaimniecības ražīgumu, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, lai patērētāji piedāvātos produktus saņemtu par samērīgām cenām.

Padome pieņem tiesību aktus arī zivsaimniecības politikas jomā, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotas katrai sugai, kā arī piešķirot zvejas iespējas. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir padarīt zivsaimniecību vides ziņā ilgtspējīgāku un ekonomiski dzīvotspējīgāku, vienlaikus risinot tādas problēmas kā pārzveja un pārmērīga flotes kapacitāte.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes prioritātes Igaunijas prezidentūras laikā

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības jomā prezidentvalsts Igaunijas galvenais temats ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotne. Prezidentvalsts uzsvaru liks uz KLP vienkāršošanu, lielākoties saistībā ar Kopoto regulu.

Prezidentvalsts par mērķi ir arī izvirzījusi:

  • nodrošināt ES lauksaimniecības ilgtspēju un konkurētspēju,
  • stiprināt ražotāju pozīciju pārtikas apritē,
  • palīdzēt apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem,
  • augu veselības jomā par prioritāti noteikt situatīvo plānošanu.

Īpaša uzmanība tiks veltīta arī ilgtspējīgai lauksaimniecības zemes izmantošanai. Oktobrī ir paredzēts Tallinā rīkot augsta līmeņa konferenci "Zeme ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmu pakalpojumiem".

Prezidentvalsts Igaunija tiecas panākt atklātu tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumus, kā arī starptautiskās organizācijās panākt apstiprinājumu ES nostājām.

Prezidentvalsts sekmēs arī diskusijas par to, kā efektīvu kontroles pasākumu nolūkā īstenot digitālus risinājumus. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju tiks rīkota konference, lai apspriestu integrētu informācijas pārvaldības sistēmu oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC).

Zivsaimniecība

Zivsaimniecības jomā prezidentvalsts Igaunija par prioritāti ir izvirzījusi kvotu noteikumus, jo tie ir jāpieņem līdz 2018. gadam.

Prezidentvalsts mērķis ir pieņemt lēmumu par:

  • zvejas iespējām Baltijas jūrā,
  • zvejas iespējām Melnajā jūrā,
  • zvejas iespējām ES ūdeņos un ārpus tiem.

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir līdz 2020. gadam panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Prezidentvalsts mērķis ir panākt progresu tādās citās jomās kā pārvaldības plāni, cenšoties, kur iespējams, panākt vispārēju pieeju. Tā tiecas atsākt diskusijas par daudzgadu plānu Baltijas jūras lašu pārvaldībai.

Šīs prezidentūras laikā tā ir iecerējusi virzīt uz priekšu darbu pie Ziemeļjūras pārvaldības plāna un tehnisko pasākumu pamatregulas, kā arī, iespējams, pie priekšlikuma par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.

Prezidentvalsts Igaunija, kopā ar Eiropas Komisiju rīkojot konferenci, plāno arī sākt diskusijas par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) nākotni.