Ekonomikas un finanšu padomes sastāvs (ECOFIN)

ES padome

Ekonomikas un finanšu padome ir atbildīga par ES politiku šādās trijās galvenajās jomās: ekonomikas politika, nodokļu jautājumi un finanšu pakalpojumu regulējums.

Kā strādā Ekonomikas un finanšu padome?

Ekonomikas un finanšu padomes sastāvā ir visu dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri. Sanāksmēs piedalās arī attiecīgie Eiropas komisāri.

Tiek rīkotas arī īpašas ECOFIN padomes sanāksmes, kurās piedalās par budžetu atbildīgie valstu ministri un Eiropas Komisijas finanšu plānošanas un budžeta komisārs, lai sagatavotu ES gada budžetu.

ECOFIN padomes sanāksmes parasti notiek reizi mēnesī.

Par ekonomikas un finanšu politiku

Eurogrupa

Eurogrupa ir neoficiāla struktūra, kuras ietvaros tiekas eurozonas valstu ministri, lai apspriestu ar euro saistītus jautājumus

Ekonomikas un finanšu padome, kas plašāk pazīstama kā ECOFIN padome, ir atbildīga par ekonomikas politiku, nodokļu jautājumiem, finanšu tirgiem un kapitāla apriti, kā arī par ekonomiskajām attiecībām ar valstīm ārpus ES.

Tā arī sagatavo ES gada budžetu un risina jautājumus, kas saistīti ar vienotās valūtas – euro – juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

ECOFIN padome koordinē dalībvalstu ekonomikas politiku, sekmē to ekonomiskās darbības konverģenci un uzrauga to budžeta politiku.

Tā arī koordinē ES nostājas starptautiskās sanāksmēs, piemēram, G20, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmēs. Tā ir arī atbildīga par finanšu aspektiem starptautiskās sarunās par pasākumiem klimata pārmaiņu problēmu risināšanai.

Igaunijas prezidentūras prioritātes

Prezidentvalsts Igaunija koncentrēsies uz PVN sistēmas modernizāciju. Tā strādās pie tā, lai panāktu politisku vienošanos par tiesību aktu projektiem par e-publikācijām un vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu. Vēl arī tiks mēģināts panākt vienošanos par galvenajiem elementiem PVN e-komercijas priekšlikumā. Prezidentvalsts arī sāks diskusijas par priekšlikumiem attiecībā uz galīgo PVN sistēmu un samazinātām likmēm.

Prezidentvalsts Igaunija ir iecerējusi veikt analīzi par Komisijas iesniegto kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma novērtējumu un sagatavot Padomes secinājumus.

Līdztekus darbam ar riska samazināšanas paketi prezidentvalsts Igaunija arī liks pamatus tam, lai izveidotu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Tā paredz panākt politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par riska samazināšanas paketes steidzamākajiem jautājumiem. Attiecībā uz atlikušajām paketes daļām tās mērķis ir panākt vispārēju pieeju Padomē. Savas prezidentūras laikā Igaunija turpinās strādāt pie projekta Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai.

Prezidentvalsts Igaunija arī pievērsīs uzmanību priekšlikumiem, kas izrietēs no pārskatīšanas, ko veiks attiecībā uz regulu par ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem. Tā strādās ar priekšlikumu par izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmu atklāšanu no finanšu starpnieku puses, un tā paredz strādāt saistībā ar kopēju ES tādu trešo valstu sarakstu, kuras nesadarbojas.

Attiecībā uz ES budžetu 2018. gadam prezidentvalsts Igaunija paredz panākt visaptverošu un laicīgu vienošanos, kurā būtu ņemtas vērā ES vajadzības un tiktu nodrošināta rīcībpolitiku īstenošana.

Sadarbībā ar nākamo prezidentvalsti Bulgāriju prezidentvalsts Igaunija izveidos ekonomikas politikas kalendāru jaunajam Eiropas pusgada ciklam.