Ārlietu padomes sastāvs

ES padome

Ārlietu padome ir atbildīga par ES ārējo darbību, kas ietver ārpolitiku, aizsardzību un drošību, tirdzniecību, attīstības sadarbību un humānās palīdzības jautājumus.

Kā strādā Ārlietu padome?

Ārlietu padomes sastāvā ir visu ES dalībvalstu ārlietu ministri. Atkarībā no darba kārtības Padomes sanāksmēs piedalās arī:

  • aizsardzības ministri (kopējā drošības un aizsardzības politika),
  • attīstības ministri (attīstības sadarbība),
  • tirdzniecības ministri (kopējā tirdzniecības politika).

Ārlietu padomes sanāksmes vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, un patlaban šajā amatā ir Federika Mogerīni (Federica Mogherini). Augstajam pārstāvim palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Tomēr, kad Ārlietu padomē tiek apspriesti kopējās tirdzniecības politikas jautājumi, sanāksmi vada tās ES dalībvalsts pārstāvis, kura attiecīgajā pusgadā ir ES Padomes prezidentvalsts.

Ārlietu padomes sanāksmes notiek vienu reizi mēnesī.

Par ārpolitiku

Kopā ar Eiropas Komisiju un saņemot atbalstu no Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt vienotību, konsekvenci un efektivitāti ES ārējā darbībā.

Tā arī izstrādā un īsteno ES ārpolitiku un drošības politiku, balstoties uz Eiropadomes noteiktajām pamatnostādnēm. Konkrēti, lai sasniegtu tādus ES mērķus kā miers un drošība, Padome var sākt gan civilus, gan militārus ES krīžu pārvarēšanas pasākumus. Tā var arī pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu ES ārpolitiku un drošības politiku, tostarp iespējamas sankcijas.

Ņemot vērā, ka šī joma ir ekskluzīvā ES kompetencē, Padome kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem pasākumus, ar ko īsteno ES kopējo tirdzniecības politiku. Tā ietver tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, intelektuālā īpašuma tiesības un ārvalstu tiešos ieguldījumus. Tirdzniecības politikas jomā Komisijas pienākums ir veikt sarunas un pārvaldīt tirdzniecības nolīgumus; tas ietver tarifu grozījumus, muitas un tirdzniecības noteikumus un aizsardzības pasākumus. Tomēr Padomei ir svarīga loma, jo tā pilnvaro Komisiju sākt sarunas un sagatavo tai sarunu norādes.

Igaunijas prezidentūras prioritātes

Prezidentvalsts turpinās Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķu īstenošanas procesu.

Konkrēti, tā centīsies stiprināt attiecības ar sešām Austrumu partnerības valstīm. Nākamais Austrumu partnerības samits notiks 2017. gada 24. novembrī Igaunijas prezidentūras laikā.

Attiecībā uz ES dienvidu kaimiņreģionu tiks pastiprināta sadarbība ekonomikas un drošības jomā.

Joprojām svarīgas ir ciešas transatlantiskās attiecības. Padome tieksies turpināt dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, tostarp cīņu pret terorismu, kiberdraudiem un tirdzniecību.

Prezidentvalsts arī veicinās stratēģisko sadarbību ar Āfrikas valstīm, lai risinātu sociālekonomiskās problēmas. Drošības uzlabošana Āfrikas kontinentā ir prioritāte, tāpat arī sadarbība migrācijas jautājumos.

Tiks stiprinātas partnerības ar Āfrikas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, piedaloties līdz 2017. gada beigām plānotajos samitos.

Sadarbības turpināšana ar Turciju un Rietumbalkānu valstīm ir vēl viena svarīga prezidentvalsts prioritāte, jo īpaši tādās jomās kā migrācija, drošība, enerģētika un ekonomika.

Drošība un aizsardzība

Prezidentvalsts centīsies stiprināt ES kopējās drošības un aizsardzības politikas trīs pīlārus:

  • ES globālās stratēģijas īstenošanu drošības un aizsardzības jomā,
  • ES un NATO sadarbību,
  • Komisijas izstrādātā Eiropas Aizsardzības rīcības plāna īstenošanu.

Prezidentvalsts arī koncentrēsies uz jautājumu par dalībvalstu militāro spēju pastiprināšanu. Tā arī sniegs ieguldījumu diskusijās par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (EDRP).

Attīstība

Prezidentvalsts Igaunija veicinās digitālo tehnoloģiju izmantošanu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.

Prezidentvalsts pievērsīsies arī tam, kā uzlabot koordināciju starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību, jo īpaši saistībā ar bēgļu krīzi.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ieilgušas pārvietošanas problemātikai saistībā ar humanitārajām krīzēm un dabas katastrofām.