Tieslietu un iekšlietu padomes sastāvs (TI)

ES padome

Tieslietu un iekšlietu padome attīsta sadarbību un kopēju politiku dažādos pārrobežu jautājumos ar mērķi visā ES izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Kā strādā Tieslietu un iekšlietu padome?

Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes sastāvā ir visu ES dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri. Parasti tieslietu ministri risina jautājumus par tiesu iestāžu sadarbību civiltiesību un krimināltiesību, kā arī pamattiesību jomā, savukārt iekšlietu ministri atbild par tādiem jautājumiem kā migrācija, robežu pārvaldība un policijas iestāžu sadarbība. Tomēr ne visās ES dalībvalstīs uzdevumu dalījums starp ministriem ir vienāds. TI padome atbild arī par civilo aizsardzību.

TI padome parasti sanāk reizi trijos mēnešos.

Saskaņā ar vienošanos, kas atspoguļota ES līgumos, dažu tieslietu un iekšlietu jomas pasākumu īstenošanā Dānija, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās tikai daļēji vai to dalība ir saistīta ar konkrētiem nosacījumiem.

Jomās, kas saistītas ar Šengenas acquis, apspriedes norisinās jaukto komiteju formātā. Minētajā formātā ietilpst ES dalībvalstis, kā arī tās 4 trešās valstis, kuras ir Šengenas nolīguma puses (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice). Ja tiek gatavoti leģislatīvi pasākumi, pēc tam, kad notikusi apspriešana jauktajā komitejā, TI padome pieņem attiecīgo dokumentu, tikai Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās balsošanā.

Par tieslietu un iekšlietu politiku

Padome pieņem tiesību aktus – vairākumā gadījumu kopā ar Eiropas Parlamentu – lai garantētu pamattiesības, nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos visā ES un sniegtu pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni. Tā atbild par patvēruma un imigrācijas politiku, tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, civilo aizsardzību, kā arī cīņu pret smago un organizēto noziedzību un terorismu. Tā arī risina jautājumus, kas saistīti ar Eiropas bezrobežu zonu – Šengenas zonu.

Padome ir atbildīga arī par to, lai atvieglinātu un stiprinātu koordināciju attiecībā uz dalībvalstu darbībām iekšējās drošības jomā. To panāk, risinot jautājumus par ārējo robežu aizsardzību un cenšoties pastiprināt policijas un muitas iestāžu sadarbību.

Tieslietu un iekšlietu padomes prioritātes Maltas prezidentūras laikā

 Tieslietas

Svarīga prezidentvalsts Maltas prioritāte tieslietu jomā ir cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību. Prezidentvalsts pievērsīsies ierosinātajai direktīvai par to, lai Eiropas Savienībā veiktu saskaņošanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuru pamatā ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā arī ierosinātajai regulai par noziedzīgi iegūto līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu.

Prezidentvalsts turpinās sarunas par spēkā esošā Eurojust lēmuma pārskatīšanu, kā arī par priekšlikumu attiecībā uz Eiropas prokuratūras izveidi (EPPO regula).

Iekšlietas

Attiecībā uz iekšlietām prezidentvalsts Malta veicinās kopēju Eiropas rīcību, lai risinātu problēmas saistībā ar migrācijas plūsmām un terorisma draudiem.

Prezidentvalsts Malta turpinās īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā. Viena no prioritātēm būs ES patvēruma politikas saskaņošana, pamatojoties uz priekšlikumiem, ar kuriem pārskata kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Īpašs uzsvars tiks likts uz pasākumiem, ar kuriem nodrošina solidaritātes un atbildības principu un Dublinas regulas efektīvu piemērošanu.

Prezidentvalsts Malta arī īstenos pēcpasākumus saistībā ar jaunu satvaru partnerībai ar trešām valstīm, lai glābtu dzīvības Vidusjūrā, palielinātu atgriešanas rādītājus un nodrošinātu to, ka migrantiem ir iespēja palikt tuvāk savām mājām. Līdztekus minētajam prezidentvalsts turpinās centienus likumīgās migrācijas jomā, sākot likumdošanas sarunas par Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu.

Vēl viens būtisks jautājums prezidentvalsts Maltas darba kārtībā ir ārējo robežu pārvaldības nostiprināšana. Konkrēti prezidentvalsts ir uzstādījusi par mērķi noslēgt sarunas par priekšlikumiem saistībā ar ieceļošanas/izceļošanas sistēmu. Tā ir arī iecerējusi virzīt uz priekšu sarunas par ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveidi.

Prezidentvalsts Malta izvērsīs diskusiju par cīņu pret terorismu un smago un organizēto noziedzību. Tā koncentrēsies uz diskusijām saistībā ar ierosināto likumdošanas instrumentu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem.