Tieslietu un iekšlietu padomes sastāvs (TI)

ES padome

Tieslietu un iekšlietu padome attīsta sadarbību un kopēju politiku dažādos pārrobežu jautājumos ar mērķi visā ES izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Kā strādā Tieslietu un iekšlietu padome?

Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes sastāvā ir visu ES dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri. Parasti tieslietu ministri risina jautājumus par tiesu iestāžu sadarbību civiltiesību un krimināltiesību, kā arī pamattiesību jomā, savukārt iekšlietu ministri atbild par tādiem jautājumiem kā migrācija, robežu pārvaldība un policijas iestāžu sadarbība. Tomēr ne visās ES dalībvalstīs uzdevumu dalījums starp ministriem ir vienāds. TI padome atbild arī par civilo aizsardzību.

TI padome parasti sanāk reizi trijos mēnešos.

Saskaņā ar vienošanos, kas atspoguļota ES līgumos, dažu tieslietu un iekšlietu jomas pasākumu īstenošanā Dānija, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās tikai daļēji vai to dalība ir saistīta ar konkrētiem nosacījumiem.

Jomās, kas saistītas ar Šengenas "acquis", apspriedes norisinās jaukto komiteju formātā. Minētajā formātā ietilpst ES dalībvalstis, kā arī tās 4 trešās valstis, kuras ir Šengenas nolīguma puses (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice). Ja tiek gatavoti leģislatīvi pasākumi, pēc tam, kad notikusi apspriešana jauktajā komitejā, TI padome pieņem attiecīgo dokumentu, tikai Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās balsošanā.

Par tieslietu un iekšlietu politiku

Padome pieņem tiesību aktus – vairākumā gadījumu kopā ar Eiropas Parlamentu – lai garantētu pamattiesības, nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos visā ES un sniegtu pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni. Tā atbild par patvēruma un imigrācijas politiku, tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, civilo aizsardzību, kā arī cīņu pret smago un organizēto noziedzību un terorismu. Tā arī risina jautājumus, kas saistīti ar Eiropas bezrobežu zonu – Šengenas zonu.

Padome ir atbildīga arī par to, lai atvieglinātu un stiprinātu koordināciju attiecībā uz dalībvalstu darbībām iekšējās drošības jomā. To panāk, risinot jautājumus par ārējo robežu aizsardzību un cenšoties pastiprināt policijas un muitas iestāžu sadarbību.

Igaunijas prezidentūras prioritātes

Tieslietas

Prezidentvalsts ir paredzējusi turpināt sarunas par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Prezidentvalsts turpinās darbu pie maksātnespējas tiesību aktu daļējas saskaņošanas nolūkā uzlabot uzņēmējdarbības vidi ES valstīs. Tā strādās arī pie tā, lai atjauninātu noteikumus par pārrobežu tiesvedību ar ģimenēm un bērniem saistītās lietās.

Attiecībā uz cīņu pret terorismu Igaunijas prezidentūra centīsies panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu par projektu direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās. Tā arī turpinās sarunas par noteikumiem iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējai atzīšanai.

Iekšlietas

Igaunijas prezidentūras laikā Tieslietu un iekšlietu padome pievērsīsies likumīgai migrācijai, nelikumīgai migrācijai, ārējo robežu kontrolei un sadarbībai ar trešām valstīm.

Tā strādās arī pie tā, lai pārskatītu Zilās kartes direktīvu, kuras mērķis ir veicināt augsti kvalificētu darba ņēmēju ieceļošanu ES un mobilitāti ES teritorijā.

Tā strādās ar trešām valstīm, lai rastu risinājumus nelikumīgas migrācijas iemesliem un lai uzlabotu atgriešanas rādītājus. Prezidentvalsts arī turpinās centienus reformēt Eiropas patvēruma sistēmu un ES kopējo vīzu politiku.

2017. gada otrajā pusē Tieslietu un iekšlietu padome centīsies pabeigt politisko darbu pie ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveides. Tā arī centīsies vienoties ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai.