Padome kā ES lēmumu pieņēmēja

Parastā likumdošanas procedūra

Parasto likumdošanas procedūru, ko dēvē arī par "koplēmumu", izmanto apmēram 85 ES politikas jomās – sākot ar diskriminācijas apkarošanu un beidzot ar kopējo imigrācijas politiku.

Lielākā daļa ES tiesību aktu, saistībā ar kuriem izmanto šo procedūru, tiek pieņemti pirmajā lasījumā.

Padome ir būtiska ES lēmumu pieņēmēja. Tā risina sarunas par jauniem ES tiesību aktiem, tos pieņem un vajadzības gadījumā pielāgo, kā arī koordinē politiku. Vairumā gadījumu Padome lēmumus pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, ko dēvē arī par "koplēmumu". Koplēmuma procedūru izmanto tajās politikas jomās, kurās Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence vai arī dalīta kompetence kopā ar dalībvalstīm. Tādā gadījumā Padome pieņem tiesību aktus, balstoties uz Eiropas Komisijas iesniegtiem priekšlikumiem. 

Vairākās ļoti specifiskās jomās Padome pieņem lēmumus, izmantojot īpašas likumdošanas procedūras – piekrišanas procedūru un konsultāciju procedūru –, kurās Parlamenta iesaiste ir ierobežota. 

Darbs Padomē – trīs procedūras posmi

Ministri dažādos Padomes sastāvos izskata priekšlikumus, un viņu darbu palīdz sagatavot vairāk nekā 150 darba grupas un komitejas. Tajās strādā amatpersonas no visām dalībvalstīm.

Kad Padome ir saņēmusi Komisijas priekšlikumu, to vienlaikus izskata Padome un Eiropas Parlaments. Šo izskatīšanu sauc par "lasījumu". Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanā var būt līdz trim lasījumiem, pirms Padome un Parlaments par to vienojas vai to noraida.

Kamēr nav sagatavota Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā, Padome dažkārt var pieņemt politisku vienošanos, ko dēvē par "vispārēju pieeju". Padomē pieņemta vispārēja pieeja var noderēt, lai paātrinātu likumdošanas procedūru, un var pat palīdzēt abām iestādēm vieglāk panākt vienošanos, jo Parlaments jau pirms sava atzinuma pirmajā lasījumā var iepazīties ar Padomes gaidāmo nostāju. Tomēr Padomes galīgo nostāju nevar pieņemt, kamēr Parlaments nav sniedzis savu atzinumu pirmajā lasījumā.

Katrā lasījumā priekšlikums tiek izskatīts Padomē trijos līmeņos:

  • darba grupā,
  • Pastāvīgo pārstāvju komitejā,
  • attiecīgajā Padomes sastāvā.

Tādā veidā tiek panākts, ka darba grupā priekšlikumu apspriež no tehniskā viedokļa, ministru līmenī par to tiek nodrošināta politiskā atbildība, bet Pastāvīgo pārstāvju komitejā to izskata vēstnieki, kuru darbs ietver gan tehniskus, gan politiskus apsvērumus.

Padomes darba sagatavošanas struktūras

Padomei palīdz vairāk nekā150 darba grupas un komitejas, kuras sauc par darba sagatavošanas struktūrām

1. Darba grupa

Padomes prezidentvalsts ar Ģenerālsekretariāta palīdzību nosaka, kurā darba grupā priekšlikums jāizskata, un to sasauc.

Darba grupa vispirms iepazīstas ar priekšlikumu kopumā un pēc tam izskata to detalizēti.

Oficiāli nav paredzēts termiņš, kādā darba grupai priekšlikums jāizskata; tas ir atkarīgs no katra priekšlikuma. Darba grupai arī nav noteikti jāpanāk vienošanās, bet tās apspriežu rezultāts tiek iesniegts Pastāvīgo pārstāvju komitejai.

2. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER)

Darbs ar priekšlikumu Pastāvīgo pārstāvju komitejā ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā ir panākta vienošanās darba grupas līmenī.

Ja vienošanos var panākt bez apspriešanas, jautājums tiek iekļauts Pastāvīgo pārstāvju komitejas darba kārtības I daļā.

Ja ir vajadzīga turpmāka apspriešana Pastāvīgo pārstāvju komitejā, jo darba grupā nav panākta vienošanās par dažiem priekšlikuma aspektiem, to iekļauj Pastāvīgo pārstāvju komitejas darba kārtības II daļā. Tādā gadījumā Pastāvīgo pārstāvju komiteja var

  • mēģināt pati panākt vienošanos par risinājumu;
  • nosūtīt priekšlikumu atpakaļ darba grupai, iespējams, tam pievienojot ierosinājumus kompromisa risinājumam;
  • iesniegt jautājumu Padomei.

Lielākā daļa priekšlikumu Pastāvīgo pārstāvju komitejas darba kārtībā tiek iekļauta vairākkārt, jo komiteja cenšas atrisināt domstarpības, kas nav novērstas darba grupā.

3. Padomes sastāvs

Ja Pastāvīgo pārstāvju komitejai ir izdevies noslēgt apspriedes par priekšlikumu, tas tiek iekļauts Padomes darba kārtībā kā "A" punkts – tas nozīmē, ka ir paredzēts panākt vienošanos Padomē bez debatēm. Parasti kā "A" punktus Padomes darba kārtībā iekļauj apmēram divas trešdaļas jautājumu. Tomēr pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma apspriešanos par šiem jautājumiem var atsākt.

Padomes darba kārtības "B" daļā tiek iekļauti jautājumi,

  • kuri palikuši neizlemti pēc iepriekšējām Padomes sanāksmēm;
  • par kuriem nav panākta vienošanās ne Pastāvīgo pārstāvju komitejā, ne darba grupā;
  • kuri ir politiski pārāk sensitīvi un tāpēc nav atrisināmi zemākā līmenī.

Ja Padome rīkojas likumdevēja statusā, tās balsošanas rezultāti tiek automātiski publiskoti. Ja kāds Padomes loceklis vēlas pievienot balsojumam paskaidrojuma piezīmi, arī tā tiek publiskota, ja tiesību aktu pieņem. Citos gadījumos, kad balsojuma paskaidrojuma piezīmes netiek publiskotas automātiski, to var izdarīt pēc autora lūguma.

Tā kā juridiski Padome ir viena organizācija, jebkurā no tās 10 sastāviem var pieņemt Padomes tiesību aktu, kas ir cita sastāva kompetencē.