Parastā likumdošanas procedūra

ES padome

Koplēmuma procedūra pirmo reizi tika ieviesta 1992. gadā, un 1999. gadā tās izmantošanu paplašināja. Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas koplēmuma procedūru pārdēvēja par parasto likumdošanas procedūru un tā kļuva par galveno procedūru ES tiesību aktu pieņemšanai. To piemēro aptuveni 85 politikas jomās.

Vienošanās panākšana

Padome dažreiz izmanto "vispārēju pieeju", lai sniegtu Parlamentam priekšstatu par savu nostāju attiecībā uz tiesību akta priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija.

Šo politisko vienošanos parasti izmanto, lai paātrinātu likumdošanas procesu un padarītu vieglāku vienošanās panākšanu starp Parlamentu un Padomi pirmajā lasījumā.

Īss pārskats

Likumdevēji: ES Padome un Eiropas Parlaments

Likumdošanas iniciatīvas tiesības: Eiropas Komisija

Galvenie procedūras elementi

  1. Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam.
  2. Padome un Parlaments pirmajā vai otrajā lasījumā pieņem tiesību akta priekšlikumu.
  3. Ja abas iestādes pēc otrā lasījuma nepanāk vienošanos, tiek sasaukta Samierināšanas komiteja.
  4. Ja teksts, par ko panākta vienošanās Samierināšanas komitejā, abām iestādēm trešajā lasījumā ir pieņemams, tiesību aktu pieņem.

Ja tiesību akta priekšlikumu jebkurā procedūras posmā noraida vai arī ja Parlaments un Padome nespēj panākt kompromisu, priekšlikumu nepieņem un procedūra tiek izbeigta.

Juridiskais pamats: Līguma par Eiropas Savienības darbību 289. un 294. pants.