Īpašas likumdošanas procedūras

ES padome

Īss pārskats

Likumdevējs: Padome praktiski ir vienīgais likumdevējs. Tiesību akta priekšlikumam ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana vai par to ir jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu.

Iniciatīvas tiesības: Eiropas Komisija.

Procedūru veidi:

  • piekrišanas procedūra – Eiropas Parlamentam ir pilnvaras ar absolūtā vairākuma balsojumu piekrist tiesību akta priekšlikumam vai to noraidīt, bet tas nevar priekšlikumu grozīt;
  • konsultāciju procedūra – Eiropas Parlaments var apstiprināt vai noraidīt tiesību akta priekšlikumu vai arī ierosināt tajā grozījumus.

Juridiskais pamats: Līguma par Eiropas Savienības darbību 289. panta 2. punkts.

Noteikumi: Īpašas likumdošanas procedūras Līgumos nav precīzi aprakstītas. Tāpēc noteikumi tiek paredzēti katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā attiecīgos Līgumu pantus.

Sīkāks apraksts

1. Piekrišanas procedūra

Izmantojot piekrišanas procedūru, Padome var pieņemt tiesību aktu priekšlikumus pēc tam, kad ir saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Parlamentam ir pilnvaras ar absolūtā vairākuma balsojumu piekrist tiesību akta priekšlikumam vai to noraidīt, bet tas nevar priekšlikumu grozīt. Padome nevar atcelt Parlamenta atzinumu.

Kā likumdošanas procedūra piekrišana tiek izmantota jaunu tiesību aktu pieņemšanā par diskriminācijas apkarošanu , un tā arī dod Parlamentam veto tiesības gadījumos, kad saskaņā ar Līguma par ES darbību 352. pantu izmanto subsidiāro vispārīgo juridisko pamatu.

Parlamenta piekrišana ir vajadzīga arī neleģislatīvos jautājumos:

  • ja Padome pieņem konkrētus starptautiskus nolīgumus, par ko sarunas risinājusi ES;
  • gadījumā, kad ir notikuši nopietni pamattiesību pārkāpumi (Līguma par Eiropas Savienību 7. pants);
  • jautājumos par jaunu ES valstu pievienošanos;
  • saistībā ar izstāšanos no ES.

2. Konsultāciju procedūra

Izmantojot konsultāciju procedūru, Padome pieņem tiesību akta priekšlikumu pēc tam, kad Parlaments par to ir sniedzis atzinumu.

Šajā procedūrā Parlaments var tiesību akta priekšlikumu apstiprināt, noraidīt vai ierosināt tajā grozījumus. Padomei nav juridiska pienākuma ņemt vērā Parlamenta atzinumu, bet saskaņā ar Tiesas judikatūru tā nedrīkst pieņemt lēmumu, ja atzinumu nav saņēmusi.

Šī procedūra ir piemērojama vairākās jomās, piemēram, jautājumos par atbrīvojumiem iekšējā tirgū un konkurences tiesībām.

Konsultēšanās ar Parlamentu ir nepieciešama arī neleģislatīvos jautājumos, kad tiek pieņemti starptautiski nolīgumi, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku.