Eurogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eurozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz euro. 

Uzdevumi

Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eurozonas dalībvalstīm. Tās mērķis ir arī veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei.

Eurogrupa arī atbild par Eurosamitu sagatavošanu un ar tiem saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.

Sanāksmes

Eurogrupa parasti sanāk vienu reizi mēnesī, Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmes priekšvakarā. Eurogrupas sanāksmēs piedalās arī ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs.

Pirmā neoficiālā eurozonas valstu finanšu ministru sanāksme notika 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen, Luksemburgā.

Ja tulkojums nav pieejams, saturs parādās oriģinālvalodā

Priekšsēdētājs

Eurogrupa savu priekšsēdētāju ievēlē uz divarpus gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu. Patlaban priekšsēdētājs ir Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem).  2015. gada 13. jūlijā viņu ievēlēja amatā uz otru pilnvaru termiņu. Jerūns Deiselblūms ir Nīderlandes finanšu ministrs.

Darba programma

Eurogrupa savu darba programmu pieņem reizi 6 mēnešos. Programmā noteiktas galvenās jomas, kurās jākoncentrē darbs, un izklāstītas provizoriskās darba kārtības gaidāmajām Eurogrupas sanāksmēm.  

Pievienošanās eurozonai

Lai varētu pievienoties eurozonai, ES dalībvalstīm ir jāizpilda tā sauktie "konverģences kritēriji". Tie ir ekonomiski un juridiski nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās 1992. gada Māstrihtas līgumā, un tie pazīstami arī kā "Māstrihtas kritēriji".

Galīgo lēmumu par ES valsts pievienošanos eurozonai pieņem ES Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

 

Pievienošanās eurozonai

Lai varētu pievienoties eurozonai, ES dalībvalstīm ir jāizpilda tā sauktie "konverģences kritēriji". Tie ir ekonomiski un juridiski nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās 1992. gada Māstrihtas līgumā, un tie pazīstami arī kā "Māstrihtas kritēriji".

Galīgo lēmumu par ES valsts pievienošanos eurozonai pieņem ES Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.