Padomes loma starptautiskos nolīgumos

ES padome

Starptautiskos nolīgumus izmanto, lai Eiropas Savienībai palīdzētu sasniegt tās politikas mērķus. Tie var attiekties uz plašām darbības jomām, piemēram, tirdzniecību, sadarbību un attīstību, vai arī uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, tekstilizstrādājumiem, zivsaimniecību, muitu, transportu, zinātni un tehnoloģiju.

ES apspriež un noslēdz starptautiskus nolīgumus gan ar trešām valstīm, gan ar starptautiskām organizācijām, piemēram, PTO un ANO.

Ekskluzīvā vai kopīgā kompetence?

Dažās jomās ES ir ekskluzīva kompetence starptautisku nolīgumu noslēgšanai, piemēram, ja nolīgums varētu skart kopējus ES noteikumus vai ja nepieciešams atbalstīt ES tās iekšējo kompetenču īstenošanā. Jomās, kurās ES ir pieņēmusi īpašus kopējus noteikumus, piemēram, attiecībā uz muitu, dalībvalstis vairs nedrīkst ar trešām valstīm parakstīt tādus nolīgumus, kas skar šos noteikumus. ES šādos gadījumos ir arī ekskluzīva kompetence, un tā rīkojas visu dalībvalstu vārdā.

ES var parakstīt starptautiskus nolīgumus arī jomās, kurās tai ar dalībvalstīm ir kopīga kompetence, piemēram, ārlietu jomā.

Ko Padome dara?

ES Padomei ir nozīmīga loma, apspriežot un noslēdzot nolīgumus starp ES un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tā ir iesaistīta visos procedūras posmos, sākot ar sarunu pilnvaru piešķiršanu Komisijai un beidzot ar nolīguma parakstīšanu ES vārdā un galīgā lēmuma pieņemšanu, ar ko nolīgumu īsteno ES tiesību aktos.

Attiecībā uz nolīgumiem, kas skar jomas, kurās kompetence ir arī ES dalībvalstīm, sarunu pilnvaras piešķir arī dalībvalstu valdību pārstāvji. Tie lielākoties ir nolīgumi, kas saistīti ar ārpolitiku, un vispārēji tirdzniecības nolīgumi.

Padome var arī pieņemt lēmumu apturēt kāda starptautiska nolīguma piemērošanu vai to izbeigt. Piemēram, 2010. gadā Padome apturēja 96. pantu Kotonū nolīgumā ar Zimbabvi, kā rezultātā tika apturēts attīstības palīdzības maksājums šai valstij. Padome pieņem lēmumu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko iesniedz Komisija vai Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Kā tas notiek?

Starptautisku nolīgumu apspriešanas un noslēgšanas procedūra ir izklāstīta Līguma par ES darbību 207. un 218. pantā. Visā procedūras laikā Padome lielākoties pieņem lēmumus ar kvalificēta vairākuma balsošanu. Tomēr jomās, kurās parasti nepieciešama vienprātība, piemēram, attiecībā uz nodokļiem, tā balso, izmantojot vienprātības principu. Par nolīgumiem, kas attiecas uz kopīgās kompetences jomām, lēmumus pieņem kopā ar Padomi, kopīgi vienojoties (visu dalībvalstu piekrišana).

Sarunu procedūra:

  1. Komisija iesniedz Padomei ieteikumus par katru konkrēto nolīgumu. Ja nolīgums attiecas galvenokārt uz ārējo un drošības politiku, ieteikumus iesniedz Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.
  2. Padome pēc tam pieņem lēmumu, ar ko tiek atļauta sarunu uzsākšana. Tā parasti pieņem arī sarunu norādes, kurās izklāstīti vispārēji mērķi, kas jāsasniedz sarunu laikā.
  3. Sarunu laikā Komisija pārstāv ES, izņemot gadījumus, kad nolīgums attiecas uz ārējo un drošības politiku – tad ES pārstāv augstais pārstāvis. Sarunas starp ES un trešo valstu pusēm vai starptautiskām organizācijām parasti notiek vairākās kārtās.
  4. Attiecībā uz dažiem nolīgumu veidiem Padome ieceļ īpašu komiteju, kura sarunu laikā apspriežas ar Komisiju. Komisija regulāri sniedz minētajai komitejai un Eiropas Parlamentam ziņojumus par sarunu virzību.
  5. Jebkurā sarunu norises posmā Padome var pieņemt pārskatītas vai jaunas sarunu norādes. To dara, lai mainītu sarunu nostāju, vai brīdī, kad sarunu vadītājs (Komisija) vēlas novirzīties no iepriekš apstiprinātās nostājas.
  6. Padome un Komisija ir kopīgi atbildīgas par to, lai pārbaudītu, vai apspriestie nolīgumi ir saderīgi ar iekšējo ES politiku un noteikumiem.
  7. Sarunu noslēgumā Padome pieņem lēmumu par nolīguma parakstīšanu. Dažos gadījumos Padome pieņem lēmumu arī par nolīguma provizorisku piemērošanu. Šos lēmumus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
  8. Padome arī pieņem galīgo lēmumu par nolīguma noslēgšanu. Tas var notikt tikai tad, kad Eiropas Parlaments ir sniedzis savu piekrišanu (par asociācijas nolīgumiem un jomās, uz kurām attiecas vai nu parastā likumdošanas procedūra vai piekrišanas procedūra) un kad nolīgumu ir ratificējušas visas ES dalībvalstis. Pārējās jomās, izņemot nolīgumus, kas attiecas uz ārējo un drošības politiku, notiek apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.