Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

ES Padomes prezidentūra

ES padome

Rotējošā prezidentūra

Padomes prezidentūras pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Prezidējošās dalībvalstis cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu.

Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Nīderlande, Slovākija un Malta. 

Nīderlandes prezidentūra ES Padomē: 2016. gada 1. janvāris – 30. jūnijs

Nīderlandes prezidentūras darba programmas uzmanības centrā ir četras svarīgākās jomas: migrācija un starptautiskā drošība, stabilas finanses un noturīga eurozona, Eiropa kā novatore un darbvietu veidotāja un tālredzīga klimata un enerģētikas politika.

Prezidentvalsts vēlas tādu Eiropas Savienību, kas galveno uzmanību pievērš Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem svarīgām lietām, tādu ES, kas ar inovācijām rada izaugsmi un darbvietas un izveido saikni ar pilsonisko sabiedrību. Prezidentvalsts veicinās rīcību ES līmenī vienīgi tad, ja tā būs efektīvāka nekā valsts līmeņa politikas pasākumi.

Sekot prezidentūrai:

Padomes prezidentvalstis līdz 2020. gadam

Nīderlande: no 2016. gada janvāra līdz jūnijam
Slovākija: no 2016. gada jūlija līdz decembrim
Malta: no 2017. gada janvāra līdz jūnijam
Apvienotā Karaliste: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Igaunija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Bulgārija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Austrija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Rumānija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Somija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam

Prezidentvalsts uzdevumi

Prezidentvalsts atbild par Padomes darba turpināšanu ES likumdošanas jomā, nodrošinot ES darba kārtības nepārtrauktību, kārtību likumdošanas procesā un sadarbību dalībvalstu starpā. Lai to panāktu, prezidentvalstij ir jārīkojas kā godīgam un neitrālam starpniekam.

Prezidentvalstij ir divi galvenie uzdevumi.

1. Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju plānošana un vadīšana

Prezidentvalsts vada dažādu Padomes sastāvu (izņemot Ārlietu padomes) un Padomes darba sagatavošanas struktūru, tostarp pastāvīgo komiteju, piemēram, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), un specifisku tematisko darba grupu un komiteju sanāksmes.

Prezidentvalsts nodrošina to, ka Padomes reglaments un darba metodes tiek pareizi piemērotas un apspriedes notiek paredzētajā kārtībā.

Tā arī organizē dažādas oficiālas un neoficiālas sanāksmes Briselē un prezidentvalstī.

2. Padomes pārstāvēšana attiecībās ar pārējām ES iestādēm

Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm, jo īpaši Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tās uzdevums ir mēģināt un panākt vienošanos par leģislatīviem dokumentiem, izmantojot trialogus, neoficiālas sarunu sanāksmes un Samierināšanas komitejas sanāksmes.

Prezidentvalsts savu darbu cieši koordinē ar:

  • Eiropadomes priekšsēdētāju,
  • Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Tā atbalsta viņu darbu un dažkārt var tikt lūgta pildīt konkrētus pienākumus Augstā pārstāvja vārdā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu padomes sanāksmes, kad tiek izskatīti ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti jautājumi.