Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

ES Padomes prezidentūra

ES padome

Rotējošā prezidentūra

Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu.

Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Nīderlande, Slovākija un Malta.

Slovākijas prezidentūra ES Padomē – no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim

Slovākijas prezidentūras prioritātes ir balstītas uz trim savstarpēji saistītiem principiem – gūt uzskatāmus rezultātus, pārvarēt sadrumstalotību un galveno uzmanību pievērst iedzīvotājiem.

Nākamo 6 mēnešu laikā prezidentvalsts galveno uzmanību pievērsīs četrām galvenajām jomām: ekonomiski spēcīga Eiropa, moderns vienotais tirgus, ilgtspējīga politika migrācijas un patvēruma jomā un globālos procesos iesaistīta Eiropa.

Sekot prezidentūrai:

Padomes prezidentvalstis līdz 2020. gadam

Slovākija: no 2016. gada jūlija līdz decembrim
Malta: no 2017. gada janvāra līdz jūnijam
Igaunija: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Bulgārija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Austrija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Rumānija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Somija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Horvātija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam
Vācija: 2020. gada jūlijs – decembris

Prezidentvalsts uzdevumi

Prezidentvalsts atbild par Padomes darba turpināšanu ES likumdošanas jomā, nodrošinot ES darba kārtības nepārtrauktību, kārtību likumdošanas procesā un sadarbību dalībvalstu starpā. Lai to panāktu, prezidentvalstij ir jārīkojas kā godīgam un neitrālam starpniekam.

Prezidentvalstij ir divi galvenie uzdevumi.

1. Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju plānošana un vadīšana

Prezidentvalsts vada dažādu Padomes sastāvu (izņemot Ārlietu padomes) un Padomes darba sagatavošanas struktūru, tostarp pastāvīgo komiteju, piemēram, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), un specifisku tematisko darba grupu un komiteju sanāksmes.

Prezidentvalsts nodrošina to, ka apspriedes notiek paredzētajā kārtībā un ka Padomes reglaments un darba metodes tiek pareizi piemērotas.

Tā arī organizē dažādas oficiālas un neoficiālas sanāksmes Briselē un prezidentvalstī.

2. Padomes pārstāvēšana attiecībās ar pārējām ES iestādēm

Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm, jo īpaši Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tās uzdevums ir mēģināt un panākt vienošanos par leģislatīviem dokumentiem, izmantojot trialogus, neoficiālas sarunu sanāksmes un Samierināšanas komitejas sanāksmes.

Prezidentvalsts savu darbu cieši koordinē ar:

  • Eiropadomes priekšsēdētāju,
  • Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Tā atbalsta viņu darbu un dažkārt var tikt lūgta pildīt konkrētus pienākumus Augstā pārstāvja vārdā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu padomes sanāksmes, kad tiek izskatīti ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti jautājumi.