Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

ES Padomes prezidentvalsts

Rotējošā prezidentvalsts

Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu.

Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Itālija, Latvija un Luksemburga. 

Luksemburgas prezidentūra ES Padomē: no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim

Luksemburgas prezidentūras darba programma ir balstīta uz šādiem 7 darbības virzieniem: investīciju veicināšana, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību; ES sociālās dimensijas padziļināšana; migrācijas pārvaldīšana, tostarp attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu; vienotā tirgus atdzīvināšana, galveno uzmanību pievēršot tā digitālajai dimensijai; ES konkurētspējas virzīšana globālā un pārredzamā satvarā; ilgtspējīgas attīstības veicināšana un ES klātbūtnes pasaules mērogā pastiprināšana.

Padomes prezidentvalstis līdz 2020. gadam

Īrija: no 2013. gada janvāra līdz jūnijam 
Lietuva: no 2013. gada jūlija līdz decembrim 
Grieķija: no 2014. gada janvāra līdz jūnijam
Itālija
: no 2014. gada jūlija līdz decembrim
Latvija
: no 2015. gada janvāra līdz jūnijam
Luksemburga: no 2015. gada jūlija līdz decembrim
Nīderlande: no 2016. gada janvāra līdz jūnijam
Slovākija: no 2016. gada jūlija līdz decembrim
Malta: no 2017. gada janvāra līdz jūnijam
Apvienotā Karaliste: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Igaunija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Bulgārija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Austrija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Rumānija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Somija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam

Prezidentvalsts uzdevumi

Prezidentvalsts atbild par Padomes darba virzību ES likumdošanas jomā, nodrošinot ES programmas nepārtrauktību, organizētu likumdošanas procesu un sadarbību dalībvalstu starpā. Lai to panāktu, prezidentvalstij ir jārīkojas kā godīgam un neitrālam starpniekam.

Prezidentvalstij ir divi galvenie uzdevumi.

1. Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju plānošana un vadīšana

Prezidentvalsts vada dažādu Padomes sastāvu (izņemot Ārlietu padomes) un Padomes darba sagatavošanas struktūru, tostarp pastāvīgo komiteju, piemēram, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), un darba grupu un komiteju, kas izskata ļoti specializētus jautājumus, sanāksmes.

Prezidentvalsts nodrošina to, ka apspriedes notiek paredzētajā kārtībā un ka Padomes reglaments un darba metodes tiek pareizi piemērotas.

Tā arī organizē dažādas oficiālas un neoficiālas sanāksmes Briselē un prezidentvalstī.

2. Padomes pārstāvēšana attiecībās ar pārējām ES iestādēm

Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm, jo īpaši Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tās uzdevums ir mēģināt un panākt vienošanos par leģislatīviem dokumentiem, izmantojot trialogus, neoficiālas sarunu sanāksmes un Samierināšanas komitejas sanāksmes.

Prezidentvalsts cieši sadarbojas ar:

  • Eiropadomes priekšsēdētāju,
  • Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Tā atbalsta viņu darbu un to var dažkārt lūgt pildīt konkrētus pienākumus Augstā pārstāvja vārdā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu padomes sanāksmes, ja tiek izskatīti ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti jautājumi.