ES Padomes prezidentūra

ES padome

Rotējošā prezidentūra

Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu.

Pašreizējo triju prezidentvalstu komandu veido Igaunija, Bulgārija un Austrija.

Igaunijas prezidentūra ES Padomē – 2017. gada 1. jūlijs – 31. decembris

Igaunijas prezidentūras prioritāšu pamatā ir Eiropadomes stratēģiskā programma un kopīgie mērķi, ko dalībvalstis un ES iestādes formulējušas Romas deklarācijā par godu Romas līgumu 60. gadadienai. Prezidentvalsts Igaunija galveno uzmanību pievērsīs kopīgo vērtību – labklājības, drošības, miera un stabilitātes – saglabāšanai Eiropā. Tā centīsies Eiropas vienotību uzturēt ar praktiskiem lēmumiem.

Nākamo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts lielākā uzmanība būs vērsta uz četrām galvenajām jomām: atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un neapdraudēta Eiropa, digitāla Eiropa un datu brīva aprite, kā arī iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa.

Padomes prezidentvalstis līdz 2020. gadam

Igaunija: no 2017. gada jūlija līdz decembrim
Bulgārija: no 2018. gada janvāra līdz jūnijam
Austrija: no 2018. gada jūlija līdz decembrim
Rumānija: no 2019. gada janvāra līdz jūnijam
Somija: no 2019. gada jūlija līdz decembrim
Horvātija: no 2020. gada janvāra līdz jūnijam
Vācija: no 2020. gada jūlija līdz decembrim

Prezidentvalsts uzdevumi

Prezidentvalsts atbild par Padomes darba turpināšanu ES likumdošanas jomā, nodrošinot ES darba kārtības nepārtrauktību, kārtību likumdošanas procesā un sadarbību dalībvalstu starpā. Lai to panāktu, prezidentvalstij ir jārīkojas kā godīgam un neitrālam starpniekam.

Prezidentvalstij ir divi galvenie uzdevumi.

1. Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmju plānošana un vadīšana

Prezidentvalsts vada dažādu Padomes sastāvu (izņemot Ārlietu padomes) un Padomes darba sagatavošanas struktūru, tostarp pastāvīgo komiteju, piemēram, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), un specifisku tematisko darba grupu un komiteju sanāksmes.

Prezidentvalsts nodrošina to, ka apspriedes notiek paredzētajā kārtībā un ka Padomes reglaments un darba metodes tiek pareizi piemērotas.

Tā arī organizē dažādas oficiālas un neoficiālas sanāksmes Briselē un prezidentvalstī.

2. Padomes pārstāvēšana attiecībās ar pārējām ES iestādēm

Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar pārējām ES iestādēm, jo īpaši Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tās uzdevums ir mēģināt un panākt vienošanos par leģislatīviem dokumentiem, izmantojot trialogus, neoficiālas sarunu sanāksmes un Samierināšanas komitejas sanāksmes.

Prezidentvalsts savu darbu cieši koordinē ar:

  • Eiropadomes priekšsēdētāju,
  • Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Tā atbalsta viņu darbu un dažkārt var tikt lūgta pildīt konkrētus pienākumus Augstā pārstāvja vārdā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu padomes sanāksmes, kad tiek izskatīti ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti jautājumi.