Dalībvalstu valdību pārstāvju konferences tiek sasauktas, lai apspriestos un vienotos par izmaiņām ES līgumos. Šīs sanāksmes sauc arī par starpvaldību konferencēm (SVK).

Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā šī bija vienīgā līguma pārskatīšanas procedūra. Tagad to sauc par parasto pārskatīšanas procedūru.

Nesen notikušās starpvaldību konferences

Jauninājumi Lisabonas līgumā

2007. gada SVK

2007. gada jūnijā Eiropadomes sasauktās SVK uzdevums bija izstrādāt projektu reformu līgumam, ar kuru "uzlabotu paplašinātās Savienības efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti, kā arī tās ārējo darbību saskaņotību".

Pēc konferences tika pieņemts Lisabonas līgums, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tika konsolidēti Līgums par Eiropas Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

2004. gada SVK

SVK sākās 2003. gada oktobrī, un tajā apsprieda "projektu Līgumam par Konstitūciju Eiropai", kuru bija sagatavojis Eiropas Konvents.

Ar Konstitūciju, kuru ES vadītāji parakstīja 2004. gada oktobrī, bija paredzēts aizstāt visus esošos līgumus ar vienu dokumentu.

To neratificēja visas ES valstis, un Konstitūcija nestājās spēkā.

ES līgumu pārskatīšana

Parastā pārskatīšanas procedūra

Ar šo procedūru jebkura dalībvalsts, Komisija vai Eiropas Parlaments drīkst Padomei iesniegt priekšlikumu līguma grozīšanai, Padome to pēc tam iesniedz Eiropadomei. Par to paziņo valstu parlamentiem.

Ja lielākā daļa dalībvalstu Eiropadomē piekrīt izskatīt priekšlikumu par līguma grozīšanu, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc "konventu". Vispirms notiek apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju. Ja tiek skarti monetāri jautājumi, notiek apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

Līguma grozījumu projekts tiek apspriests konventā, kurā sanāk valstu parlamentu pārstāvji, valstu vai to valdību vadītāji, EP deputāti un Eiropas Komisija. Konventa sniegtos ieteikumus, kurus pieņem vienprātīgi, nosūta SVK.

Vai arī – ja ierosinātie grozījumi nav tādi, par kuriem jāsasauc konvents, Eiropadome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt nesasaukt konventu un noteikt pašas savus nosacījumus SVK.

SVK, ko sasauc Eiropadomes priekšsēdētājs, par līguma grozījumiem lemj vienprātīgi.

Vienkāršotā pārskatīšanas procedūra

Ar Lisabonas līgumu tika ierosināta paātrināta procedūra ES politiku un iekšējo darbību grozīšanai, tā dēvētā vienkāršotā pārskatīšanas procedūra. To piemērojot, nav nepieciešams sasaukt konventu vai SVK.

Par grozījumiem vienprātīgi lemj Eiropadome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju. Ja grozījumi skar monetārās jomas, notiek apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

Lēmums nevar stāties spēkā, pirms to nav apstiprinājušas visas dalībvalstis.

Šo procedūru nevar izmantot, lai palielinātu ES pilnvaras.

Parastā likumdošanas procedūra

Šo lēmumu pieņemšanas procedūru izmanto aptuveni 85 ES politikas jomās.

Īpašas likumdošanas procedūras

Ir divas "īpašas likumdošanas procedūras" – piekrišanas procedūra un konsultāciju procedūra.

Pārejas klauzulas

Tā dēvētās pārejas klauzulas ļauj Eiropadomei dažās politikas jomās aizstāt vienprātīgu balsojumu Eiropas Savienības Padomē ar kvalificēta vairākuma balsojumu.

Eiropadome var arī nolemt pārcelt dažas politikas jomas no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto likumdošanas procedūru, kuru sauc par koplēmuma procedūru un kurā Eiropas Savienības Padome kopīgi ar Eiropas Parlamentu veic likumdevēja funkcijas.

Abos gadījumos Eiropadome darbojas vienprātīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Sešu mēnešu laikā valstu parlamenti lēmumiem var uzlikt veto, tādējādi liedzot tiem stāties spēkā.

Turklāt dažus līguma noteikumus var pārskatīt, izmantojot citas procedūras.