Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Ko Eiropadome dara?

Eiropadome nosaka ES vispārējo politisko virzienu un prioritātes. Tā nav viena no ES likumdevējām iestādēm, tāpēc tā neapspriež un nepieņem ES tiesību aktus. Tomēr tā izstrādā ES politikas programmu, parasti Eiropadomes sanāksmēs pieņemot secinājumus, kuros ir norādīti svarīgākie jautājumi un veicamās darbības. 

Pavisam nesen Eiropadome pieņēma stratēģisku programmu, kurā ir noteiktas prioritārās jomas, kurās Eiropas Savienībai ilgākā termiņā jārīkojas un kurām jāpievērš uzmanība.

Kā strādā Eiropadome?

Locekļi

Eiropadomes locekļi ir 28 ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Kad tiek apspriesti ārlietu politikas jautājumi, Eiropadomes sanāksmēs piedalās arī Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Lēmumu pieņemšana

Eiropadome galvenokārt pieņem lēmumus, pamatojoties uz konsensu. Tomēr dažos konkrētos gadījumos, kā tas izklāstīts ES līgumos, tā pieņem lēmumus vienprātīgi vai ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja notiek balsojums, tajā nepiedalās ne Eiropadomes priekšsēdētājs, ne Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Eiropadomes sanāksmes 

Eiropadome sanāksmes notiek vismaz divreiz 6 mēnešos. Eiropadomes sanāksmes, ko mēdz dēvēt par ES samitiem, notiek Briselē, Justus Lipsius ēkā.

Sanāksmes vada Eiropadomes priekšsēdētājs. Kad tas nepieciešams, priekšsēdētājs var arī sasaukt ārkārtas Eiropadomes sanāksmes.

Katras sanāksmes sākuma daļā piedalās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, lai izklāstītu Eiropas Parlamenta viedokļus. Sanāksmēs atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem var tikt aicinātas piedalīties arī citas personas, piemēram, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs.

Eiropadomes vēsture

Eiropadome tika izveidota 1974. gadā kā neformāls forums apspriedēm starp ES dalībvalstu vai to valdību vadītājiem.  Ātri vien tā kļuva par iestādi, kas atbild par ES mērķu un prioritāšu noteikšanu.

Saskaņā ar 1992. gada Māstrihtas līgumu Eiropadome ieguva oficiālu statusu un lomu – dot impulsu un vispārējas politiskās pamatnostādnes Eiropas Savienībai.

2009. gadā pēc izmaiņām, kas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu, Eiropadome kļuva par vienu no 7 ES iestādēm.