Donalds Tusks

Eiropadome

Eiropadomes priekšsēdētājs

Donalds Tusks (Donald Tusk) ir dzimis 1957. gada 22. aprīlī Gdaņskā, Polijā. Viņa tēvs strādāja par galdnieku dzelzceļa uzņēmumā, bet māte – par sekretāri slimnīcā. Kad Tuskam bija 14 gadu, viņa tēvs nomira.

1976. gadā viņš uzsāka vēstures studijas Gdaņskas Universitātē, kur iesaistījās nelikumīgās darbībās pret komunistisko režīmu. Tajā laikā viņš cita starpā sadarbojās ar pagrīdes Brīvajām arodbiedrībām un iepazinās ar nākamo kustības "Solidaritāte" vadītāju Lehu Valensu (Lech Wałęsa).

1980. gadā Donalds Tusks nodibināja Neatkarīgo studentu asociācijuNZS, kas bija kustības "Solidaritāte" sastāvā. Viņš kļuva par "Solidaritātes" vadītāju savā darbavietā un par žurnālistu "Solidaritātes" izdotā avīzē.

Pēc tam, kad 1981. gada decembrī ģenerālis Jaruzeļskis (Jaruzelski) izsludināja karastāvokli, Donalds Tusks kādu laiku dzīvoja slēpdamies. Pēc tam viņš strādāja par maizes pārdevēju un vēlāk, no 1984. gada līdz 1989. gadam, pelnīja iztiku kā fiziska darba strādnieks, specializējoties darbā, kas tiek veikts lielā augstumā, izmantojot alpīnistu aprīkojumu.

Tajā pašā laikā viņš aktīvi darbojās pagrīdes kustībā "Solidaritāte". Neilgu laiku pabijis apcietinājumā, viņš tika atbrīvots, kad ģenerālis Jaruzeļskis pasludināja politiski ieslodzīto amnestiju.

1983. gadā Donalds Tusks nodibināja nelegālu mēnešrakstu "Politiskais apskats", kurā propagandēja ekonomisko liberālismu un liberālās demokrātijas principus. Ap šo periodisko izdevumu pulcējās neoficiāla ideju ģeneratoru grupa, kas atbalstīja Lehu Valensu. Pēc komunisma sabrukuma šīs grupas dalībnieki, kas bija pazīstami kā "Gdaņskas liberāļi", pēc pirmajām brīvajām prezidenta vēlēšanām Polijā izveidoja valsts valdību.

Vienlaikus viņi nodibināja arī Liberāli demokrātisko kongresu – pirmo partiju Polijā, kas atbalstīja uzņēmējdarbību un virzību uz Eiropu – ar Donaldu Tusku vadībā. Viņš bija atbildīgs arī par iepriekš komunistiskā režīma valstij piederošā preses koncerna demonopolizāciju un privatizāciju.

Pagājušā gadsimta 90. gados Donalds Tusks bija parlamenta deputāts, tostarp arī Senāta spīkers.

Šo gadu laikā viņš publicēja vairākas grāmatas par Gdaņskas vēsturi, no kurām dažas kļuva par bestselleriem.

2001. gadā Donalds Tusks bija viens no jaunās centriskās partijas "Pilsoņu platforma" dibināšanas iniciatoriem, un 2003. gadā viņš kļuva par tās vadītāju.

2007. gadā pēc spraigas priekšvēlēšanu kampaņas viņš sakāva valdošo labējo partiju un kļuva par premjerministru. Donalds Tusks šajā amatā bija septiņus gadus, tādējādi kļūdams par demokrātiskās Polijas vēsturē visilgāk nostrādājušo premjerministru un par pirmo premjerministru, kurš ievēlēts atkārtoti.

Septiņu gadu laikā, kamēr viņš bija šajā amatā, Polijā turpinājās ekonomiskā izaugsme, un krīzes laikā Polijas ekonomika pieauga par gandrīz 20 %, kas ir rekordaugsts rādītājs Eiropā.

2014. gadā Donalds Tusks tika ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju, un 2017. gadā viņu atkārtoti ievēlēja uz otro pilnvaru termiņu – vēl divarpus gadiem.