Vēsture

Filma "No sarunām pie kamīna līdz svarīgāko lēmumu pieņemšanai"

Šajā dokumentālajā filmā atainota Eiropadomes vēsture no dibināšanas līdz mūsdienām. Tajā parādīti nozīmīgi notikumi, kas pagājušajos gadu desmitos ietekmējuši to, kā ES līderi pieņem lēmumus.
Stāstītāja lomā filmā ir cilvēki, kas pieredzējuši, kā Eiropadome pārtop par lēmumu pieņemšanas centru, kāda tā ir šobrīd.

Uzziniet vairāk par notikumiem un līgumiem, kas ir ietekmējuši Eiropadomes, ES Padomes, Eurogrupas un Eurosamita lomu.

1951

Parīzes līgums

Ar Parīzes līgumu tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas izveido ogļu un tērauda kopējo tirgu. Tas mazina neuzticēšanos un spriedzi starp Eiropas kaimiņvalstīm pēc Otrā pasaules kara. EOTK līgums, kura termiņš beidzās 2002. gadā, ir pirmais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1952

8. septembris

EOTK Īpašās ministru padomes pirmā sanāksme

Luksemburgā notiek Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Īpašās ministru padomes, kura vēlāk kļuva par Eiropas Savienības Padomi, pirmā sanāksme.

1958

1. janvāris

Romas līgumi

Ar Romas līgumiem tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). EEK Padomes pirmā sanāksme notiek 1958. gada 25. janvārī, un to vada Beļģijas ārlietu ministrs Viktors Laroks (Victor Larock).

1960

maijs

Īpašā lauksaimniecības komiteja

Tiek izveidota Īpašā lauksaimniecības komiteja (SCA), lai veiktu kopējās lauksaimniecības politikas tehnisko aspektu sagatavošanu. EEK Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) dalās Coreper I (pastāvīgo pārstāvju vietnieki) un Coreper II (vēstnieki). Coreper I un Coreper II pastāv joprojām, un šīs komitejas ir atbildīgas par ES Padomes darba sagatavošanu.

1965

1. jūlijs

"Tukšā krēsla" krīze

1965. gadā sakarā ar domstarpībām par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu Francija paziņo, ka tā nepiedalīsies Padomes sanāksmēs. Šī krīze vēlāk tiek atrisināta, pateicoties 1966. gada Luksemburgas kompromisam, ar ko tiek ieviests vienprātības balsojums tad, ja ir skartas būtiskas intereses.

1967

8. aprīlis

Apvienošanās līgumi

Ar šiem diviem (1967. un 1971. gada) līgumiem tiek izveidota viena Padome, viena Komisija un viens budžets visām trijām Kopienām (EOTK, Euratom un EEK). Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) tiek oficiāli izveidota kā Padomes darba sagatavošanas struktūra.

1973

1. janvāris

Pirmā paplašināšanās

Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.

1974

decembris

Eiropadomes izveide

Pēc Kopenhāgenas samita 1973. gada decembrī, kurā noteica, ka samitus turpmāk sasauks pēc vajadzības, 1974. gada decembra Parīzes samitā, ko rīkoja prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing), tiek izveidota Eiropadome. To izveidoja, lai nodibinātu neformālu forumu valstu vai to valdību vadītāju diskusijām.

1975

11. marts

Eiropadomes pirmā sanāksme

Jaunā Eiropadome pirmo reizi sanāk 1975. gada martā Dublinā.

1981

1. janvāris

Grieķija pievienojas ES

Līdz ar Grieķijas pievienošanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli.

1985

14. jūnijs

Šengenas nolīgums

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija Šengenā (Luksemburgā) paraksta Šengenas nolīgumu par robežu kontroles atcelšanu.

Ar Šengenas nolīgumu cilvēkiem tiks pakāpeniski dota iespēja ceļot bez pasu kontroles pie iekšējām robežām. Šengenas nolīgumu sāk piemērot vēlāk, 1995. gadā.

2. un 3. decembris

Eiropadomes Luksemburgas sanāksme

Eiropadome panāk politisku vienošanos, ar ko paver ceļu Vienotā Eiropas akta pieņemšanai.

1986

1. janvāris

Spānija un Portugāle kļūst par ES dalībvalstīm

Spānija un Portugāle pievienojas ES, Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu palielinot līdz divpadsmit.

1987

1. jūlijs

Vienotais Eiropas akts

Ar Vienoto Eiropas aktu (VEA) izveido iekšējo tirgu, kur ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās. Ar to tiek sākta sadarbība ārpolitikas jomā un tiek paplašināta kvalificēta vairākuma balsošanas kārtības izmantošana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Padomē.

Ar Vienoto Eiropas aktu arī nosaka juridisko pamatu Eiropadomei, valstu vai to valdību vadītāju sanāksmēm piešķirot oficiālu statusu.

1992

11. decembris

Atklātas sēdes

Eiropadomes Edinburgas sanāksmē 1992. gadā tiek aizsāktas publiskās debates, un gadu gaitā šī prakse tiek būtiski paplašināta, pavisam nesen – ar Lisabonas līgumu.

Padomes publiskās apspriedes un debates tagad var vērot tīmekļa vietnē.

1993

1. novembris

Māstrihtas līgums

Stājas spēkā Māstrihtas līgums, ar ko izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir paplašināts "Kopienas" pīlārs. Ar šo līgumu tiek izveidota ekonomiskā un monetārā savienība un divi jauni pīlāri – kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā.

Ar Māstrihtas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts oficiāls statuss. To definē kā iestādi, kas sniedz stimulu un vispārējās politiskās pamatnostādnes ES attīstībai. 

Ar Māstrihtas līgumu arī tiek sākta virzība uz euro un likti pamati kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP). 

1995

1. janvāris

ES ceturtā paplašināšanās

Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Piecpadsmit ES dalībvalstis tagad aptver gandrīz visu Rietumeiropu.

1996

Eiropadomes sanāksmes notiek četrreiz gadā 

Kopš 1996. gada Eiropadomes sanāksmes notiek vismaz četrreiz gadā. Pirms tam sanāksmes bija jārīko tikai divreiz gadā.

1997

13. decembris

Eurogrupas izveide

Eiropadome apstiprina, ka tiek izveidota Eurogrupa – neoficiāla struktūra, kuras sanāksmēs tiekas to dalībvalstu finanšu ministri, kuru naudas vienība ir euro. Pirmā Eurogrupas sanāksme notiek 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen Luksemburgā.

1999

1. janvāris

Euro kļūst par virtuālu valūtu

To ievieš 11 dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.

1. maijs

Amsterdamas līgums

Ar Amsterdamas līgumu izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Šengenas nolīgumu integrē ES tiesību sistēmā. Ar šo līgumu tiek grozītas Padomes ģenerālsekretāra funkcijas – viņš kļūst arī par Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās.

2001

1. janvāris

Grieķija pievienojas eurozonai

Grieķija kļūst par 12. ES dalībvalsti, kas pievienojas eurozonai.

2002

1. janvāris

Apritē nonāk euro

2002. gada 1. janvārī apritē nonāk euro banknotes un monētas, aizstājot valstu valūtas.

2003

1. februāris

Nicas līgums

Ar Nicas līgumu ievieš ES iestāžu reformu, lai sagatavotos gaidāmajai paplašinātajai Eiropas Savienībai 27 valstu sastāvā. Padome tiek pārveidota, lai paplašinātu kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu un ieviestu principu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

oktobris

Eiropadomes sanāksmes notiek Briselē 

Kopš 2003. gada oktobra visas oficiālās Eiropadomes sanāksmes notiek Briselē.

Nicas līguma 22. deklarācijā ir noteikts, ka, tiklīdz ES sastāvā būs 18 dalībvalstis, visas Eiropadomes sanāksmes notiks Briselē.

2004

1. maijs

ES lielākā paplašināšanās

Eiropas Savienībai vienlaikus pievienojas desmit jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Tā ir ES lielākā vienreizējā paplašināšanās iedzīvotāju skaita un valstu skaita ziņā.

Tagad ES ir 25 dalībvalstis.

10. septembris

Pirmais pastāvīgais Eurogrupas priekšsēdētājs

Eurogrupa nolemj iecelt pastāvīgu priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

Neformālā Ecofin padomes sanāksmē Sheiveningenā Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker) ievēlē par pirmo pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru laiks ir no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2006

septembris

Žans Klods Junkers tiek atkārtoti iecelts par Eurogrupas priekšsēdētāju

Par Eurogrupas priekšsēdētāju viņš tiek ievēlēts uz otro pilnvaru termiņu.

2007

1. janvāris

Bulgārija un Rumānija pievienojas ES

Bulgārija un Rumānija kļūst par ES dalībvalstīm, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

1. janvāris

Slovēnija pievienojas eurozonai

Slovēnija kļūst par 13. ES dalībvalsti, kas pieņem euro par savu naudas vienību.

2008

1. janvāris

Kipra un Malta pievienojas eurozonai

Tagad eurozonā ir 15 dalībvalstis.

12. oktobris

Tiek izveidots Eurosamits 

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) ierosina rīkot eurozonas valstu vai to valdību vadītāju regulāru tikšanos. Pirmā sanāksme notiek 2008. gada 12. oktobrī. Nākamās samita sanāksmes notiek 2010. gada maijā, 2011. gada martā, jūlijā un oktobrī Briselē.

Eurosamita sanāksmes palīdz koordinēt eurozonas ekonomikas politiku, un tajās piedalās arī Eurosamita priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. 

2009

1. janvāris

Slovākija pievienojas eurozonai

Slovākija kļūst par eurozonas 16. dalībvalsti.

19. novembris

Hermanis Van Rompejs ir ievēlētais Eiropadomes priekšsēdētājs

Neformālā sanāksmē 2009. gada 19. novembrī Briselē ES valstu un to valdību vadītāji pieņem vienprātīgu lēmumu iecelt Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) par pirmo pastāvīgo Eiropadomes priekšsēdētāju.

1. decembris

Lisabonas līgums

Stājas spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiek veiktas reformas ES uzbūvē un darbībā.

Ar to paplašina kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu Padomē.

Eiropadome kļūst par pilntiesīgu iestādi, kurai ir pašai savs priekšsēdētājs. Pirms tam Eiropadome bija neoficiāla struktūra un Eiropadomes priekšsēdētāja amats – neoficiāls postenis. Šo lomu pildīja tās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs, kura attiecīgajā laikā pildīja ES Padomes rotējošās prezidentūras funkcijas. 

1. decembris

Lisabonas līguma 14. protokols

2009. gada 1. decembrī stājas spēkā Lisabonas līguma 14. protokols, ar ko nosaka Eurogrupas pienākumus. To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, neformāli tiksies, lai apspriestu ar vienoto valūtu saistītus jautājumus, un viņi ievēlēs priekšsēdētāju uz divarpus gadiem.

Ar Lisabonas līgumu arī groza ES Padomes noteikumus, lai tad, kad Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) pilnais sastāvs balso par jautājumiem, kas skar tikai eurozonu, balsot drīkstētu tikai Eurogrupas locekļi.

10. un 11. decembris

Eiropadomes sanāksme, ko vadīja Fredriks Reinfelds

Pēdējo reizi Eiropadomes sanāksmi vada tās dalībvalsts prezidents vai premjerministrs, kura attiecīgajā brīdī veic rotējošās Padomes prezidentūras pienākumus.

2009. gada decembrī Eiropadomi vadīja Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds (Fredrik Reinfeldt).

2011

1. janvāris

Igaunija pievienojas eurozonai

Igaunija kļūst par 17. valsti, kas pievienojas eurozonai.

2012

janvāris

Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāja ievēlēšana

Kopš 2012. gada janvāra Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāja amatu ieņem Tomass Vīzers (Thomas Wieser), kurš ir arī Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

Eurogrupas jautājumu darba grupa ir darba sagatavošanas struktūra, kas pulcē eurozonas dalībvalstu pārstāvjus Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus.   

1. un 2. marts

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā

Eiropadomes sanāksmē 2012. gada 1. un 2. martā 25 Eiropas valstu vadītāji paraksta Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP).  

Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, un ar to oficiāli izveido Eurosamitu. Eurosamita rīkošana un tā priekšsēdētāja funkcijas ir izklāstītas līguma 12. pantā.

1. marts

Hermaņa Van Rompeja atkārtota ievēlēšana

Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) ievēlē Eiropadomes priekšsēdētāja amatā uz otro pilnvaru laiku no 2012. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 30. novembrim.

10. decembris

ES saņem Nobela Miera prēmiju

Eiropas Savienība 2012. gadā saņem Nobela Miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Piešķirot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai, Norvēģijas Nobela komiteja paziņo, ka tās lēmuma pamatā ir stabilizējošā loma, ko ES ir īstenojusi Eiropas lielākās daļas pārveidē no kara pārņemta kontinenta uz kontinentu, kurā valda miers.

2013

21. janvāris

Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšana

Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem), Nīderlandes finanšu ministrs, ir ievēlēts par Eurogrupas prezidentu. Viņš ir otrais pastāvīgais Eurogrupas priekšsēdētājs tās vēsturē.

14. marts

Eurosamita reglaments

Eurosamita pirmā sanāksme, kopš stājies spēkā Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP), notiek 2013. gada 14. martā. Šajā sanāksmē pieņem noteikumus par Eurosamita sanāksmju rīkošanu.

1. jūlijs

Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai

Pēc Slovēnijas Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas valsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai. 

Tagad ES ir 28 dalībvalstis.

2014

1. janvāris

Latvija pievienojas eurozonai

Latvija kļūst par eurozonas 18. dalībvalsti.

1. decembris

Par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūst Donalds Tusks

Donalds Tusks (Donald Tusk) aizstāj Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy). Viņa pilnvaru laiks ir no 2014. gada 1. decembra līdz 2017. gada 31. maijam.

2015

1. janvāris

Lietuva pievienojas eurozonai

Tagad eurozonā ir 19 dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

22. jūnijs

Ārkārtas Eurosamits par Grieķiju

ES vadītāji tikās 2015. gada 22. jūnijā, lai apmainītos viedokļiem par Grieķiju Eurosamita priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka jaunākie priekšlikumi, ko iesniegusi Grieķijas valdība, ir pozitīvs solis uz priekšu, taču ES iestādēm tie vēl ir jāizvērtē.

12. jūlijs

Eurozonas valstu vadītāji panāk vienošanos par Grieķiju

Viņi ir gatavi sākt sarunas par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) finansiālās palīdzības programmu Grieķijai, taču vienošanās vispirms ir jāapstiprina Grieķijas parlamentam un citu valstu parlamentiem. Pēc procedūrām valstīs Eurogrupa turpinās sarunas.

13. jūlijs

Jerūns Deiselblūms ievēlēts par Eurogrupas priekšsēdētāju uz otro pilnvaru termiņu

Jerūnu Deiselblūmu (Jeroen Dijsselbloem) atkārtoti ievēlē par Eurogrupas priekšsēdētāju uz otro pilnvaru termiņu, kas ilgst divarpus gadus. 

2017

9. marts

Donalds Tusks atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju

Donalds Tusks (Donald Tusk) ir atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju uz otro pilnvaru laiku, kas ilgst divarpus gadus – no 2017. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 30. novembrim.

29. marts

Apvienotā Karaliste oficiāli iedarbina 50. pantu, lai izstātos no ES

Pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES.

Eiropadome pieņēma paziņojumu par Apvienotās Karalistes paziņojumu.

Mēs paužam nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, taču mēs esam gatavi procesam, kas mums tagad jāīsteno. (..) Šajās sarunās Savienība rīkosies vienoti un sargās savas intereses. Mūsu pirmā prioritāte būs pēc iespējas samazināt nenoteiktību, kas mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm radusies Apvienotās Karalistes lēmuma dēļ.

Eiropadome, 2017. gada 29. marts