Vēsture

Uzziniet vairāk par notikumiem un līgumiem, kas ir veidojuši Eiropadomes, ES Padomes, Eurogrupas un Eurosamita lomu.

1951

Parīzes līgums

Ar Parīzes līgumu tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas izveido ogļu un tērauda kopējo tirgu. Tas mazina neuzticēšanos un spriedzi starp Eiropas kaimiņvalstīm pēc Otrā pasaules kara. EOTK līgums, kura termiņš beidzās 2002. gadā, ir pirmais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

1952

8. septembris

EOTK Īpašās ministru padomes pirmā sanāksme

Luksemburgā notiek Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Īpašās ministru padomes, kura vēlāk kļuva par Eiropas Savienības Padomi, pirmā sanāksme.

1958

1. janvāris

Romas līgumi

Ar Romas līgumiem tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). EEK Padomes pirmā sanāksme notiek 1958. gada 25. janvārī, un to vada Beļģijas ārlietu ministrs Viktors Laroks (Victor Larock).

1960

maijs

Īpašā lauksaimniecības komiteja

Tiek izveidota Īpašā lauksaimniecības komiteja (SCA), lai veiktu kopējās lauksaimniecības politikas tehnisko aspektu sagatavošanu. EEK Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) dalās Coreper I (pastāvīgo pārstāvju vietnieki) un Coreper II (vēstnieki). Coreper I un Coreper II pastāv joprojām, un šīs komitejas ir atbildīgas par ES Padomes darba sagatavošanu.

1965

1. jūlijs

"Tukšā krēsla" krīze

1965. gadā sakarā ar domstarpībām par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu Francija paziņo, ka tā nepiedalīsies Padomes sanāksmēs. Šī krīze vēlāk tiek atrisināta, pateicoties 1966. gada Luksemburgas kompromisam, ar ko tiek ieviests vienprātības balsojums tad, ja ir skartas būtiskas intereses.

1967

8. aprīlis

Apvienošanās līgumi

Ar šiem diviem (1967. un 1971. gada) līgumiem tiek izveidota viena Padome, viena Komisija un viens budžets visām trijām Kopienām (EOTK, Euratom un EEK). Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) tiek oficiāli izveidota kā Padomes darba sagatavošanas struktūra.

1973

1. janvāris

Pirmā paplašināšanās

Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.

1975

11. marts

Eiropadomes pirmā sanāksme

Jaunā Eiropadome pirmo reizi sanāk 1975. gada martā Dublinā.

1981

1. janvāris

Grieķija pievienojas ES

Līdz ar Grieķijas pievienošanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli.

1985

14. jūnijs

Šengenas nolīgums

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija Šengenā (Luksemburgā) paraksta Šengenas nolīgumu par robežu kontroles atcelšanu.

Ar Šengenas nolīgumu cilvēkiem tiks pakāpeniski dota iespēja ceļot bez pasu kontroles pie iekšējām robežām. Šengenas nolīgumu sāk piemērot vēlāk, 1995. gadā.

1986

1. janvāris

Spānija un Portugāle kļūst par ES dalībvalstīm

Spānija un Portugāle pievienojas ES, Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu palielinot līdz divpadsmit.

1987

1. jūlijs

Vienotais Eiropas akts

Ar Vienoto Eiropas aktu (VEA) izveido iekšējo tirgu, kur ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās. Ar to tiek sākta sadarbība ārpolitikas jomā un tiek paplašināta kvalificēta vairākuma balsošanas kārtības izmantošana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Padomē.

Ar Vienoto Eiropas aktu arī nosaka juridisko pamatu Eiropadomei, valstu vai to valdību vadītāju sanāksmēm piešķirot oficiālu statusu.

1992

11. decembris

Atklātas sēdes

Eiropadomes Edinburgas sanāksmē 1992. gadā tiek aizsāktas publiskās debates, un gadu gaitā šī prakse tiek būtiski paplašināta, pavisam nesen – ar Lisabonas līgumu.

Padomes publiskās apspriedes un debates tagad var vērot tīmekļa vietnē.

1993

1. novembris

Māstrihtas līgums

Stājas spēkā Māstrihtas līgums, ar ko izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir paplašināts "Kopienas" pīlārs. Ar šo līgumu tiek izveidota ekonomiskā un monetārā savienība un divi jauni pīlāri – kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā.

Ar Māstrihtas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts oficiāls statuss. To definē kā iestādi, kas sniedz stimulu un vispārējās politiskās pamatnostādnes ES attīstībai. 

Ar Māstrihtas līgumu arī tiek sākta virzība uz euro un likti pamati kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP). 

1995

1. janvāris

ES ceturtā paplašināšanās

Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Piecpadsmit ES dalībvalstis tagad aptver gandrīz visu Rietumeiropu.

1997

13. decembris

Eurogrupas izveide

Eiropadome apstiprina, ka tiek izveidota Eurogrupa – neoficiāla struktūra, kuras sanāksmēs tiekas to dalībvalstu finanšu ministri, kuru naudas vienība ir euro. Pirmā Eurogrupas sanāksme notiek 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen Luksemburgā.

1999

1. maijs

Amsterdamas līgums

Ar Amsterdamas līgumu izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Šengenas nolīgumu integrē ES tiesību sistēmā. Ar šo līgumu tiek grozītas Padomes ģenerālsekretāra funkcijas – viņš kļūst arī par Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās.

2002

1. janvāris

Apritē nonāk euro

2002. gada 1. janvārī apritē nonāk euro banknotes un monētas, aizstājot valstu valūtas.

2003

1. februāris

Nicas līgums

Ar Nicas līgumu ievieš ES iestāžu reformu, lai sagatavotos gaidāmajai paplašinātajai Eiropas Savienībai 27 valstu sastāvā. Padome tiek pārveidota, lai paplašinātu kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu un ieviestu principu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

2004

1. maijs

ES lielākā paplašināšanās

Eiropas Savienībai vienlaikus pievienojas desmit jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Tā ir ES lielākā vienreizējā paplašināšanās iedzīvotāju skaita un valstu skaita ziņā.

Tagad ES ir 25 dalībvalstis.

2007

1. janvāris

Bulgārija un Rumānija pievienojas ES

Bulgārija un Rumānija kļūst par ES dalībvalstīm, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

2009

1. decembris

Lisabonas līgums

Stājas spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiek veiktas reformas ES uzbūvē un darbībā.

Ar to paplašina kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu Padomē.

Eiropadome kļūst par pilntiesīgu iestādi, kurai ir pašai savs priekšsēdētājs. Pirms tam Eiropadome bija neoficiāla struktūra un Eiropadomes priekšsēdētāja amats – neoficiāls postenis. Šo lomu pildīja tās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs, kura attiecīgajā laikā pildīja ES Padomes rotējošās prezidentūras funkcijas. 

2012

10. decembris

ES saņem Nobela Miera prēmiju

Eiropas Savienība 2012. gadā saņem Nobela Miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Piešķirot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai, Norvēģijas Nobela komiteja paziņo, ka tās lēmuma pamatā ir stabilizējošā loma, ko ES ir īstenojusi Eiropas lielākās daļas pārveidē no kara pārņemta kontinenta uz kontinentu, kurā valda miers.

2013

1. jūlijs

Horvātija pievienojas Eiropas Savienībai

Pēc Slovēnijas Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas valsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai. 

Tagad ES ir 28 dalībvalstis.