Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Grieķijas turpmākā virzība

Eurogrupa 2015. gada 24. februārī vienojās par ne vairāk kā četriem mēnešiem pagarināt Grieķijai paredzēto finansiālo atbalstu, kurš oficiāli tiek saukts par Galveno finanšu palīdzības līgumu. Minētā līguma termiņam bija jābeidzas 28. februārī.

Eurozonas valstu ministri šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad no iestādēm – Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas – bija saņemts pozitīvs novērtējums par Grieķijas valdības pirmo reformu pasākumu sarakstu. Viņi secināja, ka saraksts ir "pietiekami visaptverošs, lai kļūtu par labu sākumpunktu veiksmīgai pārskatīšanas pabeigšanai." 

Saraksts ir pirmais solis, lai galarezultātā panāktu Grieķijas pašreizējās programmas piektās pārskatīšanas pabeigšanu. Veiksmīga pārskatīšanas pabeigšana ļaus izmaksāt neizmaksāto daļu saskaņā ar līgumu.  
 
Eurogrupas lēmums paver ceļu tam, lai vairāku eurozonas valstu parlamenti varētu apstiprināt pagarinājumu.

Grieķija turpinās strādāt ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem, lai līdz 2015. gada aprīļa beigām galīgi vienotos par tās reformu pasākumiem. Lūgumu piešķirt pagarinājumu tā iesniedza 2015. gada 19. februārī.

Grieķijas turpmākā virzība

Eurogrupa 2015. gada 24. februārī vienojās par ne vairāk kā četriem mēnešiem pagarināt Grieķijai paredzēto finansiālo atbalstu, kurš oficiāli tiek saukts par Galveno finanšu palīdzības līgumu. Minētā līguma termiņam bija jābeidzas 28. februārī.

Eurozonas valstu ministri šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad no iestādēm – Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas – bija saņemts pozitīvs novērtējums par Grieķijas valdības pirmo reformu pasākumu sarakstu. Viņi secināja, ka saraksts ir "pietiekami visaptverošs, lai kļūtu par labu sākumpunktu veiksmīgai pārskatīšanas pabeigšanai." 

Saraksts ir pirmais solis, lai galarezultātā panāktu Grieķijas pašreizējās programmas piektās pārskatīšanas pabeigšanu. Veiksmīga pārskatīšanas pabeigšana ļaus izmaksāt neizmaksāto daļu saskaņā ar līgumu.  
 
Eurogrupas lēmums paver ceļu tam, lai vairāku eurozonas valstu parlamenti varētu apstiprināt pagarinājumu.

Grieķija turpinās strādāt ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem, lai līdz 2015. gada aprīļa beigām galīgi vienotos par tās reformu pasākumiem. Lūgumu piešķirt pagarinājumu tā iesniedza 2015. gada 19. februārī.

Eiropadome

Eiropadome nosaka Eiropas Savienības vispārējo politisko virzienu un prioritātes. To veido ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs.

ES Padome

Eiropas Savienības Padome ir iestāde, kurā tiek pārstāvētas dalībvalstu valdības. Saukta arī par ES Padomi, tā ir iestāde, kurā tiekas ministri no visām ES dalībvalstīm, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku.

Padome ir būtiska ES lēmumu pieņēmēja. Tā apspriež un pieņem jaunus ES tiesību aktus, vajadzības gadījumā pielāgo tos un koordinē politiku. Vairumā gadījumu Padome lēmumus pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, ko dēvē arī par "koplēmumu". 

Vairākās ļoti specifiskās jomās Padome pieņem lēmumus, izmantojot īpašas likumdošanas procedūras – piekrišanas procedūru un konsultāciju procedūru –, kurās Parlamenta iesaiste ir ierobežota. 

Fokusā

Ceļā uz jaunu starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā

Patlaban Padome sagatavo ES ieguldījumu sarunās par jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, aptverot visas valstis, kas parakstījušas ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Tas ietver ES un 28 ES dalībvalstis.

Jaunā nolīguma mērķis ir panākt lielāku emisiju samazinājumu pasaulē un samazināt emisijas līdz tādam līmenim, kas neļautu globālajai sasilšanai pārsniegt 2°C. 2014. gada oktobrī Eiropadome apstiprināja ES mērķi – vismaz par 40 % samazināt savu iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Šis mērķis veido pamatu ES ieguldījumam sarunās par jauno nolīgumu.

Šo nolīgumu ir paredzēts pieņemt 2015. gada beigās Parīzes konferencē par klimatu un īstenot, sākot ar 2020. gadu. Pilnu sarunu norāžu tekstu vajadzētu sagatavot līdz 2015. gada maijam.

Fokusā

Ceļā uz jaunu starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā

Patlaban Padome sagatavo ES ieguldījumu sarunās par jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, aptverot visas valstis, kas parakstījušas ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Tas ietver ES un 28 ES dalībvalstis.

Jaunā nolīguma mērķis ir panākt lielāku emisiju samazinājumu pasaulē un samazināt emisijas līdz tādam līmenim, kas neļautu globālajai sasilšanai pārsniegt 2°C. 2014. gada oktobrī Eiropadome apstiprināja ES mērķi – vismaz par 40 % samazināt savu iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Šis mērķis veido pamatu ES ieguldījumam sarunās par jauno nolīgumu.

Šo nolīgumu ir paredzēts pieņemt 2015. gada beigās Parīzes konferencē par klimatu un īstenot, sākot ar 2020. gadu. Pilnu sarunu norāžu tekstu vajadzētu sagatavot līdz 2015. gada maijam.