Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Priekšsēdētājs Tusks apmeklēs Maltu, Spāniju un Tunisiju, lai apspriestu stabilitāti reģionā, nelikumīgo migrāciju un terorisma draudus

Priekšsēdētājs Tusks (Tusk) 2015. gada 30. un 31. martā apmeklēs Maltu, Spāniju un Tunisiju, lai pārrunātu, kā ES var palīdzēt

  • stabilizēt situāciju reģionā,
  • dot pretsparu terorisma draudiem,
  • novērst un apkarot nelikumīgo migrāciju.

Vizītē Tunisijā viņam pievienosies arī ES Augstā pārstāve Federika Mogerīni (Federica Mogherini).

Nestabilitāte Vidusjūras dienvidu daļā rada nopietnu apdraudējumu visai Eiropai. 2014. gada jūnijā Eiropadome par vienu no savām stratēģiskajām prioritātēm izvirzīja efektīvas ES sadarbības nodrošināšanu drošības jautājumos, piemēram, attiecībā uz terorismu un migrācijas plūsmu pārvaldību. Pēc terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā ES līderi šā gada februārī vienojās par vērienīgu darba plānu tam, kā pastiprināt cīņu pret terorismu un ekstrēmistu vardarbību.

Ņemot vērā Eiropadomes marta secinājumus, priekšsēdētājs Tusks arī apspriedīs krīzi Lībijā, kā arī tās reģionālo un starptautisko dimensiju.

Apmeklējiet Donalda Tuska tīmekļa vietni, lai uzzinātu, kāds ir viņa detalizētais grafiks darbam minētajā reģionā, un lai apskatītu viņa jaunākos komentārus:

Priekšsēdētājs Tusks apmeklēs Maltu, Spāniju un Tunisiju, lai apspriestu stabilitāti reģionā, nelikumīgo migrāciju un terorisma draudus

Priekšsēdētājs Tusks (Tusk) 2015. gada 30. un 31. martā apmeklēs Maltu, Spāniju un Tunisiju, lai pārrunātu, kā ES var palīdzēt

  • stabilizēt situāciju reģionā,
  • dot pretsparu terorisma draudiem,
  • novērst un apkarot nelikumīgo migrāciju.

Vizītē Tunisijā viņam pievienosies arī ES Augstā pārstāve Federika Mogerīni (Federica Mogherini).

Nestabilitāte Vidusjūras dienvidu daļā rada nopietnu apdraudējumu visai Eiropai. 2014. gada jūnijā Eiropadome par vienu no savām stratēģiskajām prioritātēm izvirzīja efektīvas ES sadarbības nodrošināšanu drošības jautājumos, piemēram, attiecībā uz terorismu un migrācijas plūsmu pārvaldību. Pēc terora aktiem Parīzē un Kopenhāgenā ES līderi šā gada februārī vienojās par vērienīgu darba plānu tam, kā pastiprināt cīņu pret terorismu un ekstrēmistu vardarbību.

Ņemot vērā Eiropadomes marta secinājumus, priekšsēdētājs Tusks arī apspriedīs krīzi Lībijā, kā arī tās reģionālo un starptautisko dimensiju.

Apmeklējiet Donalda Tuska tīmekļa vietni, lai uzzinātu, kāds ir viņa detalizētais grafiks darbam minētajā reģionā, un lai apskatītu viņa jaunākos komentārus:

Eiropadome

Eiropadome nosaka Eiropas Savienības vispārējo politisko virzienu un prioritātes. To veido ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs.

ES Padome

Eiropas Savienības Padome ir iestāde, kurā tiek pārstāvētas dalībvalstu valdības. Saukta arī par ES Padomi, tā ir iestāde, kurā tiekas ministri no visām ES dalībvalstīm, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku.

Padome ir būtiska ES lēmumu pieņēmēja. Tā apspriež un pieņem jaunus ES tiesību aktus, vajadzības gadījumā pielāgo tos un koordinē politiku. Vairumā gadījumu Padome lēmumus pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, ko dēvē arī par "koplēmumu". 

Vairākās ļoti specifiskās jomās Padome pieņem lēmumus, izmantojot īpašas likumdošanas procedūras – piekrišanas procedūru un konsultāciju procedūru –, kurās Parlamenta iesaiste ir ierobežota. 

Fokusā

Eiropas enerģētikas savienības regulējums

Enerģētikas savienība bija viena no piecām prioritātēm Eiropadomes Stratēģiskajā programmā, ko pieņēma 2014. gada 26. un 27. jūnijā. Jo īpaši ES līderi uzsvēra nozīmi, kāda būtu enerģētikas savienībai, lai novērstu ES atkarību no enerģijas importa. Eiropadome lūdza Komisiju 2015. gada pirmajā ceturksnī nākt klajā ar visaptverošu priekšlikumu par enerģētikas savienību.

Enerģētikas savienības tiesību aktu paketi publicēja 2015. gada 25. februārī. Tās mērķis ir nodrošināt Eiropai un tās iedzīvotājiem cenu ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju. Konkrēti pasākumi aptver piecas svarīgākās jomas, tostarp energoapgādes drošību, energoefektivitāti un dekarbonizāciju. Tiesību aktu pakete balstās uz klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam un 2014. gada enerģētiskās drošības stratēģiju, un vairākas politikas jomas tajā ir integrētas vienā saskaņotā stratēģijā

Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2015. gada 19. un 20. martā, ES valstu vadītāji padziļināti apsprieda priekšlikumus attiecībā uz enerģētikas savienību.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds – Padome vienojas par sarunu nostāju

2015. gada 10. martā Padome vienojās par sarunu nostāju attiecībā uz regulas projektu, kurā paredzēti noteikumi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidei. Vienošanās dod Padomei iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par regulas galīgo versiju. Sagaidāms, ka iestādes vienosies līdz jūnijam, lai 2015. gada vidū fonds varētu sākt darbību.  

Fondu paredzēts izveidot Eiropas Investīciju bankas(EIB) paspārnē. Ar to tiktu atbalstīti projekti tādās jomās kā transports, enerģētikas un digitālā infrastruktūra, izglītība, veselība, pētniecība un attīstība, kā arī riska finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem.  

Fonds ir pamatelements Investīciju plānā Eiropai, kas paredzēts, lai palielinātu investīcijas, novērstu tirgus nepilnības un sekmētu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi. 

Fokusā

Eiropas enerģētikas savienības regulējums

Enerģētikas savienība bija viena no piecām prioritātēm Eiropadomes Stratēģiskajā programmā, ko pieņēma 2014. gada 26. un 27. jūnijā. Jo īpaši ES līderi uzsvēra nozīmi, kāda būtu enerģētikas savienībai, lai novērstu ES atkarību no enerģijas importa. Eiropadome lūdza Komisiju 2015. gada pirmajā ceturksnī nākt klajā ar visaptverošu priekšlikumu par enerģētikas savienību.

Enerģētikas savienības tiesību aktu paketi publicēja 2015. gada 25. februārī. Tās mērķis ir nodrošināt Eiropai un tās iedzīvotājiem cenu ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju. Konkrēti pasākumi aptver piecas svarīgākās jomas, tostarp energoapgādes drošību, energoefektivitāti un dekarbonizāciju. Tiesību aktu pakete balstās uz klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam un 2014. gada enerģētiskās drošības stratēģiju, un vairākas politikas jomas tajā ir integrētas vienā saskaņotā stratēģijā

Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2015. gada 19. un 20. martā, ES valstu vadītāji padziļināti apsprieda priekšlikumus attiecībā uz enerģētikas savienību.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds – Padome vienojas par sarunu nostāju

2015. gada 10. martā Padome vienojās par sarunu nostāju attiecībā uz regulas projektu, kurā paredzēti noteikumi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidei. Vienošanās dod Padomei iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par regulas galīgo versiju. Sagaidāms, ka iestādes vienosies līdz jūnijam, lai 2015. gada vidū fonds varētu sākt darbību.  

Fondu paredzēts izveidot Eiropas Investīciju bankas(EIB) paspārnē. Ar to tiktu atbalstīti projekti tādās jomās kā transports, enerģētikas un digitālā infrastruktūra, izglītība, veselība, pētniecība un attīstība, kā arī riska finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem.  

Fonds ir pamatelements Investīciju plānā Eiropai, kas paredzēts, lai palielinātu investīcijas, novērstu tirgus nepilnības un sekmētu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi.