Eiropadome, 26.–27.06.2014.

Eiropadome
  • Eiropadome
  • 26.–27.06.2014.
  • Brisele
  • Priekšsēdētājs Donalds Tusks

ES līderi izraugās Junkeru (Juncker) par Savienības nākotnes vadītāju

Tiekoties Eiropadomes sanāksmē 26. un 27. jūnijā, ES līderi lēma par savu kandidātu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam. Viņi arī pārrunāja stratēģisku programmu Eiropas Savienībai, miera plāna priekšlikumu Ukrainā un apsveica Grieķiju par galvenajiem sasniegumiem tās prezidentūras laikā. 

Eiropadome oficiālā balsojumā ar kvalificētu balsu vairākumu pieņēma lēmumu, kurā tā Eiropas Parlamentam piedāvā Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) kandidatūru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam.

Šo lēmumu pieņēma pēc plašas apspriešanās, ko Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy) veica ar lielākajām Eiropas Parlamenta partijām un dalībvalstu pārstāvjiem, lai noskaidrotu vislabāko iespējamo kandidātu minētajam amatam.

Eiropadome nolēma sanākt atkal 16. jūlijā, lai apspriestu kandidātu izvirzīšanu pārējiem svarīgākajiem ES amatiem.

Eiropas stratēģiskā programma

Īpašā pasākumā, ko 26. jūnijā rīkoja Iprā, lai pieminētu Pirmā Pasaules kara izcelšanās simtgadi, ES līderi apsprieda ES nākotni, tās prioritātes un mērķi turpmākajos gados.

Viņi vienojās par stratēģisku programmu, kurā minēti 5 galvenie mērķi un līdzekļi, kā tos sasniegt:

  • spēcīgākas ekonomikas ar vairāk darbvietām;
  • sabiedrības, kas visiem pilsoņiem dod iespējas un viņus aizsargā;
  • droša enerģētikas un klimata jomas nākotne;
  • uzticama pamatbrīvību telpa;
  • efektīva kopēja rīcība pasaulē.

Līderi no jauna apstiprināja savu apņēmību attiecībā uz reformām un fiskālo konsolidāciju, taču atkārtoja arī vēlmi veikt ieguldījumus, kas vajadzīgi nākotnei. Lai panāktu līdzsvaru starp fiskālo disciplīnu un vajadzību atbalstīt izaugsmi, būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz pašreizējā ES fiskālā sistēma.

Priekšsēdētājs Van Rompejs teica: "Mēs visi esam apņēmušies ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu un esam vienisprātis, ka ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot elastību, kas iestrādāta esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos."

"Mēs visi esam apņēmušies ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu un esam vienisprātis, ka ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot elastību, kas iestrādāta esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos", sacīja priekšsēdētājs Van Rompejs.

 

Ukrainas krīze

ES līderi atzinīgi novērtēja prezidenta Porošenko (Poroshenko) miera plānu. Taču Eiropadome pauda nožēlu, ka ar pamieru nav izdevies pilnībā pārtraukt militārās sadursmes.

Attiecībā uz sankcijām Eiropadome ir apņēmības pilna jebkurā brīdī atkal sarīkot sanāksmi, lai pieņemtu jaunus nozīmīgus ierobežojošos pasākumus, ja Krievija un separātisti līdz pirmdienai, 30. jūnijam, nebūs veikuši virkni konkrētu pasākumu:

  • panākta vienošanās par EDSO pārraudzītu pārbaudes mehānismu attiecībā uz pamiera ievērošanu un efektīvu robežkontroli;
  • Ukrainas iestādēm nodoti atpakaļ trīs robežkontroles punkti;
  • atbrīvoti ķīlnieki, tostarp visi EDSO novērotāji;
  • sāktas jēgpilnas sarunas par prezidenta Porošenko miera plāna īstenošanu.

Asociācijas nolīgumi ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu

27. jūnijā ES līderi parakstīja asociācijas nolīgumus ar Gruziju un Moldovas Republiku. Jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Porošenko kunga klātbūtnē tika pabeigts parakstīšanas process ar Ukrainu.

Priekšsēdētājs Van Rompejs atzina ceremonijas vēsturiskumu: "Tie nav tikai kārtējie nolīgumi – tie ir stūrakmeņi mūsu attiecību vēsturē un visai Eiropai kopumā. Kijevā un arī citviet cilvēki ir atdevuši dzīvību par šo ciešāko saikni ar Eiropas Savienību. Mēs viņus neaizmirsīsim".

Viņš arī atgādināja, ka: "Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Krieviju cik vien vajadzīgs, lai kliedētu jebkādas varbūtējas nesaprašanās (…)".

Citi darba kārtības jautājumi

Eiropas pusgads

Eiropadome apstiprināja konkrētām valstīm adresētos ieteikumus un tādējādi noslēdza 2014. gada Eiropas pusgadu. ES valstīm šie ieteikumi būtu jāievēro, sastādot savus budžetus un izstrādājot strukturālās reformas, kā arī nodarbinātības un sociālajā politikā.

ES līderi arī uzsvēra nepieciešamību turpināt fiskālās konsolidācijas centienus "uz izaugsmi vērstā un diferencētā veidā" un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas.

Eurozonas paplašināšanās

Eiropadome apstiprināja Komisijas priekšlikumu par euro ieviešanu Lietuvā no 2015. gada 1. janvāra. Galīgo lēmumu pieņems ES Padome pēc tam, kad savu atzinumu būs sniedzis Eiropas Parlaments.

Stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 

Eiropadome noteica likumdošanas un darbības plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes turpmākajiem gadiem. Šīs pamatnostādnes aptver tādas jomas kā imigrācija, patvērums, robežas, policijas un tiesu iestāžu sadarbība, pamattiesības un cīņa pret smagiem noziegumiem un terorismu.

Vispārējā prioritāte šim laikposmam ir konsekventi transponēt, efektīvi īstenot un konsolidēt esošos tiesību aktus un politikas pasākumus.

Klimats un enerģētika

Līderi izvērtēja progresu saistībā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam un uzsvēra nepieciešamību ātri attīstīt tā galvenās sastāvdaļas. Viņi arī apspriedās par Komisijas izstrādāto Eiropas enerģētiskās drošības stratēģiju.

Eiropadome apstiprināja, ka galīgo lēmumu par 2030. gada satvaru, tostarp par pasākumiem energodrošības palielināšanai un starpsavienojumu mērķiem, tā pieņems ne vēlāk kā 2014. gada oktobrī.

Kandidātvalsts statuss Albānijai

Eiropadome apstiprināja Padomes 2014. gada 24. jūnija secinājumus par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Albānijai.

Pēdējo reizi pārskatīts 07.11.2014.