Neformāla ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, Malta, 03.02.2017.

Eiropadome
  • Eiropadome
  • 03.02.2017.
  • Malta
  • Priekšsēdētājs Donalds Tusks
  • Fotoattēlu saraksts 

Informācija medijiem

Galvenie rezultāti

Neformālajam samitam Maltā, kuru rīkoja Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (Joseph Muscat) un vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk), bija divas daļas. No rīta līderi vienojās par pasākumiem, ar ko iegrožot to neatbilstīgo migrantu plūsmu, kuri no Lībijas ierodas Itālijā. Pēcpusdienā viņi pārrunāja gatavošanos Romas līgumu 60. gadadienai, ko atzīmēs 2017. gada 25. martā.

ES un Lībijas sadarbība: plūsmas iegrožošana

No rīta 28 ES valstu vai to valdību vadītāji apsprieda migrācijas ārējos aspektus. Viņi pieņēma Maltas deklarāciju, kurā galvenā uzmanība pievērsta pasākumiem, ar ko iegrožo migrācijas plūsmu no Lībijas uz Itāliju.

Deklarācijā līderi norādīja, ka pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu 2016. gadā ieradās vairāk nekā 181 000 neatbilstīgo migrantu, un jūrā bojāgājušo vai pazudušo personu skaits ik gadus kopš 2013. gada sasniedza jaunu rekordu.

Ņemot vērā to, ka tuvojas pavasaris, līderi nolēma veikt papildu pasākumus nolūkā būtiski samazināt migrācijas plūsmas, sagraut kontrabandistu darbības modeli un glābt dzīvības. Jo īpaši līderi vienojās pastiprināt sadarbību ar Lībijas iestādēm.

"Centieni stabilizēt Lībiju patlaban ir svarīgāki nekā jebkad agrāk, un ES darīs visu, kas ir tās spēkos, lai sasniegtu minēto mērķi. Lībijā ļoti svarīga ir spēju veidošana, lai iestādes iegūtu kontroli pār sauszemes un jūras robežām un apkarotu tranzīta un kontrabandas darbības."

Maltas deklarācija

ES līderi apstiprināja savu atbalstu prezidentūras padomei un nacionālās saskaņas valdībai, ko atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Viņi arī apliecināja savu gatavību sadarboties ar Lībijas reģionālajām un vietējām kopienām, kā arī starptautiskajām organizācijām, kuras darbojas valstī.

Prioritātes ir šādas:

  • apmācīt, aprīkot un atbalstīt Lībijas valsts krasta apsardzi un citas attiecīgās aģentūras,
  • īstenot turpmākus centienus ar mērķi sagraut kontrabandistu darbības modeli, izmantojot pastiprinātus operatīvos pasākumus, kuros iesaista Lībiju un attiecīgus starptautiskos partnerus,
  • uzlabot Lībijas vietējo kopienu sociālekonomisko situāciju, jo īpaši piekrastes apgabalos un pie Lībijas sauszemes robežām migrācijas maršrutos,
  • kopā ar UNHCR un IOM censties nodrošināt pienācīgas uzņemšanas spējas un apstākļus migrantiem Lībijā,
  • sniegt atbalstu IOM brīvprātīgas atgriešanas darbību pastiprināšanā,
  • sekmēt migrantiem paredzētas informācijas kampaņas.

Līderi arī uzsvēra, ka ir jāpalīdz mazināt spiedienu uz Lībijas sauszemes robežām, stiprinot Lībijas robežu pārvaldības spējas un sadarbojoties ar kaimiņvalstīm.

"Mēs atzinīgi novērtējām vakar parakstīto saprašanās memorandu starp Itālijas un Lībijas premjerministriem. Tā ir vēl viena svarīga un cerīga zīme, ka lietas drīz mainīsies uz labo pusi," sacīja priekšsēdētājs Donalds Tusks preses konferencē pēc darba sēdes par migrāciju. "Kā Eiropas Savienība, tā arī mūsu pasākumi atbalstīs Itāliju un Lībiju. Tā ir mūsu kopīgā atbildība."

Līderi arī atzinīgi vērtēja prezidentvalsts Maltas ieceri pēc iespējas drīz Padomei iesniegt konkrētu īstenošanas plānu, lai turpinātu darbu un nodrošinātu rezultātu rūpīgu pārraudzību. Eiropadomei 2017. gada marta un jūnija sanāksmēs, pamatojoties uz prezidentvalsts Maltas ziņojumu, būtu jāpārskata progress, kas panākts saistībā ar vispārējo pieeju.

Pirms samita priekšsēdētājs Tusks tikās ar Lībijas premjerministru Faijezu as Sarradžu (Fayez al-Sarraj). Viņi apsprieda veidus, kā ES un Lībija varētu labāk sadarboties.

Gatavošanās Romas līgumu 60. gadadienai

Pēcpusdienas sēdē 27 līderiem bija iespēja sagatavoties gaidāmajai Romas līgumu 60. gadadienai, ko atzīmēs 2017. gada 25. martā.

Diskusijas bija balstītas uz politisko pārdomu procesu par ES nākotni 27 dalībvalstu sastāvā, kas tika uzsākts uzreiz pēc tam, kad Apvienotā Karaliste 2016. gada 23. jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un tika turpināts Bratislavā 2016. gada 16. septembrī.

"Konstruktīva diskusija Maltas samitā par ES nākotni 27 valstu sastāvā, vienotības nozīmīgums un gatavošanās Romas samitam."

Priekšsēdētāja Donalda Tuska ieraksts "Twitter" pēc sanāksmes

Priekšsēdētājs Donalds Tusks vēstulē par Eiropas nākotni, kas 27 valstu vai to valdību vadītājiem nosūtīta 2017. gada 31. janvārī, identificēja trīs galvenos apdraudējumus, kas bīstami Eiropas stabilitātei. Tie ir šādi:

  • jauna ģeopolitiskā situācija – Ķīna, kas ir arvien uzstājīgāka, Krievijas agresīvā politika attiecībā uz Ukrainu un tās kaimiņvalstīm, kari, terors un anarhija Tuvajos Austrumos un Āfrikā (kur radikālais islāms spēlē nozīmīgu lomu) un satraucošie paziņojumi, ko sniedz jaunā Amerikas administrācija, – tas viss padara mūsu nākotni ļoti neparedzamu,
  • iekšējā situācija – pašā Eiropas Savienībā pastiprinās nacionālistisks noskaņojums, kas kļūst arvien ksenofobiskāks,
  • proeiropeiskās elites pasaules uzskats – samazinās ticība politiskai integrācijai, netiek apstrīdēti populistu argumenti un tiek apšaubītas liberālās demokrātijas fundamentālās vērtības.

Vēstulē priekšsēdētājs Tusks aicināja līderus saglabāt vienotību.

"Ir jābūt absolūti skaidram, ka Eiropas Savienības izjukšana nenovedīs pie tā, ka tiks atjaunota kaut kāda mītiska, pilnīga tās dalībvalstu suverenitāte, bet gan pie to reālas un faktiskas atkarības no galvenajām lielvarām: Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi."

Pēdējo reizi pārskatīts 14.02.2017.