Uz saturu
E-pasta ziņu abonēšana

Galvenie rezultāti

Spilgtākie mirkļi Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmē, kas 2016. gada 22. novembrī notika Briselē.
Spilgtākie mirkļi no Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmes (jaunatne un izglītība), kas notika 2016. gada 21. novembrī Briselē.

2016. gada 21. novembris

Jaunatne

Padome pieņēma secinājumus par jaunu pieeju veicināšanu darbā ar jaunatni. Darbs ar jaunatni var palīdzēt jauniešiem attīstīt kompetences, prasmes un pozitīvu attieksmi.

Secinājumos ir uzsvērts, cik svarīgi ir jauniešiem ar dažādu izcelsmi, tostarp atstumtiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, piedāvāt palīdzību ārpus formālām struktūrām. Tajos arī ir aicināts izmantot inovatīvus rīkus darba ar jaunatni praksē, proti, izglītības un apmācības, sporta un kultūras, sociālo pakalpojumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

Kā turpinājumu debatēm, kas notika Bratislavas neformālajā samitā septembrī, ministri arī apmainījās viedokļiem par to, kā atjaunot jauniešu saikni ar Eiropas projektu.

"Jaunieši ir svarīgi mūsdienu sabiedrības dalībnieki. Mums jāpalīdz, lai viņi arvien būtu atvērti domājoši, globāli zinoši un vēlētos brīvprātīgi darboties Eiropas labā. Mums arī viņiem būtu jāsniedz daudzsološas perspektīvas. Taču patlaban – saistībā ar vispārējo virzību pret pastāvošo kārtību – jaunieši Eiropas Savienības projektu uztver arvien atsvešinātāk un ar lielāku neapmierinātību. Šodien mēs esam sagatavojuši svarīgus vēstījumus, ko nodot Eiropas līderiem pēc 2016. gada septembrī notikušā Bratislavas samita, mēģinot atgūt jaunās paaudzes uzticību."

Peters Plavčans, Slovākijas izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrs

Izglītība

Padome pieņēma rezolūciju par jauno Prasmju programmu, kurā uzsvērti galvenie aspekti, kas šajā jomā virzīs Padomes darbu, reaģējot uz Komisijas paziņojumu par prasmju stratēģisko nozīmīgumu attiecībā uz darbvietām, izaugsmi un konkurētspēju.

Tā attiecas uz tādām jomām kā prasmju attīstība, savstarpēja kvalifikāciju atzīšana, atbalsts gan profesionālajai izglītībai un apmācībai, gan augstākajai izglītībai, kā arī veidi, kā pilnībā izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, ar mērķi veicināt "ieguldījumus cilvēkos visa mūža garumā".

Padome arī panāca politisku vienošanos attiecībā uz ieteikumu par jaunām iespējām pieaugušajiem saskaņā ar Komisijas ierosināto Prasmju garantiju. Tā mērķis ir pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni sniegt iespējas iegūt prasmes, zināšanas un kompetences, kas atbilst darba tirgus un aktīvas darbības sabiedrībā prasībām.

Padome pieņēma secinājumus par tādas radikalizācijas novēršanu, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, kas ir ļoti aktuāli saistībā ar teroristu uzbrukumu Parīzē pirmo gadskārtu.

Tajos ir uzsvērta vajadzība vājināt un izaicināt esošās vardarbīgā ekstrēmisma ideoloģijas un tām pretī likt pievilcīgas nevardarbīgas alternatīvas, kā arī atbalstīt vecākus, brāļus un māsas, vienaudžus, jaunatnes darbiniekus un citus, kam ir kontakts ar vardarbīgas radikalizācijas riskam pakļautiem jauniešiem.

Tajos arī ir uzsvērts –, ņemot vērā to, ka sociālie mediji ir galvenais kanāls, ar kuru potenciālie radikāļi tiek sasniegti un sagatavoti un aktivizēti vardarbīgas rīcības veikšanai, cīņā pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē ir jāiesaista pakalpojumu sniedzēji, kā arī ar tiem ir jāsadarbojas, vienlaikus pilnībā ievērojot vārda brīvību.

"Mēs tikko esam atzīmējuši skumjo gadadienu kopš Parīzes uzbrukumiem, kuros tik daudzi nevainīgi cilvēki zaudēja dzīvību un tika salauztas tik daudzas ģimenes. Cīņa pret radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu joprojām ir prioritārs jautājums mūsu darba kārtībā. Ir skaidrs, ka cīņai pret to ir jānotiek ikvienā pārvaldības līmenī. Šodien Padome vienojās, ka galveno uzmanību pievērsīs tādiem preventīviem pasākumiem kā izglītība, brīvprātīgās un kultūras aktivitātes un darbs ar jauniešiem. Tos var saukt par "maigiem" pasākumiem, tomēr, ja tos veic plaši un neatlaidīgi, ar tiem var efektīvi aizsargāt mūsu liberālās sabiedrības."

Peters Plavčans, Slovākijas izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrs

2016. gada 22. novembris

Kultūra un audiovizuālā joma

Padome pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par priekšlikumu pārskatītai direktīvai par audiovizuālo mediju pakalpojumiem (AVMP direktīva). Priekšlikuma mērķis ir AVMP direktīvu labāk pielāgot digitālajam laikmetam, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ātrumu, jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos un mainīgos patēriņa modeļus.

Svarīgākie jautājumi, par kuriem Padomē joprojām notiek diskusijas, ir direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai tajā iekļautu video koplietošanas platformas un šādu platformu regulējuma apjomu, kvantitatīvie noteikumi par TV reklāmu, pieprasījumpakalpojumu sniedzēju pienākumi Eiropā radītu darbu popularizēšanai, noteikumu saskaņošana starp lineārajiem pakalpojumiem un pieprasījumpakalpojumiem, izcelsmes valsts princips un Eiropas valstu regulatoru struktūras (ERGA) loma.

"Audiovizuālo mediju pakalpojumu vides izmaiņu dēļ bija jāpārskata AVMP direktīva, lai tā būtu piemērota jaunajam digitālajam laikmetam. Viens no tās mērķiem ir panākt, lai mūsu Eiropas mediju industrija sekmīgi darbotos arī turpmāk. Eiropā jābūt konkurētspējīgam audiovizuālā satura vienotajam tirgum, kurā tiek veicināts piedāvājums, apmierināts auditorijas pieprasījums neatkarīgi no tās atrašanās vietas un nodrošināti vienādi apstākļi visiem pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pašā laikā mums ir jāsaglabā mūsu sabiedriskās politikas mērķi – aizsargāt nepilngadīgos, popularizēt Eiropā radītus darbus un cīnīties pret naida runu. Mūsu prezidentūras laikā ir panākts ievērojams progress attiecībā uz jauno priekšlikumu, un mēs ar lepnumu to nododam tālāk prezidentvalstij Maltai."

Mareks Madričs, Slovākijas kultūras ministrs un Padomes priekšsēdētājs

Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz lēmumu par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018). Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir palielināt informētību par Eiropas kultūras mantojuma bagātību un iespējām, ko tas var sniegt, un dalīties ar Eiropas vērtībām un ideāliem, kurus sevī ietver kultūras mantojums. Tajā pašā laikā ar to cenšas pievērst uzmanību izaicinājumiem, ar kādiem saskaras kultūras mantojums.

"Eiropas kultūras mantojums ir vislielākā vērtība, kas ir pelnījusi, lai to redzētu un rūpīgi glabātu visā Eiropā. Tādēļ mūsu prezidentvalsts ir pielikusi pūles, lai pēc iespējas ātrāk pavērtu ceļu Eiropas Kultūras mantojuma gada īstenošanai, kas paredzēta 2018. gadā. Mēs esam gandarīti, ka šodien Padomē esam vienojušies par vispārēju pieeju šim svarīgajam lēmumam, kas kultūras mantojumu atkal noliks uzmanības centrā. Dalībvalstu vienprātīgais atbalsts skaidri norāda uz to, ka šis ierosinājums ir nācis tieši laikā. Mēs tagad varam sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu."

Mareks Madričs, Slovākijas kultūras ministrs un Padomes priekšsēdētājs

Šobrīd stratēģiskas pieejas izveide starptautiskajām kultūras attiecībām jau ilgāku laiku ir kļuvusi par Padomes prioritāti. Ministri apsprieda, kā ES un tās dalībvalstis var efektīvi sadarboties, lai panāktu stratēģiskāku un globālāku pieeju šajā jomā.

Sports

Padome pieņēma secinājumus par sporta diplomātiju, kurā norādīts uz sporta izmantošanu par līdzekli, lai ietekmētu diplomātiskās, starpkultūru, sociālās, ekonomiskās un politiskās attiecības. Šis jautājums tika izskatīts arī sanāksmē ar sporta jomas pārstāvjiem.

Secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt, kā sporta potenciālu var labāk izmantot valsts līmenī, jo īpaši, izmantojot izglītību un iesaistot labi pazīstamus sportistus kā vēstnešus, lai popularizētu pozitīvu sportošanu un Eiropas vērtības.