Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

ES un Āfrikas samits, Brisele, 02-03/04/2014

Eiropadome
  • Eiropadome
  • 02-03/04/2014
  • Brisele

Ceturtajā ES un Āfrikas samitā pulcējās vairāk nekā 60 ES un Āfrikas valstu vadītāju un pavisam kopā 90 delegāciju, lai apspriestu ES un Āfrikas attiecību nākotni un stiprinātu saiknes starp abiem reģioniem.

Samita deklarācijā vadītāji uzsvēra ES un Āfrikas attiecību ciešumu un tādas kopīgās vērtības kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, tiesiskums un laba pārvaldība, kā arī tiesības uz attīstību.

Miers un drošība

Vadītāji atzina, ka miers un drošība ir svarīgi, jo tie ir būtiski priekšnosacījumi attīstībai un labklājībai. Jo īpaši viņi apliecināja savu apņemšanos uzlabot politisko dialogu starptautiskās kriminālās tiesvedības un universālās jurisdikcijas jomā. Vadītāji arī pauda savu atbalstu Āfrikas valstu centieniem un apņēmībai nodrošināt mieru un stabilitāti Āfrikā un vienojās ar visiem pieejamajiem līdzekļiem atbalstīt Āfrikas spējas šajā jomā, īpaši koncentrējoties uz spēju veidošanu. Abu reģionu pārstāvji vienojās stiprināt kopīgos centienus cīņā pret starptautisko terorismu un kājnieku ieroču izplatības apkarošanā.

Labklājība

Vadītāji solīja īstenot politiku darbvietu radīšanai un ilgtermiņa izaugsmes stimulēšanai abos reģionos. Konkrēti, abu kontinentu pārstāvji vienojās ciešāk sadarboties jūrlietu politikas jomā. ES arī uzsvēra savu apņēmību turpināt atbalstīt Āfrikas valstis, lai izstrādātu pret klimata pārmaiņām noturīgas un mazoglekļa attīstības stratēģijas. Abu pušu vadītāji uzsvēra to, cik svarīgi ir nodrošināt savu dabas resursu piesardzīgu un pārredzamu pārvaldību un izrakteņu atbildīgu sagādi. Samita deklarācijā uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir veicināt lielākas investīcijas un ekonomikas attīstību abu reģionu valstu iekšienē un starp valstīm, līdztekus transporta attīstībai, piekļuvei dzeramajam ūdenim un ilgtspējīgai un izmaksu ziņā pieejamai enerģijai.

Cilvēki

Samitā tika atzīts tas, cik svarīgi ir sargāt cilvēktiesības abos reģionos, un apstiprināta kopīga apņēmība attiecībā uz to centienu turpināšanu, kas vērsti uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam. Attiecībā uz izglītību vadītāji vienojās īstenot politiku, ar kuru veicinātu iekļaujošu darbvietu radīšanu, īpaši pievēršoties jaunatnei un sievietēm, kā arī sekmēt studentu apmaiņas programmas starp abiem reģioniem un Āfrikas iekšienē. Samitā uzsvēra vajadzību pēc visaptverošas pieejas, lai novērstu nopietnās sociālās un humanitārās sekas, ko rada nelikumīga migrācija. Vadītāji atkārtoti pauda kopīgu apņēmību cīnīties pret cilvēku tirdzniecību un nodrošināt visu migrantu cilvēktiesību respektēšanu. Samitā tika pieņemta arī atsevišķa deklarācija par migrāciju un mobilitāti.

ES un Āfrikas kopējā stratēģija un ceļvedis

Samitā arī tika apstiprināta abu kontinentu pārstāvju apņēmība attiecībā uz 2007. gada ES un Āfrikas kopējā stratēģijā izklāstītajiem mērķiem. Tomēr vadītāji vienojās, ka būtu jāturpina uzlabot kopējās stratēģijas īstenošanu un ka sadarbības virzībai būtu jānotiek saskaņā ar pieeju, kas orientēta uz rezultātiem. Tāpēc samitā tika pieņemts ceļvedis, kas kalpotu kā satvars ES un Āfrikas attiecībām laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam. Ceļvedis aptver 5 svarīgākās prioritātes un kopīgas rīcības jomas:

  • miers un drošība,
  • demokrātija, laba pārvaldība un cilvēktiesības,
  • tautas attīstība,
  • ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība un izaugsme un kontinentālā integrācija,
  • globālas un jaunas problēmas.

Katram no minētajiem mērķiem ceļvedī ir sīkāk izklāstītas darbības starpreģionālā, kontinentu vai pasaules līmenī, kuras, paredzams, reāli ietekmētu cilvēkus abos kontinentos.

Darba programma

Samita diskusijās galvenā uzmanība bija pievērsta tēmai "Ieguldījumi cilvēkos, labklājībā un mierā", un katrai no šīm trim jomām tika veltīta darba sesija.

Pirmā darba sesija – miers un drošība

Pirmajā darba sesijā tika aplūkoti ar mieru un drošību saistīti jautājumi. Vadītāji apspriedās par nestabilitāti Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Mali, Sudānā un Somālijā, kā arī par sekām, kādas šie konflikti atstāj citviet. Citi diskusiju temati aptvēra attīstības atbalstu, miera uzturēšanas misijas, kājnieku ieroču izplatības apturēšanu, terorisma apkarošanu, robežu drošību un seksuālo vardarbību pret sievietēm.

Otrā darba sesija – labklājība

Šajā sesijā apspriestie temati cita starpā bija tirdzniecība, investīcijas, nodarbinātība, infrastruktūra, efektīvas un uzticamas energoapgādes nodrošināšana Āfrikā un dabas resursu pārvaldība.

Trešā darba sesija – cilvēki

Cilvēki ir ES un Āfrikas partnerības uzmanības centrā, tāpēc politikas stratēģijām ir jānodrošina rezultāti, kas dod labumu cilvēkiem. Šajā darba sesijā apspriestie temati bija izglītība un apmācība, nabadzība, klimata pārmaiņas, veselība, migrācija un mobilitāte.

Vispārīga informācija

Ceturtais ES un Āfrikas samits notika 2014. gada 2. un 3. aprīlī Briselē. Tajā sanāca kopā Āfrikas un ES valstu vadītāji, kā arī ES un Āfrikas Savienības iestāžu vadītāji. Iepriekšējie samiti norisinājās Kairā (2000), Lisabonā (2007) un Tripolē (2010).

Saistītie pasākumi

Laikā līdz 2014. gada ES un Āfrikas samitam notika virkne svarīgu saistītu pasākumu. 

Īpašā augsta līmeņa sanāksme par Centrālāfrikas Republiku, 2014. gada 2. aprīlis, Brisele (Beļģija)

Līdztekus ES un Āfrikas samitam Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy), ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki-moon), Francijas prezidents Fransuā Olands (Francois Hollande), Mauritānijas prezidents Abdels Azizs (Abdel Aziz) un vairāki citi Āfrikas un Eiropas valstu vadītāji piedalījās īpašā augsta līmeņa sanāksmē par Centrālāfrikas Republiku.

Ministru līmeņa seminārs par klimatu, 2014. gada 1. aprīlis, Brisele (Beļģija)

Saistībā ar 2014. gada ES un Āfrikas samitu ES klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda (Connie Hedegaard), Āfrikas ministru konferences vides jautājumos (AMCEN) priekšsēdētājs Binilits Mahenge (Binilith Mahenge) un Āfrikas Savienības lauku ekonomikas un lauksaimniecības komisāre Roda Tumusiime (Rhoda Tumusiime) 2014. gada 1. aprīlī Briselē rīkoja ministru līmeņa semināru par klimatu. 

Trešais Āfrikas un Eiropas parlamentārais samits, 2014. gada 31. marts–1. aprīlis, Brisele (Beļģija)

Abu pušu parlamentu pārstāvji tikās, lai sagatavotu parlamentu ieguldījumu ES un Āfrikas samitā. Pasākumā pulcējās 23 deputāti no katra parlamenta, lai apspriestu vissteidzamākos ES un Āfrikas attiecību jautājumus, kā arī veidus, kā tuvākajā laikā uzlabot ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanu.

Trešais Āfrikas un Eiropas jauniešu samits, 2014. gada 31. marts–1. aprīlis, Brisele (Beļģija)

Šajā pasākumā kopā sanāca aptuveni 70 jaunatnes pārstāvju no abiem kontinentiem, lai izstrādātu kopīgu redzējumu attiecībā uz jaunatni un apzinātu konkrētas jaunatnes iniciatīvas, kas būtu jāpilnveido un, iespējams, jāīsteno tuvākajos gados.

Piektais ES un Āfrikas uzņēmējdarbības forums, 2014. gada 31. marts–1. aprīlis, Brisele (Beļģija)

Forumā pulcējās aptuveni 500 dalībnieki, tostarp privātā sektora pārstāvji, uzņēmēji no visas Eiropas un Āfrikas un abu reģionu valdību amatpersonas. Tajā privātajam sektoram tika nodrošināta iespēja iesaistīties konstruktīvā dialogā ar politiskajiem līderiem no ES un Āfrikas.

ES un Āfrikas ekonomiskās un sociālās jomas ieinteresēto pušu tīkla sanāksme, 2014. gada 4. un 5. marts, Brisele (Beļģija)

Šajā divu dienu sanāksmē, ko organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja kopā ar Āfrikas partneriem, kopā sanāca darba devēju, darba ņēmēju un dažādu interešu (konkrēti – zemnieku un patērētāju) pārstāvji no abiem reģioniem. Dalībnieki apsprieda vissteidzamākos jautājumus, kādi pastāv abpus Vidusjūrai, piemēram, jauniešu bezdarbu, pārtikas nodrošinājumu un sociālo aizsardzību.

Āfrikas un ES partnerības enerģētikas jomā otrā augsta līmeņa sanāksme, 2014. gada 12. un 13. februāris, Adisabeba (Etiopija)

Āfrikas un ES partnerības enerģētikas jomā divu dienu sanāksmē iesaistījās Āfrikas un Eiropas ministri, Āfrikas savienības un Eiropas Savienības komisāri, kā arī politikas veidotāji, reģionālo institūciju, starptautisko organizāciju, banku un finanšu nozares, privātā sektora, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Sanāksmē tika aplūkota Āfrikas un ES enerģētiskās sadarbības būtība un panākumi, kā arī nākotnē gaidāmās enerģētikas problēmas, ar ko saskarsies abi reģioni.

Āfrikas Savienības 22. samits, 2014. gada 21.–31. janvāris, Adisabeba (Etiopija)

Šajā 22. Āfrikas Savienības samitā pulcējās līderi no Āfrikas Savienības dalībvalstīm. Tā ietvaros 2014. gads tika arī pasludināts par Lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma gadu, un tika atzīmēta Āfrikas Vispārējās lauksaimniecības attīstības programmas (CAADP) pieņemšanas 10. gadadiena.

Otrais Āfrikas un ES pilsoniskās sabiedrības forums, 2013. gada 23.–25. oktobris, Brisele (Beļģija)

Pārstāvji no 32 Āfrikas un 36 Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām tikās, lai izvērstu idejas ES un Āfrikas kopējās stratēģijas īstenošanas pārskatam, nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības pilnvērtīgu līdzdalību ES un Āfrikas partnerībā, izvērtētu pagātnes pieredzi un apspriestu partnerības nākotni. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kuri piedalījās forumā, identificēja virkni politikas priekšlikumu un ieteikumu, ko paredzēts iesniegt ES un Āfrikas samitam 2014. gada aprīlī.

Pēdējo reizi pārskatīts 13/11/2014
Vai ar šo lapu kaut kas nav kārtībā?