Briseles G7 samits, Brisele, 04.–05.06.2014.

Eiropadome
  • Eiropadome
  • 04.–05.06.2014.
  • Brisele

Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs (G7 vadītāji) tikās G7 sastāvā 2014. gada 4. un 5. jūnijā Briselē.

Ukraina un globāli ārpolitikas jautājumi

Vakariņu laikā, kas notika trešdienas vakarā, G7 vadītāji galveno uzmanību pievērsa Ukrainai, attiecībām ar Krieviju un reakcijai uz krīzi. Priekšsēdētājs Van Rompejs (Van Rompuy) teica: "Jau kopš paša Ukrainas krīzes sākuma G7 valstis un Eiropas Savienība savā atbildes reakcijā ir bijušas vienotas. Uz agresiju mēs esam atbildējuši ne vien politiski, bet arī ekonomiski, nosakot sankcijas."

Vadītāji arī apsprieda pozitīvu programmu, kas vērsta uz saspīlējuma mazināšanu attiecībās ar Krieviju un uz Ukrainas stabilizāciju. Viņi atzinīgi novērtēja Petro Porošenko (Petro Poroshenko) ievēlēšanu prezidenta amatā un atkārtoti apliecināja atbalstu Ukrainas ekonomikas un politikas reformām. Viņi sagaida, ka Krievija sadarbosies ar jaunievēlēto Ukrainas prezidentu un nopietni tieksies rast politisku risinājumu. Vajadzības gadījumā vadītāji ir gatavi pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas.

Viņi arī nosodīja 3. jūnijā notikušo prezidenta vēlēšanu simulāciju Sīrijā un apsprieda stāvokli Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā,Irānā, Lībijā, Mali un Centrālāfrikas Republikā, kā arī citus ārpolitikas jautājumus.

G7 vadītāji arī pieņēma deklarāciju par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos 2014. gadā.

Globālas problēmas ekonomikas, enerģētikas un klimata, kā arī attīstības jomā

Otrās dienas rītā G7 vadītāji vispirms apsprieda globālo izaugsmi un veidus, kā novērst augsto bezdarba līmeni. Vadītāji arī pievērsās tirdzniecības jautājumiem, tostarp aktīvajām un vērienīgajām sarunām, kas patlaban norisinās starp G7 locekļiem.

Otrā darba sesija bija veltīta klimata pārmaiņām un enerģētiskajai drošībai, īpašu uzmanību pievēršot energoapgādes ceļu un avotu dažādošanai. Samita dalībnieki atbalstīja Romas G7 Enerģētikas iniciatīvas principus un pasākumus. Ar šo iniciatīvu nodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot tīrāku, drošāku un nekaitīgāku enerģiju nekā iepriekš. Minētais jautājums ir saistīts arī ar klimata pārmaiņām.

Priekšsēdētājs Barrozu (Barroso) norādīja: "Jo mazāk mēs būsim atkarīgi no fosilā kurināmā, kura izcelsme mēdz būt problemātiskās pasaules vietās, un jo vairāk mēs paļausimies uz atjaunojamiem energoresursiem un vietējiem avotiem, jo lielāka būs mūsu energoapgādes drošība."

Vadītāji atkārtoti pauda apņemšanos ierobežot globālās sasilšanas sekas un apliecināja stingru apņēmību 2015  gadā panākt globālu vienošanos klimata pārmaiņu jomā.

Visbeidzot darba pusdienu laikā ceturtdien tika risināti ar attīstību saistīti jautājumi un apspriesta starptautiska satvara izveide laikposmam pēc 2015. gada.

Samitā G7 vadītājiem arī bija iespēja pārrunāt vairākus divpusējus jautājumus un rīkot savus valsts brīfingus.

Eiropas Savienība ir G7/G8 (un G20) pilntiesīga locekle, un to kopīgi pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Šī bija pirmā reize, kad ES rīkoja G7/8 samitu, – pirmā reize, kad minētais samits notika Briselē, Eiropas Savienības Padomes mītnē Justus Lipsius ēkā.

Vispārīga informācija

Ir pagājuši jau vairāk nekā 15 gadi, kopš notika pēdējais kārtējais G7 samits, un pirmo reizi minētais samits norisinās Briselē, kur to uzņem Eiropas Savienība.

Sākotnēji bija paredzēts, ka G8 samits notiks jūnija sākumā Sočos (Krievijā) Krievijas vadībā. Tā kā Krievijas Federācija pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, G7 vadītāji savā 2014. gada 24. marta sanāksmē Hāgā (Nīderlandē) nolēma tā vietā tikties G7 sastāvā 2014. gada 4. un 5. jūnijā Briselē.

ES kā G7/G8 locekle

Eiropas Kopienas pārstāvju dalība samitā sākās 1977. gadā ar Londonas samitu. Pirmais G7 samits norisinājās Rambujē (Francijā) divus gadus iepriekš – 1975. gadā. Sākotnēji ES loma aprobežojās ar jomām, kurās tai bija ekskluzīva kompetence, tomēr laika gaitā ES nozīme ir pieaugusi. Eiropas Komisija pakāpeniski tika iekļauta visās samita darba kārtībā esošajās politiskajās apspriedēs un piedalījās visās samita darba sesijās, sākot ar Otavas samitu (1981). Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, kurš savu pirmo G8 samitu apmeklēja 2005. gadā Glenīglzā, piedalās jau desmito reizi. Padomes priekšsēdētājs Van Rompejs G8/G7 samitos ir piedalījies, kopš 2009. gadā spēkā stājās Lisabonas līgums.

Uz Komisiju un Eiropadomi attiecas visi ar dalību saistītie pienākumi. Samita paziņojums ir politiski saistošs visiem G7 locekļiem.

Prezidentvalstu rotācija ir šāda: Vācija (2015), Japāna (2016), Itālija (2017), Kanāda (2018), Francija (2019) un ASV (2020).

Pēdējo reizi pārskatīts 14.11.2014.