Austrumu partnerības samits, Rīga, 21.–22.05.2015.

Eiropadome
  • Eiropadome
  • 21.–22.05.2015.
  • Rīga
  • Delegāciju vadītāji 


Ceturtajā Austrumu partnerības samitā Rīgā ES vadītāji tikās ar austrumu partnervalstu pārstāvjiem, lai no jauna apstiprinātu to, cik lielu nozīmi ES piešķir tās Austrumu partnerībai.

Samita dalībnieki izvērtēja panākumus, kas gūti kopš 2013. gada Viļņas samita, un noteica konstruktīvu programmu nākotnei.

"Mūsu partnerības, kā arī Rīgas samita nolūks nav pieņemt krasus lēmumus vai spert milzu soļus uz priekšu. Nepavisam nē, mūsu attiecības balstās uz brīvu gribu, cieņu un vienlīdzību. Un mūsu partnerība soli pa solim virzīsies uz priekšu, tāpat kā tika izveidota Eiropas Savienība."

Priekšsēdētājs Tusks Rīgas samita preses konferencē

Diferenciācija un iekļautība

Samits bija iespēja ES apliecināt savu apņēmību veidot ciešākas un diferencētas attiecības ar neatkarīgajām un suverēnajām partnervalstīm.

ES aktīvi sadarbojas ar visām sešām partnervalstīm, lai kāds būtu konkrētās valsts ambīciju līmenis attiecībām ar Eiropas Savienību. Sadarbības apjomu un dziļumu nosaka

  • ES un partnervalstu ambīcijas un vajadzības,
  • reformu temps.

Austrumu partnerība tika aizsākta 2009. gadā kā kopīga iniciatīva starp

  • ES,
  • ES dalībvalstīm,
  • 6 Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu.

Tika atzīti attiecīgo partnervalstu centieni tuvināties Eiropai un to izvēle par labu Eiropai, kā tas minēts Asociācijas nolīgumos.

Vadītāji arī atkārtoti apstiprināja reformu programmas nozīmi austrumu partnervalstīs, kā arī nepieciešamību izveidot spēcīgākas, pārredzamākas un no korupcijas brīvas iestādes.

Diskusijās īpaši pievērsās daudzpusējas sadarbības projektiem, kuru mērķis ir

  • stiprināt iestādes un labu pārvaldību; ES apstiprināja savu apņēmību palīdzēt partnervalstīm stiprināt iestādes un to noturību, saskaroties ar ārējiem izaicinājumiem,
  • sekmēt mobilitāti un tiešus personiskus kontaktus starp cilvēkiem,
  • attīstīt tirgus iespējas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un juridisko noteiktību MVU un uzņēmumiem Austrumeiropas partnervalstīs un īpaši pievēršoties digitālās ekonomikas jomai,
  • nodrošināt enerģētisko drošību un uzlabot starpsavienojumus enerģētikas, kā arī transporta jomā. 

Reģiona konfliktu risināšana arī bija nozīmīgs temats samita darba kārtībā. Visi samita dalībnieki vienojās, ka pieliks visas pūles nolūkā panākt saspīlējuma mazinājumu un politisku risinājumu saistībā ar Ukrainas krīzi un mierīgu noregulējumu citiem neatrisinātiem konfliktiem reģionā.

Paralēli pasākumi

Līdztekus Rīgas samitam notika vairāki paralēli pasākumi, kas parāda, ka Austrumu partnerība ir plašāks attiecību kopums nekā tikai starpvaldību attiecības un ietver pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļus, uzņēmējus un citas ieinteresētās personas.

Austrumu partnerības Uzņēmējdarbības forumā Rīgā 2015. gada 21. maijā Eiropas Komisija uzsāka padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas mehānismu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Ar šo mehānismu tiks nodrošinātas dotācijas ap € 200 miljonu apmērā un ir iecerēts piešķirt vismaz € 2 miljardus jaunām investīcijām MVU attiecīgās trijās valstīs: Gruzijā, Moldovas Republikā un Ukrainā. 

2015. gada 22. maijā Eiropas Komisija un Ukraina parakstīja Saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu par trešo ES makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai.

Skatīt arī

Plašāku informāciju un komunikācijas materiālus var atrast Eiropas Komisijas un EĀDD tīmekļa vietnēs. Saistībā ar Rīgas samitu tika izstrādātas īpašas brošūras, kurās iekļauti apraksti, fakti un skaitļi par partnerību un dažādām pamatiniciatīvām.

Pēdējo reizi pārskatīts 27.05.2015.