G7 samits Taormīnā, Itālijā, 26.–27.05.2017.

Starptautisks samits
  • Starptautisks samits
  • 26.–27.05.2017.

2017. gada 26. un 27. maijā Itālija rīkoja G7 vadītāju sanāksmi. Samitā galveno uzmanību pievērsa ārpolitikai, globālajai ekonomikai un nevienlīdzības mazināšanai un migrācijas krīzei.

Eiropas Savienību samitā pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Vadītāji pieņēma galīgo paziņojumu un dzimumtaisnīguma ceļvedi un viņi vienojās par inovācijas, prasmju un darbaspēka rīcības plānu. Viņi arī pieņēma G7 Taormīnas paziņojumu par cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.

Ārpolitika

Attiecībā uz Sīrijas karu vadītāji aicināja izbeigt konfliktu, izmantojot iekļaujošu Sīrijas vadītu politisko procesu, kas norisinātos ANO aizgādībā. Viņi pauda apņēmību pastiprināt centienus Sīrijā uzvarēt starptautisko terorismu, jo īpaši organizācijas "ISIS/ISIL/Da'esh" un "Al Qaeda".

G7 pievērsās situācijai Lībijā, mudinot virzīt uz priekšu politisko dialogu un nacionālo izlīgumu.

Bez tam vadītāji pauda nosodījumu par Ziemeļkorejas veiktajiem kodolizmēģinājumiem un ballistisko raķešu palaišanu. Viņi aicināja Ziemeļkoreju pilnībā, pārbaudāmi un neatgriezeniski izbeigt visas kodolieroču un ballistisko raķešu programmas.

Līderi arī pievērsās situācijai Ukrainā, aicinot uz pilnīgu Minskas vienošanos īstenošanu. Viņi atgādināja, ka spēkā esošo sankciju ilgums ir nepārprotami saistīts ar to, vai Krievija pilnībā īstenos minētās vienošanās un vai tā respektēs Ukrainas suverenitāti.

Pasaules ekonomika

G7 galvenā prioritāte ir panākt globālās izaugsmes pieaugumu, lai nodrošinātu augstāku dzīves līmeni un kvalitatīvas darbvietas. Vadītāji atkārtoti apstiprināja apņemšanos izmantot visus politikas instrumentus, tostarp monetāros, fiskālos un strukturālos instrumentus, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu, līdzsvarotu un iekļaujošu izaugsmi.

Nevienlīdzības mazināšana

Vadītāji atzina, ka nevienlīdzība mazina uzticību un ierobežo turpmākas izaugsmes potenciālu. Viņi vienojās stiprināt ekonomiku un kopienu spējas pielāgoties straujām pārmaiņām un to noturību pret šīm pārmaiņām, lai globālā ekonomika darbotos ikviena interesēs.

G7 atgādināja, ka, sekmējot dzimumu līdztiesību, tiek dots būtisks ieguldījums, lai gūtu panākumus virzībā uz ilgtspējīgu attīstību. Vadītāji pieņēma G7 ceļvedi ekonomiskajai videi, kurā tiek ievēroti dzimumu līdztiesības aspekti, lai sekmētu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm.

Tirdzniecība

Vadītāji vēlreiz apliecināja apņemšanos saglabāt tirgu atvērtību un apkarot protekcionismu, vienlaikus stingri iestājoties pret jebkādu negodīgu tirdzniecības praksi. Viņi apņēmās pieņemt attiecīgu politiku, lai visas firmas un pilsoņi varētu maksimāli izmantot globālās ekonomikas sniegtās iespējas.

Lai sekmētu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, G7 aicināja atteikties no jebkādas prakses, kas kropļo tirdzniecību. Vadītāji arī uzsvēra to, cik nozīmīga ir noteikumos balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, un viņi apņēmās kopīgi rīkoties, lai uzlabotu PTO darbību.

Migrācija

Vadītāji aicināja valstu un starptautiskā līmenī izvērst koordinētus centienus, lai risinātu migrantu un bēgļu masveida pārvietošanās problēmu. Viņi vienojās iedibināt partnerības, ar ko valstīm palīdzētu savā teritorijā radīt apstākļus, kas mazina migrācijas virzītājspēkus.

Viņi arī atzina valstu tiesības kontrolēt savas robežas un veidot tādu politiku, kas ir pašu valsts interesēs.

Āfrika

Āfrikas drošība, stabilitāte un ilgtspējīga attīstība ir G7 prioritāšu saraksta augšgalā. Vadītāju mērķis ir stiprināt sadarbību un dialogu ar Āfrikas valstīm un reģionālajām organizācijām, lai attīstītu Āfrikas spējas efektīvāk novērst un pārvarēt krīzes un konfliktus un labāk reaģēt uz tiem.

Inovācija, prasmes un darbaspēks

G7 vadītāji pieņēma inovācijas, prasmju un darbaspēka rīcības plānu, kura centrā ir cilvēks. Rīcības plānā ir izklāstīta virkne iespējamu politikas ieteikumu, ar ko stiprināt konkurētspēju un kāpināt izaugsmi, kuras pamatā ir inovācija un no kuras labumu gūst visi.

Skatīt arī:

Vispārīga informācija

G7 samitam ir svarīga nozīme, izstrādājot pasaules mēroga reakciju uz pasaules mēroga problēmām un papildinot G20 veikto pasaules ekonomikas koordinēšanu. Tajā tiekas vadītāji no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Vācijas un ES.

Iepriekšējais G7 samits notika 2016. gadā Japānā, un 2014. gadā Briselē to izņēmuma kārtā rīkoja ES.

Kopš 2014. gada līderi tiekas G7 formātā tādēļ, ka Krievijas Federācija pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

ES kā G7 locekle

Toreizējās Eiropas Kopienas pārstāvju dalība samitos sākās 1977. gadā ar Londonas samitu. Sākotnēji ES loma aprobežojās ar jomām, kurās tai bija ekskluzīva kompetence, tomēr laika gaitā šī loma ir paplašinājusies. Pakāpeniski ES tika iekļauta visās samita darba kārtības politiskajās diskusijās un, sākot no Otavas samita (1981), tā ir piedalījusies visās samita darba sanāksmēs.

Uz ES attiecas visi dalības pienākumi. Samita paziņojums ir politiski saistošs visiem G7 locekļiem.

Prezidentvalstu rotācija ir šāda: Japāna (2016), Itālija (2017), Kanāda (2018), Francija (2019) un ASV (2020).

Pēdējo reizi pārskatīts 29.05.2017.