Ko ES dara saistībā ar klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņas ir svarīgs pasaules mēroga jautājums. Ja netiks veikti pasākumi, lai pasaulē mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, globālās sasilšanas temperatūra, visticamāk, par 2°C pārsniegs pirmsindustrializācijas laikmeta līmeni, un līdz gadsimta beigām tā varētu to pārsniegt pat par 5°C. Tas varētu ievērojami ietekmēt pasaules ainavu un jūras līmeni. 

Mērķi "20-20-20"

Pirmajā ES pasākumu kopumā klimata un enerģētikas jomā 2020. gadam ir noteikti trīs pamatmērķi:

  • par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju;
  • līdz 20 % palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā;
  • par 20 % palielināt energoefektivitāti.

Tos dēvē par "20-20-20" mērķiem.

Tādēļ pasākumi cīņai ar klimata pārmaiņām un siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanai ir viena no ES prioritātēm. Konkrēti – ES vadītāji ir apņēmušies panākt, lai Eiropa kļūtu par energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni. Arī pati ES ir noteikusi mērķi – panākt, lai līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisija samazinātos par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Pirmais ES pasākumu kopums klimata un enerģētikas jomā tika pieņemts 2008. gadā, un tajā noteica mērķus 2020. gadam. Eiropas Savienībai ir labi panākumi minēto mērķu sasniegšanā, taču, lai garantētu investoriem lielāku noteiktību, ir vajadzīgs integrēts satvars, kas attiektos uz laikposmu līdz 2030. gadam. Tādēļ ES ir apstiprinājusi klimata un enerģētikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, kurā ir izklāstīta virkne svarīgāko mērķu un politikas pasākumu 2020.–2030. gadam.

ES un tās 28 dalībvalstis ir parakstījušas ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolu, kā arī jauno Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. 

Padomes loma

Klimata pārmaiņu jomā pašlaik tiek apspriesti vairāki jautājumi, kuru risināšanā Padomei ir svarīga loma.

1. Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

Klimata un enerģētikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ir izklāstīts ES klimata un enerģētikas politikas satvars 2020.–2030. gadam. Tajā ir ietverta virkne pasākumu un mērķu, ar ko panāktu, ka ES ekonomika un energosistēma kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Minētā satvara mērķis ir arī veicināt ieguldījumus videi nekaitīgās tehnoloģijās, kas palīdzētu veidot darbvietas un palielinātu Eiropas konkurētspēju. 

2. ES ETS un tās reforma

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) tika izveidota, lai rentablā un ekonomiski izdevīgā veidā veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Ar minēto sistēmu tiek ierobežots siltumnīcefekta gāzu daudzums, ko var emitēt konkrētas rūpniecības nozares. Emisijas kvotas tiek saglabātas ES noteiktajā līmenī, un uzņēmumi vai nu saņem, vai pērk individuālās kvotas. 

Ekonomikas krīzes dēļ ir mazinājies pieprasījums pēc šīm kvotām, un tas savukārt ir veicinājis liela pārpalikuma veidošanos tirgū. Lai risinātu šo problēmu, Padome un Eiropas Parlaments nesen pieņēma lēmumu izveidot tirgus stabilitātes rezervi ES ETS vajadzībām. Tirgus stabilitātes rezerves mērķis ir padarīt sistēmu noturīgāku pret nelīdzsvarotību starp emisijas kvotu piedāvājumu un pieprasījumu. Tā tiks izveidota 2018. gadā un sāks darboties no 2019. gada 1. janvāra.

Komisija ir nākusi klajā arī ar priekšlikumu par ES ETS plašu pārskatīšanu. Mērķis ir nodrošināt, lai sistēma arī turpmāk būtu visefektīvākais un rentablākais veids, kā nākamās desmitgades laikā samazināt ES emisijas. Šis priekšlikums arī ir pirmais konkrētais likumdošanas pasākums, lai īstenotu ES apņemšanos līdz 2030. gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 40 %.

3. Starptautiskie nolīgumi klimata pārmaiņu jomā

Klimata pārmaiņas ir globāla parādība, un tas nozīmē, ka ir svarīga sadarbība un pasākumi starptautiskā līmenī. Tādēļ ES ir palīdzējusi virzīt uz priekšu starptautiskās sarunas klimata pārmaiņu jomā. Tā bija viena no svarīgākajām dalībniecēm gan ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), gan Kioto protokola, gan arī pavisam nesen – Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu jomā izstrādē.