Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā

ES padome

Parīzes nolīgums ir globāls nolīgums klimata pārmaiņu jomā, ko panāca 2015. gada 12. decembrī Parīzē. Nolīgumā tiek piedāvāts rīcības plāns ierobežot globālo sasilšanu tā, lai tā būtu "būtiski mazāka par" 2 °C . Tas attiecas uz laikposmu no 2020. gada.

  • Jaunā Parīzes nolīguma galvenie elementi:
  • ilgtermiņa mērķis: valdības vienojās pasaules vidējās temperatūras pieaugumu saglabāt būtiski mazāku par 2° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties panākt, lai temperatūra neceltos vairāk par 1,5° C,
  • ieguldījumi: pirms Parīzes konferences un tās laikā valstis iesniedza visaptverošus valsts klimata rīcības plānus emisiju samazināšanas jomā,
  • ieceres: valdības vienojās reizi piecos gados paziņot savus ieguldījumus, lai nospraustu vērienīgākus mērķus,
  • pārredzamība: tās arī piekrita ziņot cita citai un sabiedrībai par to, kā tām veicas noteikto mērķu īstenošanā, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību,
  • solidaritāte: ES un citas attīstītās valstis turpinās sniegt klimata pārmaiņu apkarošanas finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm gan samazināt emisijas, gan palielināt izturētspēju pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Klimata pārmaiņas ir svarīgs globāls jautājums, kas skar ikvienu. Šajā hronoloģiskajā pārskatā ir sniegts izklāsts par to, kā tika panākts jauns globāls, juridiski saistošs nolīgums par klimata pārmaiņām – Parīzes nolīgums, un par pasākumiem pēc tā. Tajā ir ietverta arī ES loma šajā procesā.

2016

4. novembris

Parīzes nolīgums stājies spēkā

2016. gada 4. novembrī Parīzes nolīgums stājās spēkā. Tas notika 30 dienas pēc tam, kad 4. oktobrī tika izpildīti nosacījumi – to ratificējušas vismaz 55 valstis, kuras ir atbildīgas par vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

25. oktobris

ES palielinās savu ieguldījumu starptautiskajā klimata finansējumā līdz $100 miljardiem gadā, proti, mērķim, kas rūpnieciski attīstītajām valstīm nosprausts 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam. Līdz 2025. gadam ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Puses noteiks jaunu kolektīvu mērķi.

ES un tās dalībvalstu kopīgais ieguldījums 2015. gadā bija €17,6 miljardi – nozīmīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu. Iemaksas tika veiksmīgi novirzītas klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās iniciatīvām jaunattīstības valstīs.

Ieguldījums tiek uzskatīts par svarīgu soli virzībā uz Parīzes nolīguma īstenošanu.

11. oktobris

Ekonomikas un finanšu padome pieņēma Padomes secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņu jomā. Padome uzsvēra, ka publiskajam finansējumam joprojām ir svarīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Ministri arī apstiprināja, ka publiskā finansējuma apjoms klimata pārmaiņu jomā turpmākajos gados tiks palielināts. Dalībvalstu iemaksas tiks paziņotas pirms COP22 sanāksmes.

7. oktobris

Parīzes nolīguma instrumentu deponēšana

Oficiālā ceremonijā ANO galvenajā mītnē Ņujorkā ES atzīmē Parīzes nolīguma instrumentu oficiālo deponēšanu.

5. oktobris

ES ir oficiāli ratificējusi Parīzes nolīgumu.

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Komisijas pārstāvji deponēja oficiālos ratifikācijas dokumentus pie ANO ģenerālsekretāra, kurš ir šā nolīguma depozitārs.

4. oktobris

Padome pieņēma lēmumu par to, ka ES ratificē Parīzes nolīgumu. Tuvāko dienu laikā lēmums tiks deponēts pie ANO Ģenerālsekretāra. ES ratifikācija stājas spēkā no lēmuma deponēšanas brīža.

30. septembris

Vides padome nolēma sākt ratifikāciju ES līmenī. Dalībvalstis to ratificēs vai nu kopā ar ES – ja tās būs pabeigušas savu valstu procedūras –, vai cik vien drīz iespējams pēc tam.

Tiklīdz Eiropas Parlaments būs devis zaļo gaismu, Padome pieņems oficiālu lēmumu par noslēgšanu. Pēc tam ES varēs nolīgumu ratificēt.

20. jūnijs

Vides padome pieņēma paziņojumu par Parīzes nolīguma ratifikāciju. Galveno uzmanību tā pievērsa tam, lai nodotu stingru un skaidru politisku vēstījumu par ES apņemšanos saglabāt Parīzes sanāksmē doto impulsu un strādāt pie tā, lai Parīzes nolīgums drīz stātos spēkā un tiktu efektīvi īstenots.

22. aprīlis

Parīzes nolīguma parakstīšana

ES paraksta Parīzes nolīgumu.

Nīderlandes Vides ministre un Padomes priekšsēdētāja Šarona Deiksma (Sharon Dijksma) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) ES vārdā nolīgumu parakstīja augsta līmeņa ceremonijā Ņujorkā (Amerikas Savienotajās Valstīs).

No šī brīža dokuments pieejams parakstīšanai vienu gadu.

17. un 18. marts

Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm Parīzes nolīgumu jāspēj ratificēt pēc iespējas drīz un laikus, lai kļūtu par nolīguma pusēm no tā spēkā stāšanās brīža.

Tā arī uzsvēra ES apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ES iekšienē, kā arī palielināt atjaunojamo energoresursu daļu un uzlabot energoefektivitāti, par ko Eiropadome vienojās 2014. gada oktobrī. Prioritāte ir tiesību aktu pielāgošana, lai īstenotu šo regulējumu.

4. marts

Vides padomē ministri apsprieda pēcpasākumus saistībā ar Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā un tā ietekmi uz ES klimata politiku.

Savlaicīga ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara īstenošana tika uzlūkota kā svarīga zīme attiecībā uz ES apņemšanos saistībā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Ministri arī uzsvēra, cik svarīga ir nolīguma ātra ratifikācija.

15. februāris

Ārlietu padome pieņēma secinājumus par Eiropas diplomātiju klimata jomā pēc COP 21. Padome uzsvēra Eiropas klimata diplomātijas lomu, sekmējot to, lai tiktu īstenots globālais Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā, par kuru vienošanos panāca 2015. gada decembrī. 

Klimata diplomātijas rīcības plāns 2016. gadam ir vērsts trijos galvenajos virzienos:

  • iestāties par klimata pārmaiņām kā par stratēģisku prioritāti diplomātiskajos dialogos, publiskajā diplomātijā un ārējās politikas instrumentos;
  • īstenot Parīzes nolīgumu un iecerētos valsts noteiktos ieguldījumus (IVNI) saistībā ar mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību;
  • pievērsties saiknei starp klimata pārmaiņām, dabas resursiem, labklājību, stabilitāti un migrāciju.

2015

17. un 18. decembris

ES līderi atzinīgi vērtēja vēsturisko vienošanos par klimata jautājumiem, kura tika panākta COP 21 konferencē Parīzē, un aicināja Komisiju un Padomi līdz 2016. gada martam izvērtēt rezultātus, jo īpaši saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, un sagatavot nākamos pasākumus.

12. decembris

Panākta vienošanās par Parīzes nolīgumu

12. decembrī tika panākta vienošanās par jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Nolīgumā ir sasniegts līdzsvarots rezultāts un rīcības plāns, lai ierobežotu globālo sasilšanu "būtiski zem" 2 °C robežvērtības un censtos ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5° C robežās.

Parīzes nolīgums no 2016. gada 22. aprīļa Ņujorkā vienu gadu būs atvērts parakstīšanai.

Nolīgums attiecas uz laikposmu, sākot no 2020. gada, un tas stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas 55 valstis, kuras ir atbildīgas par vismaz 55 % globālo emisiju.

30. novembris – 11. decembris

Parīzes konference par klimata pārmaiņām COP 21

Parīzes konference par klimata pārmaiņām notika no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim. Tā bija Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesija (COP 21) un Kioto protokola Pušu sanāksmes 11. sesija (CMP 11). Delegācijas no aptuveni 150 valstīm piedalījās sarunās par jaunu, globālu un juridiski saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

10. novembris

Ekonomikas un finanšu padome 2015. gada 10. novembra sanāksmē pieņēma secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņu jomā. Secinājumos tika atzīts, ka finansējums klimata pārmaiņu jomā ir līdzeklis, kā panākt virzību, lai globālo sasilšanu saglabātu zem 2° C, un lai sasniegtu to, ka ekonomikas kļūst noturīgas pret klimata pārmaiņām, tām ir zems siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis un tās ir ilgtspējīgas. Galvenā uzmanība tajos ir pievērsta arī ES ieguldījumiem finansējumā klimata pārmaiņu jomā, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu attīstīto valstu solītos $ 100 miljardus gadā, izmantojot daudzus un dažādus avotus. Ministri vienojās, ka ir nepieciešami nozīmīgi resursi, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu pienācīgi tikt galā ar klimata pārmaiņām.

18. septembris

Vides padome pieņēma secinājumus, nosakot ES nostāju ANO Klimata pārmaiņu konferencei Parīzē. Ministri vienojās, ka ES tieksies panākt vērienīgu, juridiski saistošu un dinamisku nolīgumu ar mērķi saglabāt globālo sasilšanu zem 2°C.

Padome uzsvēra, ka, lai sasniegtu šo mērķi, globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ne vēlāk kā līdz 2020. gadam ir jāsasniedz augstākais punkts, līdz 2050. gadam tās jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un līdz 2100. gadam tām jāpietuvojas nulles līmenim vai zem tā.

6. marts

Pirms Parīzes konferences par klimata pārmaiņām ES iesniedza iecerēto valsts noteikto ieguldījumu (IVNI) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam. Eiropas Savienības iecerētajā valsts noteiktajā ieguldījumā ir pausta ES apņemšanās sarunu procesā virzīties uz jaunu, juridiski saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā ar mērķi globālo sasilšanu saglabāt zem 2 °C. Tajā arī ir apstiprināts saistošais mērķis – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu –, kā tas noteikts Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos.

2014

23. oktobris

Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

ES vadītāji vienojās par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Eiropadome apstiprināja 4 mērķus:

  • saistošs ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
  • mērķis attiecībā uz 2030. gadā Eiropas Savienībā patērēto atjaunojamo energoresursu daļu vismaz 27 % apmērā;
  • energoefektivitātes pieaugums 27 % apmērā salīdzinājumā ar prognozēm;
  • iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana, līdz 2020. gadam sasniedzot esošo elektroenerģijas starpsavienojumu minimālo mērķi 10 % apmērā, vismaz attiecībā uz enerģētikas ziņā izolētām teritorijām – jo īpaši Baltijas valstīm un Pireneju pussalu.