Digitālais vienotais tirgus Eiropai

Kas ir digitālā tirgus stratēģija?

Šī stratēģija ir ES plāns izveidot brīvu un drošu digitālo vienoto tirgu, kur cilvēki var veikt iepirkumus tiešsaistē pāri robežām un uzņēmumi var pārdot visā ES neatkarīgi no to atrašanās vietas Eiropas Savienībā. Ar to tiecas paplašināt ES digitālo ekonomiku, lai patērētājiem piedāvātu labākus pakalpojumus par labāku cenu un uzņēmumiem palīdzētu attīstīties.

Šai stratēģijai, kuru Komisija publicēja 2015. gada 6. maijā, ir trīs mērķi:

  • patērētājiem un uzņēmumiem atvieglot piekļuvi tiešsaistes precēm un pakalpojumiem visā Eiropā,
  • uzlabot apstākļus digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai un pilnveidei,
  • veicināt Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmi.

Kāpēc mums tā ir vajadzīga?

Eiropas pilsoņi saskaras ar šķēršļiem, lietojot tiešsaistes pakalpojumus un rīkus. Tiešsaistes tirgi joprojām darbojas lielākoties vietējā mērogā: tikai 15 % pilsoņu iepērkas tiešsaistē no citas ES dalībvalsts, un tikvien kā 7 % Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu veic tirdzniecību kādā citā ES valstī.

Pastāvošo regulatīvo šķēršļu un tirgus sadrumstalotības dēļ pilsoņiem nav pieejamas attiecīgas preces un pakalpojumi un uzņēmumiem tiek kavēta izaugsme.

Saskaņā ar Komisijas datiem pilnībā funkcionāls digitālais vienotais tirgus ik gadu varētu palielināt ES ekonomiku par €415 miljardiem. Lai īstenotu šo potenciālu, ES ir iecerējusi vērienīgas reformas, sākot ar jaunu regulējumu autortiesību jomā līdz pat paku piegādes pakalpojumiem un telesakariem.

Plašāka informācija

Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai – COM (2015) 192

Komisijas stratēģijā digitālā vienotā tirgus izveidei ir ietverti vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumus, kas tiks nodoti atklātībai 2015. un 2016. gadā. Tie ir iedalīti trīs "pīlāros":

  • labāka piekļuve tiešsaistes precēm un pakalpojumiem,
  • labāku apstākļu radīšana digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai un pilnveidei,
  • veicināt Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmi.

1. Labāka piekļuve tiešsaistes precēm un pakalpojumiem

Noteikumu reformēšana attiecībā uz pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību

Pie tās pieder Komisijas priekšlikums par ES noteikumu saskaņošanu attiecībā uz digitālā satura, piemēram, lietotņu vai e-grāmatu iegādi, ES tiesībām attiecībā uz pārrobežu tirgus preču pārdošanu tiešsaistē un patērētāju tiesību uzlabošanu.

Pārrobežu paku piegādes uzlabošana

Ar šo tiks paredzēti pasākumi, lai uzlabotu cenu noteikšanas pārredzamību un pārrobežu paku piegādes tirgu regulatīvo uzraudzību.

Ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšana

Komisija ir iesniegusi regulas projektu, lai izbeigtu tā dēvēto ģeogrāfisko bloķēšanu – piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, kas reģistrētas citā ES dalībvalstī, vai atšķirīgu cenu noteikšanu atkarībā no patērētāja atrašanās vietas.

Eiropas autortiesību sistēmas reformēšana

Komisija ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu, ka satura pakalpojumi, piemēram, video pakalpojumi, būtu pieejami pārrobežu izmantošanai. Tas nozīmētu, ka cilvēki, kas iegādājušies filmu vai mūzikas ierakstu savā valstī, varētu to baudīt, ceļojot pa Eiropu. Komisija arī pastiprinās centienus cīņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

Ar PVN saistītas birokrātijas samazināšana

Pie tās pieder pasākumi, kas ļautu fizisko preču pārdevējiem gūt labumu no vienotas elektroniskas reģistrācijas un maksāšanas kārtības, kā arī kopīga PVN sliekšņa ieviešanu, lai palīdzētu jaunizveidotiem uzņēmumiem uzsākt darbību tiešsaistē.

2. Labāku apstākļu radīšana digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai un pilnveidei

ES telesakaru noteikumu reformēšana

Pie tās pieder pasākumi, ko ierosinās Komisija, ar mērķi:

  • atvieglot radiofrekvenču spektra koordināciju un pārvaldību,
  • stimulēt investīcijas ātrdarbīgas platjoslas tīklos,
  • uzlabot normatīvo institucionālo sistēmu.

Noteikumu par audiovizuālo mediju pakalpojumiem pārskatīšana

Pie tās piederēs Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšana, pasākumi Eiropas darbu veicināšanai un nepilngadīgo aizsardzības un reklāmas noteikumi.

Tiešsaistes platformu nozīmes izvērtēšana

Tajā būs ietverts Komisijas novērtējums, kas attiecas uz meklēšanas rezultātu nepārredzamību, tiešsaistes platformu ievāktās informācijas izmantojumu, attiecībām starp platformām un piegādātājiem un ierobežojumiem personu spējai pāriet no vienas platformas uz citu.

Paredzēts ietvert arī analīzi par to, kā cīnīties pret nelikumīgu saturu internetā.

Uzticības stiprināšana digitālajiem pakalpojumiem attiecībā uz personas datu apstrādi

Tas ietvers e-privātuma direktīvas iespējamu pārskatīšanu; direktīva patlaban attiecas tikai uz tradicionālajiem telesakaru uzņēmumiem un neaptver citus digitālo pakalpojumu sniedzējus. Komisija veiks pārskatīšanu pēc tam, kad būs stājušies spēkā jaunie ES datu aizsardzības noteikumi.

Tas ietvers arī publiskā un privātā sektora partnerības izveidi saistībā ar kiberdrošību.

3. Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmes veicināšana.

Datu ekonomikas veidošana

Komisija nāks klajā ar:

  • Eiropas "brīvas datu plūsmas" iniciatīvu, lai novērstu ierobežojumus tādu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā, kas nav saistīti ar personas datu aizsardzību,
  • Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, tostarp mākoņpakalpojumu sertificēšanu.

Prioritāšu noteikšana attiecībā uz standartiem un sadarbspēju

Šajā jautājumā pievērsīsies jomām, kas tiek uzskatītas par ārkārtīgi svarīgām digitālā vienotā tirgus veidošanā, piemēram, e-veselībai, ceļojumu plānošanai, e-kravām vai viedajai enerģijas uzskaitei.

Iekļaujoša digitālā vienotā tirgus veidošana

Tas ietvers pasākumus iedzīvotāju digitālo prasmju vairošanai, kurus Komisija iekļaus turpmākās iniciatīvās par prasmēm un apmācību.

Tas ietvers arī jaunu e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam. Saistībā ar minēto Komisija:

  • uzsāks izmēģinājuma projektu, lai pārbaudītu, kā darbojas "tikai vienreiz" princips, kas nodrošina, ka publiskās pārvaldes iestādes iekšēji apmainās ar noteiktiem datiem tā, lai nevajadzētu tos pieprasīt atkārtoti, kad tie jāizmanto vēlreiz,
  • tieksies sasaistīt uzņēmumu reģistrus visā Eiropas Savienībā,
  • integrējot dažādus esošos Eiropas portālus un pakalpojumus, centīsies izveidot "vienotu digitālo vārteju".

Darbs Eiropadomē

2013. gada oktobra sanāksmē ES vadītāji aicināja sekmēt patērētājiem un uzņēmumiem labvēlīgu digitālo vienoto tirgu. Viņi norādīja, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi izaugsmei un Eiropas konkurētspējai globalizētā pasaulē.

2014. gada jūnija sanāksmē Eiropadome uzsvēra, ka viena no ES prioritātēm ir 2015. gadā pabeigt digitālo vienoto tirgu.

2014. gada 18. decembra sanāksmē Eiropadome aicināja Komisiju pirms 2015. gada jūnija Eiropadomes sanāksmes nākt klajā ar vērienīgu paziņojumu par digitālo vienoto tirgu.

2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmē ES vadītāji atbalstīja minēto stratēģiju un pauda, ka tā būtu jāizmanto, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos. Viņi mudināja rīkoties, lai novērstu tirgus sadrumstalotību, veidotu vajadzīgo digitālo infrastruktūru un veicinātu Eiropas rūpniecības digitalizāciju. Viņi arī aicināja ātri pieņemt jaunus noteikumus attiecībā uz telesakariem, kiberdrošību un datu aizsardzību.

Darbs Padomē

2015. gada 18. un 19. maijā kultūras ministri sarīkoja pirmo viedokļu apmaiņu par stratēģijas audiovizuālajiem aspektiem. Viņi atbalstīja satura pārrobežu pārvietojamību, cīņu pret nelegālu saturu un nepieciešamību rast pareizo līdzsvaru attiecībā uz autortiesībām. Viņi atzīmēja arī, ka teritoriālais princips ir svarīgs saistībā ar satura izstrādi, kas nozīmē, ka ģeogrāfiskā bloķēšana būtu jāsamazina, taču dažkārt tā var būt pamatota.

Ministri bija vienisprātis, ka spēkā esošā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva būtu jāpielāgo izmaiņām tehnoloģijās. Veicot šādu pārskatīšanu, būtu:

  • jāgarantē mediju brīvība un kultūru daudzveidības veicināšana,
  • jāsaglabā izcelsmes valsts princips (ikviens audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējs ir vienas un tikai vienas dalībvalsts jurisdikcijā),
  • jāsaskaņo procedūra, kas dalībvalstīm jāievēro, ja uz šīm dalībvalstīm ir vērsts citās dalībvalstīs sagatavots nepieņemams saturs.

2015. gada 28. un 29. maijā Padomē notika konkurētspējas ministru pirmā viedokļu apmaiņa par minēto stratēģiju. Viņi bija vienisprātis, ka stratēģija aptver svarīgākos jautājumus attiecībā uz digitālā vienotā tirgus izveidi. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot autortiesību noteikumus, kas būtu piemēroti attiecīgo mērķu sasniegšanai, atjaunināt e-tirdzniecības noteikumus, palielināt patērētāju uzticēšanos, informētību un aizsardzību, un uzstāja, ka ir nepieciešams rīkoties, lai stiprinātu digitālās prasmes un datu aizsardzības noteikumus.

Viņi arī noteica vairākas prioritāras darbības:

  • radīt atbilstošus apstākļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem,
  • veicināt Eiropas rūpniecības digitalizāciju,
  • piemērot un paplašināt e-pārvaldes izmantojumu publiskās pārvaldes iestādēs,
  • palielināt investīcijas digitālajā infrastruktūrā un tīklos,
  • izvērtēt fiskālo noteikumu ietekmi uz digitālajiem rīkiem,
  • apsvērt principa "digitāls pēc noklusējuma" piemērošanu attiecībā uz visiem jauniem ES tiesību aktiem.

Ministri arī pauda atbalstu Eiropas programmas atvērtās zinātnes jomā izveidei, kas nodrošinātu atklātu piekļuvi zinātniskām publikācijām valsts finansētas pētniecības jomā un saistītiem datiem. Viņi atzīmēja arī, ka pētniecībai būtu jāieņem lielāka vieta digitālajā tirgus stratēģijā un jāveicina digitālās inovācijas.

Telesakaru nozares ministri arī apsprieda digitālā vienotā tirgus stratēģiju TTE padomes sanāksmē 2015. gada 11. un 12. jūnijā. Viņi atzinīgi novērtēja tās mērķus un atkārtoti uzsvēra, digitālās ekonomikas nozīmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā un ES konkurētspējas uzlabošanā.

Pie jautājumiem, kam ministri pievērsa īpašu uzmanību, pieder:

  • digitalizācijas loma uzņēmējdarbības veicināšanā un MVU izaugsmē,
  • nepieciešamība uzlabot kiberdrošību un stiprināt uzticēšanos e-pakalpojumiem,
  • nepieciešamība radīt labāku infrastruktūru un nodrošināt visiem pilsoņiem labāku piekļuvi platjoslas pakalpojumiem,
  • nepieciešamība darīt pārredzamākas paku piegādes cenas visā ES.

Ministri arī uzsvēra, ka būtu vajadzīga laba koordinācija valstu līmenī, lai nodrošinātu stratēģijas efektīvu īstenošanu.

2015. gada 15. jūnijā tieslietu ministri panāca vispārēju pieeju attiecībā uz datu aizsardzības regulu. Tas ļāva Padomei sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu. Regula uzlabos personas datu aizsardzību, vienlaikus uzlabojot iespējas uzņēmumu darbībai digitālajā vienotajā tirgū.

2016. gada maijā Konkurētspējas padome panāca vienošanos par galvenajiem principiem, lai iekšējā tirgū nodrošinātu tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību. Šī vienošanās Padomei ļāva sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Padome arī pieņēma secinājumus par digitālā vienotā tirgus tehnoloģijām un publisko pakalpojumu modernizāciju.

2016. gada 28. novembrī Konkurētspējas padome vienojās par regulas projektu, ar ko paredzēts aizliegt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu starp dalībvalstīm. Priekšlikuma galvenais mērķis ir novērst patērētāju un uzņēmumu diskrimināciju saistībā ar to piekļuvi cenu, pārdošanas vai maksāšanas nosacījumiem, pērkot preces vai pakalpojumus citā ES valstī.

Kad Eiropas Parlaments būs vienojies par savu nostāju, sāksies sarunas starp Padomi, Parlamentu un Komisiju.

Prezidentvalsts Malta 2017. gada 7. februārī ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem panāca provizorisku vienošanos par to, lai iekšējā tirgū tiktu likvidēti šķēršļi tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamībai. ES vēstnieki vienošanos apstiprināja 15. februārī. Pēc tam, kad regulu oficiāli būs pieņēmuši Padome un Parlaments, jaunos noteikumus sāks piemērot 2018. gada pirmajā pusgadā (deviņus mēnešus pēc regulas publicēšanas "ES Oficiālajā Vēstnesī"). Patērētājiem, kuri savā dzīvesvietas valstī būs abonējuši vai nopirkuši tiešsaistes satura pakalpojumus, ar regulu tiks dota iespēja tiem piekļūt, ja viņi uz laiku uzturas kādā citā ES valstī.

2017. gada 20. februārī Padome vienojās par vispārēju pieeju, kā stiprināt sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Priekšlikuma mērķis ir modernizēt sadarbību, lai vēl vairāk mazinātu kaitējumu, ko patērētājiem rada ES tiesību aktu pārrobežu pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Vispārējā pieeja dod Padomei iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar ES parasto likumdošanas procedūru.