Kas ir Austrumu partnerība?

Austrumu partnerības mērķis ir nostiprināt politisko asociāciju ar sešām Austrumeiropas un Dienvidkaukāza partnervalstīm un šo valstu ekonomikas integrāciju. Tās ir:

  • Armēnija,
  • Azerbaidžāna,
  • Baltkrievija,
  • Gruzija,
  • Moldovas Republika,
  • Ukraina.

Krievija un Turcija nav iekļautas Austrumu partnerības sistēmā, jo abas šīs valstis ir ieguvušas citu attiecību statusu ar ES:

  • Turcija – pievienošanās valsts,
  • Krievija – stratēģiska partnerība.

Austrumu partnerība ir specifiska Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) austrumu dimensija. Ar EKP palīdzību ES sadarbojas ar dienvidu un austrumu kaimiņreģionu, lai panāktu iespējami ciešu politisko asociāciju un maksimālo iespējamo ekonomisko integrāciju.

Kāpēc ir Austrumu partnerība?

Drošība, stabilitāte un pārticība, demokrātija un tiesiskums Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā ir ES prioritātes.

2008. gada jūnijā Eiropadome aicināja Komisiju sagatavot priekšlikumu Austrumu partnerībai, lai atbalstītu reģionālo sadarbību un nostiprinātu ES attiecības ar tās austrumu kaimiņvalstīm.

Pēc konflikta Gruzijā un tā ietekmes uz reģiona stabilitāti Eiropadome ārkārtas sanāksmē 2008. gada 1. septembrī lūdza paātrināt šo darbu.

Kļuva nepieciešams izveidot vienotu, saskaņotu politikas sistēmu attiecībā uz valstīm, kuras kļuva par jauno ES austrumu kaimiņreģionu.

Austrumu partnerība tika aizsākta 2009. gadā kā kopīga iniciatīva starp

  • ES,
  • ES dalībvalstīm
  • un sešām Austrumeiropas un Dienvidkaukāza partnervalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu.

Diferenciācija un iekļautība

ES ir apņēmusies ar visām sešām Austrumu partnerības valstīm uzturēt spēcīgu, diferencētu un savstarpēji izdevīgu sadarbību, neatkarīgi no tā, cik vērienīgi ir katras valsts mērķi attiecībās ar Eiropas Savienību.

Apmaiņā pret politisku un ekonomisku reformu īstenošanu Austrumu partnerība piedāvā:

  • jaunas līgumattiecības,
  • padziļinātus un visaptverošus brīvās tirdzniecības nolīgumus,
  • pasākumus, lai virzītos uz vīzu režīma liberalizāciju un daudzpusēju sistēmu, kurā pārrunāt minētos jautājumus.

Austrumu partnerība:

  • piedāvā stabilu sistēmu daudzpusējai sadarbībai,
  • palīdz padziļināt divpusējo sadarbību ar ES.

Plašākas sabiedrības iesaistīšana

Austrumu partnerība ņem vērā ne tikai valdības, bet arī:

• pilsoniskās sabiedrības viedokļus
, • vietējo un reģionālo varas iestāžu perspektīvu
, • uzņēmumu vadītāju ieskatus
, • parlamentārās asamblejas.

Daudzpusējā sadarbība

Partnervalstis saskaras ar daudziem kopīgiem pārbaudījumiem. To kopīga risināšana veicina sadarbību un paraugprakses apmaiņu.

Daudzpusējā sadarbība Austrumu partnerības ietvaros tiek īstenota saistībā ar dažādiem uzdevumiem:

  • stiprināt iestādes un labu pārvaldību, tostarp noturību, saskaroties ar ārējām izmaiņām,
  • ar ekonomiskās integrācijas un tirdzniecības nolīgumu starpniecību attīstīt tirgus iespējas,
  • nodrošināt enerģētisko drošību un uzlabot starpsavienojumus enerģētikas un transporta jomā,
  • uzlabot cilvēku mobilitāti un savstarpējos kontaktus, izvēršot sarunas par vīzu dialogu.

Divpusējā sadarbība

Asociācijas nolīgumi

ES ir izvirzījusi konkrētas idejas katrai austrumu partnervalstij, izstrādājot virkni jaunu asociācijas nolīgumu. Ar tiem aizstāj partnerības un sadarbības nolīgumus, kas ar partnervalstīm noslēgti 20. gadsimta 90. gadu beigās.

ES ar Austrumu partnerības valstīm ir sarunās vienojusies par vairākiem asociācijas nolīgumiem, kuri paredz:

  • ciešāku politisko asociāciju,
  • pastiprinātu politisko dialogu,
  • padziļinātu sadarbību tieslietu un drošības jautājumos.

Tie veido reformu plānu, kas partnervalstis pietuvinās Eiropas Savienībai, saskaņojot to tiesību aktus un standartus ar ES tiesību aktiem un standartiem. Tas taustāmā veidā uzlabos cilvēku dzīves apstākļus.

Brīvās tirdzniecības nolīgumi

Asociācijas nolīgumu ietvaros ES ir noslēgusi sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, lai:

  • uzlabotu piekļuvi precēm un pakalpojumiem,
  • samazinātu tarifus, kvotas, tirdzniecības ierobežojumus,
  • nodrošinātu stabilu tiesisko vidi,
  • saskaņotu praksi un normas.

Pašreizējais stāvoklis

  • Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina: 2014. gadā noslēgtie asociācijas nolīgumi un padziļinātie un visaptverošie brīvās tirdzniecības līgumi jau tiek provizoriski piemēroti, un to rezultātā šo partneru un ES attiecības ir pārgājušas jaunā līmenī.
  • Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija: attiecībās ar šīm valstīm ES īstenos diferencētāku un pielāgotu pieeju.

Vīzu dialogs

Austrumu partnerības valstis vienas no pirmajām ir izmantojušas priekšrocības, ko sniedz mobilitātes partnerības, palīdzot to pilsoņiem pārvietoties Eiropā drošā vidē.

Ar vīzu režīma atvieglošanas nolīgumiem tiek veicināta austrumu partnervalstu pilsoņu mobilitāte, izmantojot vīzu režīma atvieglošanu, un atpakaļuzņemšanas nolīgumos ir paredzēti noteikumi nelegālu migrantu atgriešanas pārvaldībai.

Ar vīzu režīma liberalizācijas dialogu palīdzību ES pakāpeniski virzās uz ilgtermiņa mērķi par dažu Austrumu partnerības valstu pilsoņu bezvīzu ceļošanas režīmu.

Darbs Padomē

Atbildīgās struktūras

Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupa nodarbojas ar visiem aspektiem ES attiecībās un sadarbībā ar šādām valstīm:

  • Austrumeiropa: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Krievija un Ukraina,
  • Vidusāzija: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.

Tirdzniecības politikas komiteja arī konsultē Komisiju un palīdz tai risināt sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrumu partnerības valstīm un tos noslēgt.

Sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar austrumu partneriem

Padome ir iesaistīta visos starptautisko nolīgumu sarunu risināšanas un pieņemšanas posmos ar sešām Austrumeiropas un Dienvidkaukāza partnervalstīm:

  • piešķirot sarunu pilnvaras,
  • parakstot nolīgumu ES vārdā,
  • pieņemot galīgo lēmumu, ar ko to īsteno ES tiesību aktos.

Plašāka informācija

Dalībvalstu pārstāvji piešķir pilnvaras sarunām par šiem konkrētajiem nolīgumiem, kas attiecas uz kopīgas kompetences jomām.

Sarunu beigās Padome pieņem lēmumu par nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu, pamatojoties uz Komisijas un Augstā pārstāvja priekšlikumu.

Padome arī pieņem galīgo lēmumu par nolīguma noslēgšanu, ja Eiropas Parlaments ir devis savu piekrišanu (tā vajadzīga jomās, uz kurām attiecas koplēmuma procedūra) un ja to ir ratificējušas visas ES dalībvalstis.

Padome var arī pieņemt lēmumu apturēt kāda starptautiska nolīguma piemērošanu vai to izbeigt. Tā pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas vai Augstā pārstāvja priekšlikumu.

Atbalsts Austrumu partnerības samitu organizēšanā

Ar samitu organizēšanu valstu vai to valdību vadītāju līmenī tiek izveidoti spēcīgāki Austrumu partnerības saziņas kanāli.

Samitus rīko ik pēc diviem gadiem, un tajos sniedz politiskas norādes turpmākai Austrumu partnerības attīstībai.

Eiropadomes priekšsēdētājs šajos samitos pārstāv ES ārēji, parasti kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Austrumu partnerība arī rīko ikgadējas sanāksmes, kurās tiekas ES dalībvalstu un Austrumu partnervalstu ārlietu ministri. Šīs sanāksmes notiek Vispārējo lietu padomes vai Ārlietu padomes sanāksmes ietvaros.

Austrumu partnerības samiti

2017. gada 24. novembris – Brisele, Beļģija

2013. gada 28. un 29. novembris – Viļņa, Lietuva

2011. gada 29. un 30. septembris – Varšava, Polija

2009. gada 7. maijs – Prāga, Čehijas Republika