Enerģētikas savienība Eiropai

Enerģētikas savienības paketes mērķis ir nodrošināt Eiropai un tās iedzīvotājiem drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām. Konkrēti pasākumi attiecas uz piecām svarīgākajām jomām, tostarp energoapgādes drošību, energoefektivitāti un dekarbonizāciju.

Eiropas Komisijas 2015. gadā ierosinātā Enerģētikas savienības pakete ir balstīta uz trim pīlāriem:

  • pamatstratēģija, kurā ir sīki izklāstīti Enerģētikas savienības mērķi un konkrēti pasākumi,
  • ES redzējums attiecībā uz Parīzes nolīgumu globālo klimata pārmaiņu jomā,
  • plāns, kā līdz 2020. gadam sasniegt elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju – 10 %.

ES enerģētika skaitļos

  • ES importē 53 % no visas savas patērētās enerģijas
  • sešas dalībvalstis attiecībā uz visu savu gāzes importu ir atkarīgas no viena ārējā piegādātāja
  • 75 % ES mājokļu nav energoefektīvi
  • 94 % transportlīdzekļu ir vajadzīgi naftas produkti, no kuriem 90 % tiek importēti
  • elektrības vairumtirdzniecības cenas veido 30 %, un gāzei tās ir par vairāk nekā 100 % augstākas nekā ASV

    Avots: Eiropas Komisija

Kāpēc mums tā ir vajadzīga?

Enerģētikas savienība palīdzēs sekmēt ES ekonomiku, tās drošību un apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām.

ES ir jāsamazina savi izdevumi par enerģijas importu. Tas katru gadu izmaksā aptuveni €400 miljardu, padarot ES par lielāko enerģijas importētāju pasaulē. Turklāt daudzas dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no neliela skaita piegādātāju. Tas padara tās neaizsargātas pret energoapgādes traucējumiem.

Turklāt ES ir jāsasniedz mērķi, kas izklāstīti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un kas attiecas uz fosilo kurināmo un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Turklāt Eiropas Savienībai ir jāmodernizē novecojoša enerģētikas infrastruktūra, lai pilnībā integrētu savus enerģijas tirgus un nodrošinātu koordināciju starp enerģijas cenām valstīs.

Radot pilnībā darbotiesspējīgu Enerģētikas savienību, ES patērētājiem un uzņēmumiem tiks dota plašāka izvēle un piedāvātas zemākas cenas.

2017

9. oktobris

Padome pieņēma regulu par gāzes piegādes drošību

Pēc pieņemšanas Padomē pārskatītā regula par pasākumiem, ar ko garantē gāzes piegādes drošību, stāsies spēkā četras dienas pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Regulas vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības enerģētisko drošību, mazinot tās atkarību no citiem energoapgādes jomā un ļaujot tai ātrāk un efektīvāk pārvarēt jebkādas gāzes piegādes krīzes.

Tā arī palīdzēs uzlabot iekšējā enerģijas tirgus darbību.

Turklāt tā palīdzēs veidot lielāku uzticību un solidaritāti gan Eiropas Savienībā, gan ar tās partneriem no Enerģētikas kopienas.

26. aprīlis

Padome pieņēma regulu par energoefektivitātes marķēšanu

Ar jauno regulu par energoefektivitātes marķēšanu panāks to, ka klienti ir labāk informēti par sadzīves tehnikas energoefektivitāti un enerģijas patēriņu. Tas viņiem palīdzēs samazināt enerģijas izmaksas un sekmēs energopieprasījuma ierobežošanu.

Regulas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tiktu sasniegti Eiropas Savienības 2020. gada pamatmērķi un 2030. gada mērķi klimata un enerģētikas jomā.

Ministri kopumā bija vienisprātis, ka energoefektivitātes palielināšana dos ievērojamu labumu gan vides, gan enerģētikas ziņā.

Tomēr vairākas dalībvalstis norādīja uz valstu specifiskajiem apstākļiem un to, cik svarīgi – arī pēc 2020. gada – ir ņemt vērā jau sāktos ilgtermiņa pasākumus.

TTE padome arī vienojās par nostāju attiecībā uz divām pārskatītām direktīvām:

  • par lielāku energoefektivitāti – nolūkā panākt progresu saistībā ar ES mērķu sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā;
  • par ēku energoefektivitāti – nolūkā nodrošināt lielākus enerģijas ietaupījumus un labākus dzīves apstākļus.

24. aprīlis

Provizoriska vienošanās par gāzes piegādes drošību

Padome un Eiropas Parlaments panāca pagaidu vienošanos attiecībā uz pārskatītu regulu par pasākumiem gāzes piegādes drošības garantēšanai.

Galvenie jaunie regulas elementi ir šādi:

  • pastiprināta reģionālā sadarbība un koordinācija tādu dalībvalstu grupu ietvaros, kuras veidotas, pamatojoties uz riskiem;
  • reģionāli preventīvi rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kā arī reģionāli riska novērtējumi, kas jāsagatavo dalībvalstīm;
  • solidaritātes mehānisms ekstrēmu krīžu gadījumiem;
  • gāzes piegādes līgumu noteikumu pastiprināta pārraudzība;
  • īpaši pienākumi ES dalībvalstīm attiecībā uz Enerģētikas kopienu, kā arī Komisijas pilnvaras starp ES un Enerģētikas kopienu koordinēt tiesiskā regulējuma piemērošanu.

27. februāris

Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem

Ministru pirmā reakcija uz Komisijas tiesību aktu kopumu "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem". Šai iniciatīvai ir trīs galvenie mērķi:

  • priekšplānā izvirzīt energoefektivitāti;
  • atjaunojamo energoresursu jomā iegūt vadošo lomu pasaulē;
  • nodrošināt taisnīgus nosacījumus patērētājiem.

Tīras enerģijas tiesību aktu kopumā ietilpst priekšlikumi tādos svarīgos jautājumos kā elektroenerģijas tirgus modelis, energoefektivitāte, energoapgādes drošība, atjaunojamie energoresursi un pārvaldības noteikumi.

Stratēģijas vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam pārveidot ES par mazoglekļa ekonomiku. Ministri atzina to, cik nozīmīgi ir šie tiesību akti, un uzsvēra, ka attiecībā uz visiem priekšlikumiem ir jāpanāk progress.

2016

5. decembris

Padome (enerģētika) apsprieda gāzes piegādes drošību

Padome apsprieda projektu regulai par pasākumiem, ar ko garantē gāzes piegādes drošību visā ES.

Regulas mērķis ir izveidot izmaksu ziņā efektīvu ES reģionālo satvaru, kas spētu mazināt iespējamu gāzes piegādes traucējumu ietekmi. ES ministri panāca kompromisu par galvenajiem jautājumiem:

  • reģionālā sadarbība: tās pamatā ir dalībvalstu grupas, kas noteiktas, balstoties uz galvenajiem riskiem ES gāzes piegādei;
  • informācijas apmaiņa: par ilgtermiņa līgumiem, ar ko paredz kādā ES valstī nodrošināt 40 % no ikgadējā gāzes patēriņa vai vairāk, tiktu paziņots Eiropas Komisijai un valsts iestādēm;
  • solidaritāte: kompensāciju aprēķināšanā dalībvalstis var ņemt valstu atšķirīgās situācijas.

20. un 21. oktobris

Eiropadome aicināja pabeigt Enerģētikas savienības izveidi

Eiropadome aicināja līdz 2018. gadam pabeigt Enerģētikas savienības izveidi un to ieviest.

6. un 7. jūnijs

Nostāja par informācijas apmaiņu saistībā ar enerģētikas darījumiem

Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz projektu lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu starptautiskiem enerģētikas nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm.

Šī iniciatīva ir viens no Enerģētikas savienības stratēģijas pamatelementiem. Tās mērķi ir šādi:

  • uzlabot iekšējā enerģijas tirgus darbību;
  • panākt, lai ES ārējās attiecības enerģētikas jomā būtu pārredzamākas un saskaņotākas;
  • stiprināt ES pozīciju sarunās ar trešām valstīm.

Padome arī apsprieda priekšlikumu pārskatītai regulai par pasākumiem, ar ko garantē gāzes piegādes drošību, līdz minimumam samazinot iespējamu traucējumu ietekmi. Ar to saistīto pasākumu mērķis ir uzlabot dalībvalstu sadarbību. To pamatā ir iekšējā enerģijas tirgus sasniegumi. Galvenās ierosinātās izmaiņas ir šādas:

  • plašāka reģionālā sadarbība un koordinācija;
  • reģionāli preventīvi rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kā arī reģionāli riska novērtējumi;
  • jauns solidaritātes princips ekstrēmu krīžu gadījumiem;
  • stingrāki pienākumi nodrošināt vajadzīgās infrastruktūras pieejamību.

17. un 18. marts

Apņemšanās samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas

Eiropadome uzsvēra ES apņemšanos tās iekšienē samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

ES vadītāji arī apsolīja palielināt atjaunojamo energoresursu daļu un uzlabot energoefektivitāti, par ko Eiropadome vienojās 2014. gada oktobrī.

2015

17. un 18. decembris

Eiropadome izvērtēja Enerģētikas savienības progresu

Eiropadome izvērtēja progresu, kas panākts Enerģētikas savienības izveidē, un aicināja:

  • ātri iesniegt attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus atbilstīgi tās iepriekšējiem norādījumiem;
  • pilnībā īstenot tiesību aktus par atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un citiem pasākumiem, piemēram, labākām investīciju iespējām, lai sasniegtu 2020. gada mērķi;
  • izstrādāt integrētu stratēģiju pētniecības, inovācijas un konkurētspējas jomā.

12. decembris

Klimata pārmaiņas: panākta vienošanās par Parīzes nolīgumu

Parīzes klimata pārmaiņu konferencē, kas notika no 30. novembra līdz 12. decembrim, tika panākta vienošanās par jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Nolīgumā ir ietverts rīcības plāns ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu, lai tā būtu "krietni zem" 2°C, un censties samazināt to vēl vairāk, proti, līdz 1,5°C.

26. novembris

Progress pārvaldības un energoefektivitātes jomā

Padome pieņēma secinājumus par Enerģētikas savienības pārvaldības struktūru. Secinājumi ir domāti tam, lai palīdzētu Komisijai orientēt savu darbu.

Ar pārvaldības sistēmu pārrauga ES kopīgo progresu ceļā uz to, kā tiek sasniegti ES mērķi enerģētikas un klimata jomā. Tas ietver piecas plašas jomas:

  • enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticība,
  • iekšējais enerģijas tirgus,
  • enerģijas pieprasījuma mazināšana, izmantojot energoefektivitāti,
  • ekonomikas dekarbonizācija,
  • pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

ES ministri arī pieņēma vispārēju pieeju par projektu regulai, ar ko izveido energoefektivitātes marķēšanas sistēmu.

Energoefektivitātes marķējumi palīdzēs patērētājiem izvēlēties energoefektīvus izstrādājumus. Tie arī veicinās to, ka ES līmenī kopumā samazinās enerģijas pieprasījums, dodot iespēju klientiem pieņemt labāk izvērtētus lēmumus.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir atbalstīt inovācijas un arvien energoefektīvāku izstrādājumu ražošanu.

8. jūnijs

Secinājumi par Enerģētikas savienības īstenošanu

Padome pieņēma secinājumus par Enerģētikas savienības pamatstratēģijas īstenošanu.

Galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā patērētājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – piegādāt drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām. Padome arī mudināja veicināt nepieciešamās investīcijas enerģētikas nozarē.

Ministri vienojās par būtiskiem ES enerģētikas politikas elementiem:

  • dažādiem piegādes maršrutiem un avotiem,
  • reģionālu sadarbību,
  • enerģijas tirgu,
  • infrastruktūras attīstību.

Enerģētikas ministri arī izvērtēja enerģētiskās drošības stratēģijas īstenošanu un apsprieda tās turpmāko attīstību, jo īpaši piegādes drošību.

19. un 20. marts

Eiropadome apsprieda enerģētisko drošību un pārredzamību

Eiropadome vienojās par pirmajiem pasākumiem Enerģētikas savienības izveidē. ES vadītāji galveno uzmanību diskusijā pievērsa enerģētiskajai drošībai un pārredzamībai. Šajā sakarībā visiem gāzes līgumiem vajadzētu būt:

  • saskaņā ar ES tiesību aktiem,
  • pārredzamākiem,
  • tie nedrīkstētu negatīvi ietekmēt Eiropas enerģētisko drošību.

ES valstu un to valdību vadītāji arī vienojās izstrādāt inovatīvas stratēģijas jaunās paaudzes atjaunojamiem energoresursiem, palielināt energoefektivitāti un izvērst ES diplomātiju klimata jomā, lai izdotos panākt vienošanos par Parīzes nolīgumu.

6. marts

Darbs ar priekšlikumu par Enerģētikas savienību norit, kā plānots

ES vides ministri apsprieda ar klimata politiku saistītos Enerģētikas savienības paketes aspektus, jo īpaši ekonomikas dekarbonizācijas jautājumu.

Ministri norādīja, ka dekarbonizācijai vajadzētu būt daļai no klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam, par kuru Eiropadome jau vienojās 2014. gada oktobrī.

Ministri bija vienisprātis – lai sasniegtu ES emisiju samazināšanas mērķi laikposmam līdz 2030. gadam, galvenā loma ir emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS).

Vides ministru debašu rezultāti deva lielu ieguldījumu Eiropadomes 19. un 20. marta sanāksmes diskusijās par Enerģētikas savienību.

5. marts

Pirmā diskusija par Enerģētikas savienības paketi

Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) padomē notika viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Enerģētikas savienības stratēģisko satvaru. Ministri jo īpaši apsprieda šādus jautājumus:

  • enerģētiskā drošība,
  • iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana,
  • energoefektivitāte,
  • ekonomikas dekarbonizācija,
  • konkurētspēja.

Ministri ar piesardzību raudzījās uz priekšlikumu panākt to, lai līgumi, kas saistīti ar starpvaldību nolīgumiem un komerciālu piegādi, būtu pārredzamāki. Viņi arī uzsvēra to, ka ir jārespektē dalībvalstu pilnvaras pieņemt savus ar enerģiju saistītus lēmumus.

Padomē notika arī politikas debates par norisēm un prioritātēm saistībā ar enerģētikas infrastruktūru.

25. februāris

Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par Enerģētikas savienību

Eiropas Komisijas izstrādātā Enerģētikas savienības tiesību aktu kopuma mērķis ir pabeigt vienotā enerģijas tirgus izveidi, vienlaikus reformējot enerģijas ražošanu, transportēšanu un patēriņu Eiropā.

Minētajā tiesību aktu kopumā ir ietverti trīs "paziņojumi":

  • Enerģētikas savienības pamatstratēģija, tās mērķi un konkrētie pasākumi;
  • pasākumi, kas nepieciešami, lai līdz 2020. gadam sasniegtu elektrotīklu pārrobežu starpsavienojumu mērķrādītāju – 10 %;
  • ES redzējums saistībā ar Parīzes klimata pārmaiņu konferenci (2015. gada 30. novembris – 12. decembris).

2014

18. decembris

ES vadītāji lūdza nākt klajā ar priekšlikumu par Enerģētikas savienību

ES vadītāji lūdza Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu par Eiropas Enerģētikas savienību – ar mērķi pāri robežām savienot tīklus, uzlabot Eiropas energoapgādes drošību un samazināt ar enerģijas ražošanu saistītās emisijas.

23. un 24. oktobris

Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

Eiropadome uzsvēra savu aicinājumu izveidot Enerģētikas savienību, kas piedāvātu drošu un ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām.

Vienlaikus tā ierosināja papildu pasākumus, ar ko mazināt ES energoatkarību un palielināt drošību saistībā ar elektroenerģijas un gāzes piegādēm.

ES vadītāji vienojās par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Viņi apstiprināja četrus mērķus:

  • saistošs mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
  • mērķis panākt, ka 2030. gadā Eiropas Savienībā patērēto atjaunojamo energoresursu daļa ir vismaz 27 %;
  • par 27 % palielināt energoefektivitāti;
  • pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi.

26. un 27. jūnijs

Eiropadome: Enerģētikas savienība ir viens no ES stratēģiskajiem mērķiem

Eiropadome noteica, ka Enerģētikas savienības izveide ir viens no pieciem galvenajiem mērķiem Eiropas Stratēģiskajā programmā, kurā izklāstītas ES prioritātes turpmākajiem gadiem.

Enerģētikas savienībai ir trejāds mērķis:

  • uzņēmumiem un patērētājiem piegādāt enerģiju par pieņemamām cenām;
  • garantēt drošu energoapgādi visām ES valstīm, mazinot ES energoatkarību;
  • vairāk ražot zaļo enerģiju un turpināt cīnīties pret klimata pārmaiņām.