6 veiksmīgas ES paplašināšanās kārtas

  • 2013: Horvātija
  • 2007: Bulgārija un Rumānija
  • 2004: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija
  • 1995: Austrija, Somija un Zviedrija
  • 1986: Portugāle un Spānija
  • 1981: Grieķija
  • 1973: Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste

Paplašināšanās ir process, saskaņā ar kuru valstis iestājas Eiropas Savienībā.

Kā darbojas ES paplašināšanās?

Iesniegt pieteikumu kļūt par ES dalībvalsti var jebkura Eiropas valsts, kura respektē Līgumā par Eiropas Savienību (LES) paustās vērtības un ir apņēmības pilna tās sekmēt.

Pievienošanās kritēriji

Pirmkārt, valstij ir jāizpilda pievienošanās kritēriji. Minētos kritērijus noteica Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gadā, un tos bieži dēvē par Kopenhāgenas kritērijiem.

Ar Kopenhāgenas kritērijiem paredz virkni nosacījumu demokrātijas, ekonomikas un politikas jomā tām valstīm, kuras vēlas pievienoties ES:

  • stabilas institūcijas, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību,
  • funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kas valda ES,
  • spēja uzņemties un efektīvi īstenot dalībvalstu pienākumus, tostarp politisko, ekonomisko un monetārās savienības mērķu ievērošana.

ES ir arī jāspēj integrēt jaunas dalībvalstis.

ES paplašināšanās priekšrocības:

  • lielāka labklājība visām dalībvalstīm – 3 reizes lielāka tirdzniecības aprite starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, starp jaunajām dalībvalstīm – 5 reizes lielāka,
    • lielāka stabilitāte Eiropā,
    • lielāka ES ietekme pasaules nozīmes jautājumos.

    Uzsāktās sarunas par pievienošanos

    Serbija – 2014. gada janvāris
    Melnkalne – 2012. gada jūnijs
    Turcija – 2005. gada oktobris

    Kandidātvalstis

    Albānija – 2014. gada jūnijs
    Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika – 2005. gada decembris

    Iespējamās kandidātvalstis

    Bosnija un Hercegovina – pieteikums iesniegts 2016. gada februārī
    Kosova*

    * Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

    Paplašināšanās stratēģija

    ES paplašināšanās politika joprojām balstās uz atjaunoto vienprātību par paplašināšanos, par ko tika panākta vienošanās Eiropadomes sanāksmē 2006. gada decembrī. ES vadītāji vienojās īstenot stratēģiju, kuras pamatā ir:

    • konsolidētas ES apņemšanās attiecībā uz iesāktajām pievienošanās sarunām,
    • taisnīgi un stingri nosacījumi visās sarunu stadijās ar kandidātvalstīm,
    • lielāka pārredzamība un labāka komunikācija ar mērķi nodrošināt plašu un ilgstošu sabiedrības atbalstu,
    • ES spēja integrēt jaunas dalībvalstis.

    Rietumbalkāni

    Eiropadomes sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika apliecināta Eiropadomes apņēmība pilnībā atbalstīt Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.

    Eiropadomes sanāksmē 2006. gada decembrī ES vadītāji apstiprināja, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā.

    Rietumbalkāni kļūs par neatņemamu ES daļu, kolīdz reģiona valstis pilnībā izpildīs:

    • pievienošanās kritērijus,
    • Stabilizācijas un asociācijas procesā (SAP) paredzētos nosacījumus.

    Darbs Padomē

    Vispārējo lietu padomes sastāvs nosaka un pārrauga ES paplašināšanās procesu un pievienošanās sarunas. Kad valsts iesniedz pieteikumu dalībai ES, Padome aicina Eiropas Komisiju sniegt savu atzinumu par šādu pieteikumu.

    Ar Vispārējo lietu padomes lēmumu tiek sākta tehniskā novērtējuma procedūra, kurā nosaka, vai:

    • attiecīgā valsts izpilda visus nepieciešamos kritērijus tam, lai to apsvērtu kā oficiālu kandidātvalsti dalībai ES,
    • var sākt un sekmīgi noslēgt oficiālas pievienošanās sarunas,
    • kandidātvalsts var pievienoties ES.

    Visiem Vispārējo lietu padomē pieņemtajiem lēmumiem par kandidātvalstu progresa novērtējumu ir vajadzīga 28 ES dalībvalstu pilnīga vienprātība.

    Ik decembri Vispārējo lietu padome izvērtē paplašināšanās procesu. Apspriedes un visi iespējamie lēmumi balstās uz Komisijas gada paplašināšanās stratēģiju un katras paplašināšanās valsts progresa ziņojumu. Minētos dokumentus parasti publicē oktobrī.

    Jaunākie lēmumi

    2016

    2016. gada 13. decembrī Vispārējo lietu padome apsprieda paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, un pēc šīm diskusijām prezidentvalsts konstatēja, ka nav iespējams panākt konsensu, kas ļautu pieņemt Padomes secinājumus par šo jautājumu. Tādēļ prezidentvalsts izstrādāja secinājumus, un tie diskusiju gaitā guva pārliecinoša delegāciju vairākuma atbalstu.

    2015

    Padome 2015. gada 15. decembrī pieņēma secinājumus par:

    • ES paplašināšanās politiku attiecībā uz Turciju, Melnkalni un Serbiju,
    • ES un Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesu attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu un Kosovu.

    Secinājumos ir atkārtoti apliecināta Padomes apņemšanās attiecībā uz paplašināšanās procesu un Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu.