Politiskās pārdomas par Eiropas Savienības nākotni

Eiropadome

ES valstu vai to valdību vadītāji 2017. gada 25. martā tikās Romā, Itālijā, lai atzīmētu Romas līgumu 60. gadadienu. Tā bija iespēja pārdomāt Eiropas Savienības pašreizējo stāvokli un paraudzīties uz integrācijas procesa nākotni.

Romas deklarācijā, kas tika pieņemta svinību noslēgumā, vadītāji izklāstīja kopīgu redzējumu turpmākajiem gadiem. Viņi apņēmās strādāt pie tā, lai veidotu:

  • drošu un neapdraudētu Eiropu, kurā visi pilsoņi var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas un efektīva migrācijas politika;
  • pārtikušu un ilgtspējīgu Eiropu, kas rada stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi un kurā ir stiprs vienotais tirgus;
  • sociālu Eiropu, kas cīnās pret bezdarbu, diskrimināciju, sociālo atstumtību un nabadzību;
  • pasaules arēnā stiprāku Eiropu, kas turpina attīstīt jau esošās partnerattiecības un veido jaunas, un ir apņēmusies stiprināt kopējo drošību un aizsardzību.

Ar Romas deklarāciju noslēdzās politisko pārdomu process, kas tika aizsākts 2016. gada 16. septembrī Bratislavā pēc 2016. gada jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma iznākuma.

2017

25. marts

Romas līgumu 60. gadadiena

ES valstu vai to valdību vadītāji 2017. gada 25. martā tikās Romā, Itālijā, lai atzīmētu Romas līgumu 60. gadadienu. Tā bija iespēja pārdomāt Eiropas Savienības pašreizējo stāvokli un paraudzīties uz integrācijas procesa nākotni.

Svinību beigās vadītāji pieņēma un parakstīja Romas deklarāciju, kurā formulēts kopīgs redzējums turpmākajiem gadiem. Mums ir tā laime būt vienotiem. Eiropa ir mūsu kopīgā nākotne – viņi norādīja deklarācijā.

Vadītāji norādīja, ka, ņemot vērā ES pilsoņu bažas, viņi pauž apņēmību attiecībā uz Romas programmu un solās strādāt, lai virzītos uz:

  • drošu un neapdraudētu Eiropu,
  • pārtikušu un ilgtspējīgu Eiropu,
  • sociālu Eiropu,
  • pasaules arēnā stiprāku Eiropu.

10. marts

Neformāla valstu vai to valdību vadītāju sanāksme

Piektdien, 10. martā, 27 vadītāji tikās neformāli, lai sagatavotos Romas līgumu 60. gadadienai, un pārrunāja Romas deklarācijas galvenos elementus.

Debates bija vērstas uz ES nākotni, tostarp uz ideju par vairāku ātrumu Eiropu.

"Daži sagaida sistēmiskas izmaiņas, kas vājinātu ES iekšējās saites un nostiprinātu valstu lomu attiecībā uz kopienu. Turpretim citi meklē jaunas, dziļākas integrācijas dimensijas," sacīja priekšsēdētājs Tusks (Tusk), rezumējot diskusijas.

Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā 27 valstu kopienas intereses saistībā ar gaidāmajām Brexit sarunām un ES ilgtermiņa stratēģiskās intereses, viņš visus mudinās tiekties pēc tā, lai 27 valstu starpā tiktu saglabāta politiska vienotība.

"Apspriežot dažādos scenārijus Eiropai, mūsu galvenajam mērķim vajadzētu būt nostiprināt savstarpēju uzticēšanos un vienotību 27 valstu starpā. Pēc šodienas debatēm varu atklāti teikt, ka visi 27 vadītāji piekrīt šim mērķim," viņš teica.

1. marts

Baltā grāmata par Eiropas nākotni

Šo dokumentu ir publicējusi Eiropas Komisija, gatavojoties Romas līgumu 60. gadadienai. Tajā ir izklāstīti pieci scenāriji, un katrs no tiem sniedz priekšstatu par iespējamo stāvokli Savienībā līdz 2025. gadam atkarībā no Eiropas izdarītās izvēles.

Scenārijos ir aplūkots, kā Eiropa mainīsies nākamajā desmitgadē, sākot ar jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un darbvietām un beidzot ar šaubām par globalizāciju, bažām par drošību un populisma izplatīšanos.

3. februāris

ES valstu vai to valdību vadītāju neformāls samits Maltā

Maltas premjerministra Džozefa Muskata (Joseph Muscat) rīkotais neformālais samits, kuru vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk), 27 līderiem sniedza iespēju sagatavoties gaidāmajai Romas līgumu 60. gadadienai 2017. gada 25. martā.

Diskusijas bija balstītas uz politisko pārdomu procesu par ES nākotni 27 dalībvalstu sastāvā, kas tika uzsākts uzreiz pēc tam, kad Apvienotā Karaliste 2016. gada 23. jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un tika turpināts Bratislavā 2016. gada 16. septembrī.

31. janvāris

Vēstule par Eiropas nākotni

"Vienoti mēs uzvarēsim, bet katrs atsevišķi – zaudēsim", sacīja Donalds Tusks (Donald Tusk) pirms Maltas samita.

Vēstulē, kuru Eiropadomes priekšsēdētājs nosūtīja 27 valstu vai to valdību vadītājiem, viņš identificēja trīs galvenos Eiropas stabilitātes apdraudējumus. Tie ir šādi:

  • jauna ģeopolitiskā situācija – Ķīna, kas ir arvien uzstājīgāka, Krievijas agresīvā politika attiecībā uz Ukrainu un tās kaimiņvalstīm, kari, terors un anarhija Tuvajos Austrumos un Āfrikā (kur radikālais islāms spēlē nozīmīgu lomu) un "satraucošie paziņojumi", ko sniedz jaunā Amerikas administrācija, – tas viss padara mūsu nākotni ļoti neparedzamu;
  • iekšējā situācija – pašā Eiropas Savienībā pastiprinās nacionālistisks noskaņojums, kas kļūst arvien ksenofobiskāks;
  • proeiropeiskās elites pasaules uzskats – samazinās ticība politiskai integrācijai, netiek apstrīdēti populistu argumenti un tiek apšaubītas liberālās demokrātijas fundamentālās vērtības.

Vēstulē priekšsēdētājs Tusks aicināja līderus saglabāt vienotību.

"Ir jābūt absolūti skaidram, ka Eiropas Savienības izjukšana nenovedīs pie tā, ka tiks atjaunota kaut kāda mītiska, pilnīga tās dalībvalstu suverenitāte, bet gan pie to reālas un faktiskas atkarības no galvenajām lielvarām: Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi," sacīja Tusks.

2016

13. decembris

Padome vienojas par nostāju sarunās attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem

Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) vienojās par Padomes nostāju sarunās attiecībā uz priekšlikumu par ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju.

Ar ierosināto regulu groza spēkā esošās antidempinga un antisubsidēšanas regulas, lai labāk reaģētu uz negodīgu komercpraksi. Priekšlikuma nolūks ir, nodrošinot brīvu un godīgu tirdzniecību, pasargāt ES ražotājus no negodīgas konkurences radītiem zaudējumiem.

7. decembris

Vienošanās par sistemātiskām pārbaudēm pie ārējām robežām

Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja kompromisa tekstu, par kuru bija panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz grozījumu Šengenas Robežu kodeksā, lai pastiprinātu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām.

7. decembris

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra iedarbina ātrās reaģēšanas rezervi

Ātrās reaģēšanas rezervi veido 1500 amatpersonas, kuras ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis apņēmušās nosūtīt. Krīzes situācijā minētās amatpersonas nekavējoties tiks nodotas Frontex rīcībā, un aģentūra viņas var izvietot piecu darbdienu laikā.

6. decembris

Padome vienojas pagarināt darbības termiņu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam

Padome vienojās par nostāju attiecībā uz priekšlikumu pagarināt darbības termiņu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir ES pamatiniciatīva saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai.

Panāktajā kompromisā ir ietverta gan ESIF darbības ilguma pagarināšana, gan tā finanšu spēju palielināšana, līdz 2020. gadam mobilizējot vismaz pustriljonu euro investīcijām. Ar to arī ievieš virkni darbības uzlabojumu, lai ņemtu vērā pirmajā īstenošanas gadā gūto pieredzi.

6. decembris

Vienotais pasākumu kopums nolūkā īstenot ES un NATO kopīgo deklarāciju

Padome pieņem secinājumus par ES un NATO kopīgās deklarācijas īstenošanu, apstiprinot 40 priekšlikumus 7 jomās. Šos priekšlikumus tajā pašā dienā apstiprina Ziemeļatlantijas Padome.

14. novembris

Īstenošanas plāns drošības un aizsardzības jomā

ES ārlietu un aizsardzības ministri apspriež īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā saskaņā ar ES globālo stratēģiju. Viņi nosaka mērķu vērienīgumu un virzību saistībā ar ES drošības un aizsardzības politikas attīstību nākotnē.

30. oktobris

CETA parakstīšana

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk), Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) un Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) tikās Briselē ES un Kanādas 16. samitā. Viņi parakstīja ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) un stratēģiskās partnerības nolīgumu un nāca klajā ar kopīgu deklarāciju par ES un Kanādas partnerību.

20. un 21. oktobris

Eiropadome, 2016. gada 20. un 21. oktobris

Līderi izvērtēja pašreizējo situāciju saistībā ar Bratislavas ceļvedi. Premjerministrs Fico (Fico) viņus iepazīstināja ar līdz šim gūtajiem rezultātiem, tostarp Parīzes nolīguma ratifikāciju un Eiropas Robežu un krasta apsardzes izveidi.

6. oktobris

Darbību sāk Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra oficiāli sāka darbību 2016. gada 6. oktobrī. Atklāšanas pasākums notika Kapitanandrejevas (Kapitan Andreevo) robežšķērsošanas punktā pie Bulgārijas ārējās robežas ar Turciju.

"Mēs radām jaunu ainu pie mūsu ārējām robežām. Šī sistēma ir reāls rezultāts, kuru devusi mūsu kopīgā apņemšanās, par ko vienojāmies Bratislavas ceļvedī, kā arī praktiska vienotības izpausme starp dalībvalstīm," sacīja Slovākijas – valsts, kura rotācijas kārtībā pilda Padomes prezidentvalsts pienākumus, – premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico). "Tā palīdzēs mums atgriezties pie Šengenas zonas," viņš piebilda.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra cieši uzraudzīs ES ārējās robežas un kopā ar dalībvalstīm strādās pie tā, lai ātri identificētu jebkādus iespējamus draudus drošībai pie ES ārējām robežām un vērstos pret tiem.

5. oktobris

ES ratificē Parīzes nolīgumu

ES oficiāli ratificēja Parīzes nolīgumu, un tā rezultātā nolīgums stājās spēkā. Padomes prezidentvalsts un Eiropas Komisijas pārstāvji deponēja oficiālos ratifikācijas dokumentus ANO ģenerālsekretāram.

Nolīgums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad to būs ratificējušas vismaz 55 valstis, kuras ir atbildīgas par vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šis slieksnis tika sasniegts pēc tam, kad nolīgumu ratificēja ES un septiņas tās dalībvalstis.

Spēkā stāšanās notiks, pirms būs sākusies Marrākešas klimata pārmaiņu konference, kas notiks no 2016. gada 7. līdz 18. novembrim.

16. septembris

Bratislavas samits, 2016. gada 16. septembris

27 valstu vai to valdību vadītāji tikās Bratislavā, lai uzsāktu politiskās pārdomas par turpmāku ES attīstību 27 dalībvalstu sastāvā.

Līderi vienojās par Bratislavas paziņojumu un ceļvedi, kurā izklāstīti mērķi turpmākajiem mēnešiem:

  • atjaunot pilnīgu kontroli pār ārējām robežām,
  • nodrošināt iekšējo drošību un cīnīties pret terorismu,
  • stiprināt ES sadarbību ārējās drošības un aizsardzības jomā,
  • veicināt vienoto tirgu un piedāvāt labākas iespējas Eiropas jauniešiem.

18. augusts – 15. septembris

Apspriešanās pirms Bratislavas samita

2016. gada augustā un septembrī priekšsēdētājs Tusks pirms Bratislavas sanāksmes apspriedās ar visiem ES līderiem.

"Man nav šaubu par to, ka trīs galvenās problēmas ir nekontrolēta neatbilstīgā migrācija, terorisms un bažas par globalizāciju," priekšsēdētājs Tusks (Tusk) sacīja pirms tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Lēvēnu (Stefan Löfven) Stokholmā. "Mans mērķis – lai mēs Bratislavā varam vienoties par galvenajām prioritātēm un par to, kas darāms saistībā ar tām dažu turpmāko mēnešu laikā."

8. septembrī priekšsēdētājs Tusks arī devās uz Londonu, lai apmainītos viedokļiem ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju (Theresa May).

29. jūnijs

27 līderi tikās neformālā sanāksmē, lai apspriestu turpmāko rīcību pēc referenduma Apvienotajā Karalistē 2016. gada 23. jūnijā.

"Mēs esam apņēmības pilni palikt vienoti un strādāt Eiropas Savienības ietvaros, lai risinātu 21. gadsimta problēmas un rastu risinājumus mūsu valstu un tautu interesēs," viņi sacīja kopīgajā paziņojumā.

Vadītāji vienojās par šādiem principiem:

  • nekādas sarunas ar Apvienoto Karalisti nevar notikt pirms paziņojuma par 50. pantu,
  • nākotnē Apvienotajai Karalistei būtu jāveido cieša partnerība ar ES,
  • vienošanās būs jābalsta uz līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem,
  • lai piekļūtu vienotajam tirgum, ir jāakceptē visas četras brīvības.

27 līderi vienojās, ka tiksies atkal 2016. gada septembrī, lai turpinātu sarunas par ES nākotni.