ES tirdzniecības regulējums

Infografika – ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti

ES pašlaik strādā pie pirmās pamatīgās tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārskatīšanas kopš 1995. gada

ES vēlas nodrošināt, lai visi importētie ražojumi Eiropas Savienībā tiktu pārdoti par godīgu un atbilstošu cenu. Šī iemesla dēļ pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā tā fundamentāli pārskata savus tirdzniecības aizsardzības instrumentus.

Tirdzniecības regulējums, kas izpaužas kā tirdzniecības aizsardzības instrumenti, aizsargā ES ražotājus no kaitējuma un novērš ārvalstu uzņēmumu radītu negodīgu konkurenci, piemēram, dempingu un subsidēšanu.

Dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti spētu risināt jaunās problēmas, ko rada mainīgā ekonomikas vide. Galamērķis ir trīskāršs:

  • saglabāt eiropiešu darbvietas;
  • nodrošināt godīgu konkurenci atvērtos tirgos;
  • saglabāt brīvo tirdzniecību.

Jaunākā leģislatīvā norise ir 2017. gada oktobrī Padomes un Eiropas Parlamenta panāktā vienošanās par jaunu antidempinga metodoloģiju.

ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšana

Antidempinga metodoloģija

2017. gada 3. oktobrī Padome un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos, ar ko ieviesīs jaunus noteikumus, lai stiprinātu ES spējas aizsargāt savus ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi.

Jaunās antidempinga metodoloģijas mērķis ir atklāt un novērst gadījumus, kad importētu ražojumu cenas valsts intervences rezultātā ir mākslīgi pazeminātas. Tā ir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016. gada novembra priekšlikumu, kas tiek virzīts paralēli ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu plašākai pārskatīšanai.

Gaidāmās izmaiņas ietvers sekojošo:

  • aprēķinot dempingu, tiks likvidēta agrākā atšķirība starp tirgus un ārpustirgus ekonomikām;
  • pierādījumus par "nozīmīgiem tirgus kropļojumiem" starp ražojuma pārdošanas cenu un tā ražošanas izmaksām;
  • konstatējot dempinga gadījumus, tiks ņemti vērā sociālie un vides standarti.

Tirgus kropļojumus noteiks, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā valsts politika un ietekme, valsts īpašumā esošu uzņēmumu plaša klātbūtne, diskriminācija par labu pašmāju uzņēmumiem un finanšu sektora neatkarības trūkums.

Jaunie noteikumi ir formulēti valstu ziņā neitrālā veidā un pilnībā atbilstīgi ES pienākumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Tos piemēros tikai tām lietām, kuras ierosinātas pēc tam, kad attiecīgie tiesību akti būs stājušies spēkā.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaude

13. septembrī Eiropas Komisija ierosināja sistēmu ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudei. Investoriem un valstu valdībām ar to saistītais regulējums nodrošinātu pārredzamību un uzticamību.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ar jauno sistēmu tiktu aizsargātas ES būtiskās intereses. Tajā tiktu ietverta:

  • ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaude, ko veiktu dalībvalstis,– tostarp pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pienākumi;
  • mehānisms sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju – to varētu aktivizēt gadījumos, ja kāds konkrēts ārvalstu tiešais ieguldījums vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu ietekmēt citas dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību;
  • ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaude, ko veiktu Komisija,– gadījumos, kad ārvalstu tiešie ieguldījumi dalībvalstīs varētu ietekmēt plašākus ES projektus tādās jomās kā pētniecība, transports un enerģētika.

Ierosinātajam regulējumam būs vajadzīga vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu saskaņā ar parasto leģislatīvo procedūru.

Eiropadome aicināja uz "stingru" rīcību

Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2016. gada oktobrī, ES vadītāji atgādināja, ka pret negodīgu tirdzniecības praksi ir jāvēršas efektīvi un stingri.

Priekšlikums par tirdzniecības aizsardzības instrumentu plašu pārskatīšanu

2013. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja veikt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu plašu pārskatīšanu.

Ierosināto izmaiņu mērķis ir visu pušu interesēs, tostarp gan ES ražotāju, gan importētāju interesēs, padarīt ES tirdzniecības aizsardzību iedarbīgāku.

Antidempinga un antisubsidēšanas instrumenti tiks padarīti efektīvāki un piemērotāki, lai ES ražotājus pasargātu no negodīgas ārvalstu uzņēmumu prakses un no pretpasākumu riska. Vienlaikus importētāji varēs labāk prognozēt mainīgās nodokļu likmes, kas tiem atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu. Visai sistēmai būtu jākļūst pārredzamākai un ērtāk lietojamai.