"Brexit"

 

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES.

Svarīgākie "Brexit" sarunu dokumenti

2017

31. augusts

Sarunu trešā kārta

"Brexit" sarunu trešā kārta sākās 2017. gada 28. augustā Briselē. Sarunas atklāja ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē (Michel Barnier) un ministrs jautājumos par izstāšanos no Eiropas Savienības Deivids Deiviss (David Davis). Šajā kārtā turpināsies darbs ar galvenajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos:

  • par pilsoņu tiesībām – ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji turpināja izpētīt un salīdzināt attiecīgās nostājas. Jo īpaši tos jautājumus, kas netika aptverti iepriekšējās sarunu kārtās, piemēram, profesionālā kvalifikācija un ekonomiskās tiesības. Šo diskusiju rezultāts ir atspoguļots atjauninātā salīdzinošā dokumentā, par kuru puses kopīgi vienojās šajā sarunu kārtā;
  • par finansiālā norēķina jautājumu – abas puses turpināja iepriekšējās kārtās uzsāktās diskusijas, konkrēti, salīdzinot attiecīgos juridiskās analīzes dokumentus par Apvienotās Karalistes pienākumiem pret ES;

  • notika diskusijas par jautājumiem attiecībā uz Īriju un par izstāšanās līguma pārvaldību kopumā;

  • sarunu vedēji apsprieda arī citus atdalīšanās jautājumus (Euratom, tirgū laistās preces, notiekošās Savienības procedūras, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās).

 

20. jūlijs

ES un Apvienotās Karalistes sarunu otrā kārta

2017. gada 20. jūlijā ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē (Michel Barnier) un ministrs jautājumos par izstāšanos no Eiropas Savienības Deivids Deiviss (David Davis) noslēdza "Brexit" sarunu otro kārtu. Šī četru dienu kārta, kas notika Briselē, bija paredzēta, lai varētu iepazīstināt ar attiecīgajām nostājām.

Pēc šīs sarunu kārtas tika publicēta piezīme, konstatējot punktus par kuriem ir vienprātība un par kuriem ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz jautājumu par pilsoņu tiesībām.

22. jūnijs

Eiropadome (50. pants)

22. jūnijā Eiropadome (50. pants) ES27 sastāvā izskatīja jaunākās norises sarunās pēc Apvienotās Karalistes paziņojuma saskaņā ar LES 50. pantu.

Līdztekus šai sanāksmei ES27 līderi apstiprināja pašlaik Apvienotajā Karalistē izvietoto ES aģentūru pārvietošanas procedūru.

20. jūnijs

Vispārējo lietu padome (50. pants)

Komisija informēja Padomi ES27 sastāvā par pirmo kārtu Brexit sarunās ar Apvienoto Karalisti. Ministri apsprieda Brexit sarunu pašreizējo stāvokli un turpmāko virzību.

Līdztekus Padomes sanāksmei ES27 ministri pārrunāja lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz to divu ES aģentūru pārvietošanu, kuru mītne ir Apvienotajā Karalistē.

Gaidāms, ka ES27 vadītāji procedūru apstiprinās 2017. gada 22. jūnijā līdztekus Eiropadomei (50. pants).

Minētā procedūra ietvertu:

  • aicinājumu dalībvalstīm iesniegt piedāvājumus,
  • Komisijas veiktu novērtējumu, kura pamatā ir objektīvi kritēriji,
  • galīgo lēmumu, ko 2017. gada rudenī balsojumā pieņemtu 27 dalībvalstis.

19. jūnijs

ES un Apvienotās Karalistes sarunu sākums

2017. gada 19. jūnijā ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē (Michel Barnier) un ministrs jautājumos par izstāšanos no Eiropas Savienības Deivids Deiviss (David Davis) sāka Brexit sarunu pirmo kārtu. Šis vienas dienas pasākums notika Briselē.

Sarunu sākumā papildus apspriedēm par sarunu struktūru un turpmākajiem jautājumiem tika apskatīti šādi jautājumi:

  • ar pilsoņu tiesībām saistīti jautājumi,
  • finansiālais norēķins,
  • Ziemeļīrijas robeža,
  • citi atdalīšanās jautājumi.

Līdzās Eiropas Komisijas pārstāvjiem apspriedēs piedalījās Eiropadomes priekšsēdētāja pārstāvji, kas sniedza atbalstu sarunās. ES sarunu vedējs sistemātiski informēs Eiropadomi, Padomi un tās darba sagatavošanas struktūras.

22. maijs

Vispārējo lietu padome (50. pants)

Padome 22. maija sanāksmē ES 27 dalībvalstu sastāvā pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt Brexit sarunas ar Apvienoto Karalisti. Ar lēmumu Eiropas Komisija arī tika iecelta par ES sarunu vedēju.

Padome arī pieņēma sarunu norādes (pilnvaras Komisijai), kuras paredzētas sarunu pirmajam posmam.

Vēl tā pieņēma lēmumu, ar ko izveido ad hoc darba grupu, kas palīdzēs Padomei un Pastāvīgo pārstāvju komitejai jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības.

17. maijs

ES27 vēstnieki apstiprina pārredzamības principus

Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER), tiekoties ES27 sastāvā, apstiprināja vadošos Brexit sarunu pārredzamības principus. Šie principi atvieglos sabiedrības iespēju reāli sekot līdzi gaidāmajām vēsturē vēl nepieredzētajām sarunām.

Visi ES sarunu vedēja (Komisijas) sarunu dokumenti, ar kuriem tas dalās ar Padomi, Eiropas Parlamentu vai Apvienoto Karalisti, tiks publiskoti saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

Brexit sarunās attiecībā uz visiem dokumentiem tiks piemēroti noteikumi par pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem.

3. maijs

Eiropas Komisija iesaka sarunu norāžu projektu

Komisija Padomei (Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī) iesniedza ieteikumu attiecībā uz Padomes lēmumu par Brexit sarunām. Tajā ietverts projekts sarunu norādēm (detalizēti izstrādātas pilnvaras Komisijai).

Paredzams, ka, pamatojoties uz šo ieteikumu, Vispārējo lietu padome 2017. gada 22. maijā atļaus sākt sarunas, iecels Komisiju par ES sarunu vedēju un pieņems sarunu norādes.

29. aprīlis

Ārkārtas Eiropadome (50. pants)

29. aprīlī ES27 vadītāji tikās pirmajā samitā pēc tam, kad Apvienotā Karaliste bija oficiāli iedarbinājusi 50. pantu. Viņi vienprātīgi pieņēma nostādnes gaidāmajām Brexit sarunām. Nostādnēs tiks noteikts sarunu satvars un tiks izklāstītas vispārējās ES nostājas un principi.

27. aprīlis

Vispārējo lietu padome (50. pants)

Apspriežot projektu nostādnēm attiecībā uz Brexit sarunām, Padome ES27 sastāvā noslēdza gatavošanos 2017. gada 29. aprīlī paredzētajai Eiropadomes ārkārtas sanāksmei (50. pants).

6. aprīlis

Priekšsēdētājs Donalds Tusks Londonā tiekas ar premjerministri Terēzu Meju

Nedēļu pēc oficiālā paziņojuma, ar ko iedarbina 50. pantu, Eiropadomes priekšsēdētājs tikās ar Apvienotās Karalistes premjerministri.

"Tikšanās ar Terēzu Meju, lai nodrošinātu labu Brexit sarunu sākumu. Mēs vienojāmies visa procesa laikā uzturēt regulārus kontaktus."

Priekšsēdētājs Donalds Tusks

31. marts

Līderiem ir nosūtīts sarunu nostādņu projekts

Ar nostādņu projektu nāca klajā 2017. gada 31. martā. Priekšsēdētājs Tusks (Tusk) preses brīfingā Maltā tajā pašā dienā iepazīstināja ar priekšlikuma galvenajiem elementiem.

"ES27 neīsteno un neīstenos represīvu pieeju. Brexit pats par sevi jau ir pietiekams sods. Pēc ilgāk nekā četrdesmit gadiem vienotības mums ir pienākums vienam pret otru darīt visu, ko varam, lai šo šķiršanos padarītu tik vieglu, cik vien iespējams."

Priekšsēdētājs Donalds Tusks 

Ārkārtas Eiropadome (50. pants) ES 27 sastāvā tiksies 2017. gada 29. aprīlī, lai vienotos par nostādņu galīgo tekstu.

29. marts

Apvienotā Karaliste oficiāli iedarbina 50. pantu, lai izstātos no ES

Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES.

Eiropadome pieņēma paziņojumu par Apvienotās Karalistes paziņojumu.

Mēs paužam nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, taču mēs esam gatavi procesam, kas mums tagad jāīsteno. (..) Šajās sarunās Savienība rīkosies vienoti un sargās savas intereses. Mūsu pirmā prioritāte būs pēc iespējas samazināt nenoteiktību, kas mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm radusies Apvienotās Karalistes lēmuma dēļ.

Eiropadome, 2017. gada 29. marts

21. marts

Priekšsēdētājs Tusks 2017. gada 29. aprīlī sasauks Eiropadomi par Brexit

Ārkārtas Eiropadome ES27 sastāvā pieņems pamatnostādnes Brexit sarunām. "Mums ir jādara viss iespējamais, lai šo šķiršanās procesu padarītu pēc iespējas nesāpīgāku ES," sacīja priekšsēdētājs Tusks.

Priekšsēdētājs Tusks šo aicinājumu izteica, reaģējot uz Londonas paziņojumu par tās nodomu 2017. gada 29. martā iedarbināt 50. pantu.

2016

15. decembris

Sarunu procedūra

Infografika – Brexit process

Infografika par Brexit procesu

2016. gada decembra neformālajā sanāksmē 27 līderi un Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāji izdeva paziņojumu, kurā darīja zināmu, ka ir gatavi sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti, tiklīdz Apvienotā Karaliste būs iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 50. pantu.

Viņi arī vienojās par šādu procedūru gaidāmajās sarunās par "Brexit":

  1. Apvienotā Karaliste iedarbina 50. pantu, paziņojot Eiropadomei par savu nodomu izstāties.
  2. 27 ES līderi pieņem sarunu "pamatnostādnes", tostarp principus un vispārējās nostājas. Nepieciešamības gadījumā viņi šīs pamatnostādnes sarunu gaitā atjauninās.
  3. Pēc Komisijas ieteikuma Vispārējo lietu padome pilnvaro sākt sarunas.
  4. Padome pieņem sarunu norādes par būtību un par detalizētu institucionālo kārtību. Visā sarunu gaitā tās var grozīt un papildināt.
  5. Padome iecels Komisiju par Savienības sarunu vadītāju, kas sarunas risinās visu 27 dalībvalstu vārdā. Komisija par sarunu galveno vedēju ir izraudzījusies Mišelu Barnjē (Michel Barnier). Tā visā sarunu gaitā sniegs ziņojumus līderiem un Padomei un "rūpīgi un regulāri arī informēs" Eiropas Parlamentu.
  6. Padome un tās darba sagatavošanas struktūras nodrošinās, lai sarunas norisinātos saskaņā ar ES 27 dalībvalstu izstrādātajām pamatnostādnēm. Tā sniegs norādes Komisijai.

"Mēs pieņēmām tādu organizatorisko struktūru, kur Eiropadome saglabā politisko kontroli pār procesu un Komisija ir Savienības sarunu vedēja," pēc sanāksmes sacīja priekšsēdētājs Tusks (Tusk).

29. novembris

Tusks atbild Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem saistībā ar viņu bažām par ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu

Priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) sniedza atbildi Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem saistībā ar viņu bažām par ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē un to Apvienotās Karalistes pilsoņu statusu, kuri dzīvo un strādā Eiropā.

"Savā vēstulē jūs aicinājāt mani "šo jautājumu atrisināt reizi par visām reizēm" Eiropadomes sanāksmē decembrī. Tas faktiski nozīmētu sarunu uzsākšanu jau decembrī. ES ir gatava to darīt, taču tas var notikt tikai pie nosacījuma, ka ir iedarbināts 50. pants. (...) Lēmums par 50. panta iedarbināšanu ir tikai Apvienotās Karalistes ziņā, un mēs to pilnā mērā respektējam."

"Tāpat kā jūs, es vēlētos izvairīties no situācijas, kad pilsoņi kļūtu par "tirgošanās elementiem" sarunu procesā. Lai tā nenotiktu, mums būs vajadzīgi precīzi un visaptveroši risinājumi, kas, atšķirībā no skanīgām frāzēm, sniegs pilsoņiem patiesas drošības garantijas."

13. oktobris

Tusks: "Smags Brexit" vai "vispār nekāds Brexit"

"Vienīgā reālā alternatīva "smagam Brexit" ir "vispār nekāds Brexit". Pat ja šodien gandrīz neviens šādai iespējai netic," savā uzrunā Eiropas Politikas centrā Briselē sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk).

Viņš teica, ka galvenais uzdevums izstāšanās sarunās būs aizsargāt ES intereses un intereses, kas ir katrai no 27 dalībvalstīm. Viņš arī uzsvēra, ka, lai iegūtu piekļuvi Eiropas vienotajam tirgum, ir jāakceptē četras ES brīvības –. brīva personu pārvietošanās, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu aprite.

2. oktobris

Apvienotā Karaliste oficiālo sarunu procesu par izstāšanos sāks līdz 2017. gada marta beigām, tā 2016. gada 2. oktobrī konferencē Birmingemā sacīja Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja (Theresa May).

Priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) nekavējoties pauda gandarījumu par šo paziņojumu. "Tas vieš gaidīto skaidrību par Brexit sarunu sākumu. Tiklīdz tiks iedarbināts 50. pants, ES 27 valstu sastāvā iesaistīsies procesā, lai nosargātu savas intereses," viņš pauda savā Twitter paziņojumā.

8. septembris

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) devās uz Londonu, lai apmainītos viedokļiem ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju (Theresa May).

"Es premjerministrei Mejai paudu pārliecību, ka ikviena interesēs ir sākt sarunas jau drīz, lai mazinātu un galu galā izbeigtu nenoteiktību," viņš teica pēc sanāksmes.

29. jūnijs

27 ES valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme

"Mēs esam apņēmības pilni palikt vienoti un strādāt Eiropas Savienības ietvaros, lai risinātu 21. gadsimta problēmas un rastu risinājumus mūsu valstu un tautu interesēs," kopīgajā paziņojumā pēc neformālās sanāksmes 29. jūnijā sacīja 27 līderi. Viņi arī aicināja Apvienotās Karalistes valdību cik iespējami ātri paziņot Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības.

27 līderi tiksies atkal 2016. gada septembrī, lai turpinātu sarunas par ES nākotni.

28. jūnijs

Eiropadome, 2016. gada 28. jūnijs

Galvenā uzmanība Eiropadomes sanāksmē tika pievērsta Apvienotās Karalistes referenduma iznākumam. Premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) izskaidroja, kāda ir situācija Apvienotajā Karalistē pēc referenduma. Pēc tam notika pirmā viedokļu apmaiņa.

"Līderi saprot, ka tagad ir vajadzīgs zināms laiks, lai situācija Apvienotajā Karalistē normalizētos. Taču viņi arī sagaida, ka Apvienotās Karalistes valdība precizēs savus nodomus, cik drīz vien iespējams," sacīja priekšsēdētājs Tusks (Tusk) preses konferencē pēc sanāksmes.

24. jūnijs

Priekšsēdētāja Donalda Tuska paziņojums presei par referenduma rezultātiem Apvienotajā Karalistē

"Mēs esam gatavi šim negatīvajam scenārijam. Juridiska vakuuma nebūs" savā uzrunā pēc Apvienotās Karalistes referenduma oficiālo rezultātu paziņošanas teica priekšsēdētājs Donalds Tusks.

24. jūnijs

ES līderu un prezidentvalsts Nīderlandes kopīgs paziņojums par Apvienotās Karalistes referenduma iznākumu

"Brīvā un demokrātiskā procesā Lielbritānijas iedzīvotāji ir pauduši savu vēlmi izstāties no Eiropas Savienības. Mēs paužam nožēlu par šo lēmumu, tomēr to respektējam", kopīgajā paziņojumā sacīja priekšsēdētājs Tusks (Tusk), priekšsēdētājs Junkers (Juncker), priekšsēdētājs Šulcs (Schulz) un Nīderlandes premjerministrs Rute (Rutte).

"Saskaņā ar vienošanos "Jauns regulējums attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā", kas tika panākts Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra sanāksmē, tagad spēkā nestāsies un zaudē spēku. Atkārtotas sarunas par to netiks rīkotas," viņi piepilda.

23. jūnijs

Apvienotās Karalistes referendums

2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Balsošana notika pēc intensīvām sarunām par vienošanos, kas pastiprinātu Lielbritānijas īpašo statusu Eiropas Savienībā.