Kā darbojas Eiropas pusgads

Pusgadam ir skaidrs grafiks, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līmeņa norādes ("pamatnostādnes") un pēc tam iesniedz savus politikas plānus ("valsts reformu programmas" un "stabilitātes vai konverģences programmas"), lai tās izvērtētu ES līmenī.

Pēc šo plānu izvērtēšanas dalībvalstīm tiek doti individuāli ieteikumi ("konkrētām valstīm adresēti ieteikumi"), kas attiecas uz valsts budžeta un reformu politiku. No dalībvalstīm tiek gaidīts, ka tās šos ieteikumus ņems vērā, sagatavojot nākamā gada budžetu un pieņemot lēmumus, kas saistīti ar ekonomikas, nodarbinātības, izglītības un citu jomu politiku.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis saņem arī ieteikumus par to, kā koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību.

Sagatavošanās posms – situācijas analīze un iepriekšējā gadā iesāktā darba turpinājums

Novembris un decembris

Komisija nāk klajā ar gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu par nākamo gadu. Tā arī ierosina projektu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.

Gada izaugsmes pētījumā ir izklāstīts Komisijas viedoklis par ES politikas prioritātēm nākamajam gadam. Dalībvalstis tiek aicinātas tās ņemt vērā, izstrādājot ekonomikas politiku nākamajam gadam.

Brīdināšanas mehānisma ziņojumā ir apskatīta makroekonomikas attīstība atsevišķās ES dalībvalstīs.

Balstoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojumu, Komisija var pieņemt lēmumu veikt padziļinātu situācijas pārskatu valstīs, kurās iespējamās makroekonomikas nelīdzsvarotības risks tiek vērtēts kā augsts.

Šādi pārskati palīdz noteikt, vai pastāv iespējama makroekonomikas nelīdzsvarotība un, ja tāda pastāv, – precīzu tās veidu un apjomu. Tāpat tie dod Komisijai iespēju iesniegt dalībvalstīm politikas ieteikumus.

Projektā ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstis tiek aicinātas īstenot politiku, kas tām – kā eurozonas dalībvalstīm – ir īpaši piemērota. Tā mērķis ir labāk integrēt ES ekonomikas pārvaldības eurozonas un valstu dimensijas.

1. posms – politiskās norādes ES līmenī

Janvāris un februāris

ES Padome apspriež gada izaugsmes pētījumu, nosaka vispārējās politikas pamatnostādnes un pieņem secinājumus.

Tā arī apspriež, vajadzības gadījumā –groza, un apstiprina projektu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku.

Pusgads ietekmē virkni politikas jomu. Tas tiek apspriests dažādos ES Padomes sastāvos.

Arī Eiropas Parlaments apspriež gada izaugsmes pētījumu un var publicēt pašiniciatīvas ziņojumu. Tas nāk klajā ar atzinumu par nodarbinātības pamatnostādnēm.

Parlaments iesaistās Eiropas pusgadā arī ar ekonomikas dialoga palīdzību. Eiropas Parlaments var aicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju un vajadzības gadījumā Eiropadomes priekšsēdētāju vai Eurogrupas priekšsēdētāju apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas pusgadu. Iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā var piedāvāt arī atsevišķām dalībvalstīm.

Marts

Komisija publicē valstu ziņojumus par visām dalībvalstīm, kas piedalās Eiropas pusgadā. Valstu ziņojumos ietver padziļinātus makroekonomikas nelīdzsvarotības pārskatus par tām dalībvalstīm, kurās šādas nelīdzsvarotības risks tiek vērtēts kā augsts.

Pamatojoties uz šiem pārskatiem, Komisija var sagatavot ieteikumu projektus par to, kā dalībvalstīm novērst konstatēto nelīdzsvarotību. Šos ieteikumus var sniegt reizē ar padziļināto pārskatu vai arī vēlāk – kopā ar citiem konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem.

Eiropadome sniedz politikas ievirzes, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu un ES Padomes analīzi un secinājumiem.

Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šīs ievirzes un valstu ziņojumos minētos konstatējumus, izstrādājot savas stabilitātes vai konverģences programmas un valsts reformu programmas. Programmās ir izklāstīta dalībvalstu budžeta politika un izaugsmes un konkurētspējas veicināšanas politika.

2. posms – konkrētām valstīm paredzēti mērķi, politika un plāni

Aprīlis

Dalībvalstis iesniedz savus politikas plānus:

  • stabilitātes un konverģences programmas, kurās izklāstīta dalībvalstu vidēja termiņa budžeta stratēģija, un
  • valsts reformu programmas, kurās izklāstīti dalībvalstu strukturālo reformu plāni, koncentrējoties uz izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu.

Dalībvalstīm šīs programmas būtu jāiesniedz līdz 15. aprīlim (vēlākais līdz aprīļa beigām).

Maijs

Eiropas Komisija izvērtē valstu politikas plānus un nāk klajā ar konkrētām valstīm adresētu ieteikumu projektiem.

Jūnijs

ES Padome apspriež ierosinātos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus un vienojas par to galīgo redakciju.

Pēc tam Eiropadome apstiprina galīgos ieteikumus.

Jūlijs

ES Padome pieņem konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, un dalībvalstis tiek aicinātas tos īstenot.

3. posms – īstenošana

No jūlija līdz gada beigām

Atlikušajos 6 mēnešos līdz gada beigām (dažkārt šo posmu dēvē par "valsts pusgadu") dalībvalstis ņem vērā ieteikumus, sagatavojot valsts budžetu nākamajam gadam.

Eurozonas dalībvalstīm budžeta plānu projekti līdz oktobra vidum jāiesniedz Komisijai un Eurogrupai.

Valsts budžetu dalībvalstis pieņem gada beigās.

Nākamā cikla sākums

Tuvojoties gada beigām, cikls sākas no jauna, kad Komisija nākamā gada izaugsmes pētījumā sniedz pārskatu par ekonomikas stāvokli.

Komisija sāk vērtēt, kā katrai valstij ir veicies ieteikumu īstenošanā.