Eiropā terorisms nav jauna parādība. Tas apdraud mūsu drošību, mūsu demokrātiskās sabiedrības vērtības un Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības. Laikā no 2009. gada līdz 2013. gadam ES dalībvalstīs tika konstatēti 1010 neizdevušies, novērsti vai īstenoti uzbrukumi, kuros bojā gājuši 38 cilvēki. Turklāt teroristu grupas citur pasaulē ir nolaupījušas vai nogalinājušas vairākus Eiropas pilsoņus. Parādība, ka kaujinieki no Eiropas brauc uz dažādām vietām, lai piedalītos džihādā, kā arī drošības apdraudējums, ko tie atgriežoties var radīt ES iekšienē, visticamāk, saglabāsies arī turpmākajos gados.

Tā kā šiem draudiem nav robežu, pret tiem jāvēršas gan valstu, gan starptautiskā līmenī.

ES stratēģija

ES terorisma apkarošanas stratēģijas mērķis ir apkarot terorismu visā pasaulē, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības, un padarīt Eiropu drošāku, lai tās pilsoņi varētu dzīvot brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās kopīgi cīnīties pret terorismu un saviem pilsoņiem nodrošināt pēc iespējas labāku aizsardzību. Šajā nolūkā Padome 2005. gadā pieņēma ES terorisma apkarošanas stratēģiju. 

Galvenā uzmanība stratēģijā ir vērsta uz četriem svarīgākajiem pīlāriem – novēršana, aizsardzība, vajāšana un reaģēšana. Vienlaikus stratēģijā katra pīlāra sadaļā ir atzīts tas, cik svarīga ir sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām iestādēm.

Novēršana

Viena no ES prioritātēm terorisma apkarošanas jomā ir noteikt un novērst tos faktorus, kas veicina radikalizāciju, un tos procesus, ar kuriem personas tiek vervētas terora aktu veikšanai. Šajā nolūkā Padome pieņēma ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju. Ņemot vērā jaunās tendences, piemēram, teroristus, kuri darbojas vieni paši, un ārvalstu kaujiniekus vai arvien lielākās iespējas, kas mobilizēšanas un saziņas jomā ir sociālajiem medijiem, Padome 2014. gada jūnijā pieņēma minēto stratēģiju pārskatītā redakcijā.

2014. gada decembrī tieslietu un iekšlietu ministri pieņēma virkni pamatnostādņu attiecībā uz pārskatīto ES Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju. Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīti vairāki pasākumi, kas jāīsteno ES un dalībvalstīm.

Aizsardzība

ES terorisma apkarošanas stratēģijas otrā prioritāte ir pilsoņu un infrastruktūras aizsardzība un neaizsargātības pret uzbrukumiem mazināšana. Tas ietver ārējo robežu aizsardzību, transporta drošības uzlabošanu, stratēģisku mērķu aizsardzību un kritiskās infrastruktūras neaizsargātības mazināšanu. Šajā jomā ES pašlaik strādā pie tiesību aktiem, ar ko reglamentē pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu tiesībaizsardzības nolūkos.

Vajāšana

ES strādā pie tā, lai mazinātu teroristu spējas plānot un organizēt un lai sauktu šos teroristus pie atbildības. Minēto mērķu sasniegšanai ES ir koncentrējusies uz to, lai stiprinātu valstu spējas, uzlabotu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp policijas un tiesu iestādēm (jo īpaši izmantojot Eiropolu un Eurojust), lai vērstos pret teroristu finansēšanu un atņemtu teroristiem līdzekļus, kurus tie izmanto uzbrukumu veikšanai un saziņai.

2015. gada maijā Padome un Eiropas Parlaments pieņēma jaunus noteikumus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu.

Reaģēšana

ES terorisma apkarošanas stratēģijas ceturtais mērķis ir, ievērojot solidaritāti, sagatavoties teroristu uzbrukuma seku pārvarēšanai un mazināšanai. Tas tiek panākts, uzlabojot spējas pārvaldīt situāciju pēc uzbrukuma, koordinēt atbildes pasākumus un reaģēt uz upuru vajadzībām. Šīs jomas prioritātes ietver ES krīzes koordinācijas pasākumu izstrādi, civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu, riska novērtējuma izstrādi vai paraugprakses apmaiņu attiecībā uz palīdzību terorisma upuriem.

Pēdējos gados prioritātes ir bijušas šādas:

  • ar Padomes lēmumu, kas tika pieņemts 2014. gada jūnijā, noteikta kārtība, kādā ES īsteno solidaritātes klauzulu;
  • ES ārkārtas un krīzes situāciju koordinācijas mehānismu pārskatīšana, ko 2013. gada jūnijā aizstāja ar ES integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem (IPCR);
  • ES civilās aizsardzības tiesību aktu pārskatīšana 2013. gada beigās.

Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem

Eiropas Savienības drošība ir cieši saistīta ar notikumiem citās valstīs, jo īpaši kaimiņvalstīs, un tādēļ ES terorisma apkarošanas stratēģijai jābūt pasaules mēroga stratēģijai.

 Stratēģiskajās pamatnostādnēs tieslietu un iekšlietu jomā, ko pieņēma 2014. gada jūnijā, Eiropadome aicināja izstrādāt efektīvu ES terorisma apkarošanas politiku, kurā būtu integrēti gan iekšējie, gan ārējie aspekti. 2015. gada 12. februārī ES valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka ir svarīgi ES veidot ciešākas attiecības ar trešām valstīm drošības un terorisma apkarošanas jautājumos.

ES un trešo valstu attiecībās terorisma apkarošanas programma ir pārstāvēta daudzējādi – risinot augsta līmeņa politiskos dialogus, pieņemot sadarbības noteikumus un nolīgumus vai īstenojot konkrētus palīdzības projektus attiecībā uz stratēģiski svarīgām valstīm. ES sadarbojas terorisma apkarošanas jomā ar valstīm Rietumbalkānos, Sāhelā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Āfrikas ragā un Ziemeļamerikā, kā arī Āzijā.

Sadarbība ar ASV ir būtisks elements minētajā ES stratēģijā. Pēdējos gados ir panākti sadarbības nolīgumi tādās jomās kā terorisma finansēšana, transports un robežas, savstarpēja tiesiskā palīdzība vai personu izdošana. ASV iestādes arvien ciešāk sadarbojas ar Eiropolu un Eurojust.

Vēl viens svarīgs elements terorisma apkarošanas ārējā dimensijā ir cieša sadarbība ar citām starptautiskām un reģionālām organizācijām, tostarp ANO, lai panāktu vienprātību starptautiskā līmenī un lai veicinātu starptautiskus standartus cīņai pret terorismu. Eiropas Savienība sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, tostarp, ANO un Globālo terorisma apkarošanas forumu, un reģionālām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, EDSO, Arābu valstu līgu un Islāma sadarbības organizāciju.

Sadarbības ar ANO ietvaros un pēc vairākām ANO Drošības padomes rezolūcijām, ES ir pieņēmusi dažus ierobežojošus pasākumus pret personām vai vienībām, kas saistītas ar "Al-Qaeda" tīklu.