Grieķija – trešā ekonomikas korekciju programma

Hronoloģisks pārskats

15.06.2017.

Eurogrupa noslēdz sarunas par programmas otro pārskatīšanu

22.05.2017.

Eurogrupa atzinīgi novērtēja gūtos panākumus un sāka diskusijas par parāda atmaksājamību

07.04.2017.

Vienošanās par galvenajiem politikas reformu elementiem

20.03.2017.

Eurogrupa mudina drīzumā noslēgt dienestu līmeņa vienošanos

20.02.2017.

Eurogrupa atzinīgi vērtē progresu sarunās par Grieķijas programmu

Trešā ekonomikas korekciju programma Grieķijai tika uzsākta 2015. gada 19. augustā, un paredzēts, ka tā tiks turpināta līdz 2018. gada 20. augustam.

Finanšu palīdzība apjomā līdz €86 miljardiem saskaņā ar programmu tiek sniegta no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM).

Nosacījumi finanšu palīdzības saņemšanai ietver vairākus pasākumus un reformas, ko Grieķija ir apņēmusies īstenot, lai risinātu savas pašreizējās ekonomikas problēmas.

Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt atgriešanos pie ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes Grieķijā.

Pārskats

Grieķija 2015. gada 8. jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu pēc stabilitātes atbalsta valsts aizņēmuma formā no ESM. Tā lūdza šo atbalstu, lai izpildītu savas parādsaistības un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

2015. gada 8. jūlijā ESM valde uzdeva Eiropas Komisijai izvērtēt, vai pastāv riski finanšu stabilitātei eurozonā, kā arī Grieķijas parāda atmaksājamību un tās potenciālās finanšu vajadzības. Šāda izvērtēšana ir nepieciešama, pirms var sākties sarunas par programmu.

Pēc Eiropas Komisijas novērtējuma, ko tā veica sadarbībā ar ECB un publicēja 2015. gada 10. jūlijā, ESM valde vienojās, ka sarunas par jaunu finansiālā atbalsta programmu Grieķijai var sākties.

Parāda atmaksājamība

Grieķijas parāda atmaksājamības analīzē, ko sagatavoja Eiropas Komisija kopā ar ECB, tika secināts, ka parāda atmaksājamību varētu panākt ar tālejošu un reālu reformu programmu, kā arī ar papildu pasākumiem, kas saistīti ar parādu, bet neietver nominālu parāda norakstīšanu.

Saskaņā ar 2015. gada 12. jūlija Eurosamita paziņojumu Eurogrupa 2015. gada 14. augustā apstiprināja, ka tā ir gatava apsvērt iespējamus papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka Grieķijas bruto finansējuma vajadzības saglabājas ilgtspējīgā līmenī. Šie pasākumi varētu ietvert iespējamus ilgākus labvēlības un atmaksāšanas termiņus un būs atkarīgi no tā, vai tiks pilnībā īstenoti pasākumi, par kuriem panākta vienošanās programmas ietvaros.

Eurogrupa 2016. gada 24. maija sanāksmē vienojās par virkni pasākumu, kuru mērķis ir nodrošināt Grieķijas valsts parāda atmaksājamību. Pasākumi ir iedalīti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumos. Daži no tiem ir jāīsteno pirms programmas beigām, savukārt citi – pēc veiksmīgas programmas noslēgšanas. Programmas tvērumu noteiks, pamatojoties uz atjauninātu parāda atmaksājamības analīzi.

2016. gada 5. decembrī Eurogrupa apstiprināja īstermiņa parāda atvieglošanas pasākumu kopumu Grieķijai. Šiem pasākumiem būs būtiska pozitīva ietekme uz Grieķijas valsts parāda atmaksājamību. Tajos ir ietverta:

  • Grieķijas atmaksāšanas profila izlīdzināšana ar pašreizējo vidējo svērto dzēšanas termiņu aizdevumiem līdz 32,5 gadiem,
  • ar procentu likmēm saistītu risku samazināšana, izmantojot EFSI un ESM finansēšanas stratēģiju, neradot papildu izmaksas bijušajām programmas valstīm,
  • atteikšanās no palielinātas procentu likmju starpības 2017. gadam saistībā ar Grieķijas 2. programmas parāda atpirkšanas daļu.

ESM un EFSI valdes šos pasākumus oficiāli apstiprināja 2017. gada 23. janvārī un tādējādi pavēra ceļu to īstenošanai.

Priekšdarbi

Ņemot vērā novērtējumu attiecībā uz riskiem, finanšu vajadzībām un parāda atmaksājamību, eurozonas valstu vadītāji 2015. gada 13. jūlijā panāca vienošanos ar Grieķiju par virkni priekšdarbu, kuri jāveic, lai varētu sākt sarunas par nosacījumiem, kas tiks izklāstīti saprašanās memorandā.

Šādi priekšdarbi bija:

  • PVN un pensiju reformas pasākumi,
  • Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (banku savienības noteikumu) transponēšana,
  • Grieķijas Statistikas iestādes (ELSTAT) neatkarības nodrošināšana,
  • civilprocesa kodeksa pieņemšana.

Grieķija šos saskaņotos priekšdarbus pabeidza līdz 2015. gada 14. augustam.

Eurogrupa 2015. gada 16. jūlijā vienojās sākt sarunas par jauno programmu, un ESM valde 2015. gada 17. jūlijā nolēma principā piešķirt stabilitātes atbalstu Grieķijai.

Saprašanās memorands

Saprašanās memorandu, kurā norādīti reformu politikas pasākumi, kas Grieķijai ir jāizpilda, ESM valde apstiprināja 2015. gada 19. augustā, pēc tam, kad to saskaņā ar savām valsts procedūrām bija apstiprinājušas ESM dalībvalstis.

Tajā pašā dienā valde apstiprināja arī aizdevuma līgumu (Galveno finanšu palīdzības līgumu).

2016. gada jūnijā, programmas pirmās pārskatīšanas laikā, tika parakstīts papildu saprašanās memorands. Ar to atjaunināja nosacījumus līdz 2017. gada trešajam ceturksnim, nosakot konkrētus veicamo pasākumu rezultātus jomās, kas ietvertas sākotnējā saprašanās memorandā.

Grieķijas programma – svarīgākie aspekti

Reformas, par kurām vienojās saprašanās memorandā, var iedalīt četros galvenajos virzienos:

  • atjaunot fiskālo ilgtspēju,
  • nodrošināt finansiālo stabilitāti,
  • īstenot reformas, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību,
  • modernizēt valsts pārvaldes sektoru.

Līdzās citiem apstiprinātiem nosacījumiem Grieķija ir apņēmusies pilnībā izmantot pieejamo ES tehnisko palīdzību reformu izstrādei. Šāda tehniskā palīdzība tiek koordinēta ar jaunā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) starpniecību.

Fiskālās ilgtspējas atjaunošana

Kas ir primārais pārpalikums?

Var uzskatīt, ka valdība ir panākusi primāro pārpalikumu, ja tās kārtējie ieņēmumi ir lielāki nekā kārtējie izdevumi (izņemot parāda procentus). Primāro pārpalikumu nodrošināšana vidējā termiņā ļauj samazināt valsts parādu un atjaunot fiskālo ilgtspēju, kas ir būtiski, lai ekonomika atgrieztos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa.

Grieķijai ir jātiecas uz mērķi sasniegt vidēja termiņa primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP. Tas galvenokārt ir sasniedzams ar:

  • fiskālām reformām, ietverot PVN un pensiju sistēmas reformas, kuras atbalsta ar vērienīgu programmu nodokļu saistību izpildes un valsts finanšu pārvaldības uzlabošanai,
  • cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus nodrošinot pienācīgu aizsardzību neaizsargātām grupām.

Lai sasniegtu primārā pārpalikuma mērķi, ir noteikta šāda apstiprināto fiskālo korekciju trajektorija:

  • -0,25 % 2015. gadā,
  • 0,5 % 2016. gadā,
  • 1,75 % 2017. gadā,
  • 3,5 % 2018. gadā.

Finansiālās stabilitātes nodrošināšana

Grieķijai ir jāveic pasākumi, lai savai finanšu nozarei nodrošinātu stabilu pamatu.

Pie nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, pieder:

  • situācijas risināšana attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem kredītiem (INK) banku nozarē,
  • banku rekapitalizācija,
  • Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda (HFSF) un banku pārvaldības stiprināšana.

Banku rekapitalizācija

ECB 2015  gada rudenī veica visaptverošu novērtējumu un aktīvu kvalitātes pārbaudi attiecībā uz lielākajām Grieķijas bankām. Pēc novērtējuma pabeigšanas attiecīgās bankas tika rekapitalizētas saskaņā ar vienošanos Eurogrupas 2015. gada 14. augusta paziņojumā.

Šim nolūkam Eiropas Stabilizācijas mehānisms izmaksāja €5,4 miljardus Grieķijas Finanšu stabilitātes fondam, lai papildinātu banku piesaistīto privāto kapitālu saskaņā ar Eiropas Komisijas atbilstīgajiem lēmumiem par valsts atbalstu.

Izaugsme, konkurētspēja un investīcijas

Sagaida, ka Grieķija izstrādās un īstenos plašas reformas, kas sekmē lielāku izaugsmi, konkurētspēju un investīcijas. Reformas jo īpaši ir jāveic darba tirgos un ražojumu tirgos, tostarp enerģijas tirgū. Ar reformām būtu jānodrošina pilnīga atbilstība ES prasībām un jātiecas panākt saskaņotību ar Eiropas paraugpraksi.

Ar darba tirgus reformām ir paredzēts pārskatīt sistēmas attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un algu noteikšanu, protesta akcijām un kolektīvo atlaišanu. Kā vienu no prioritātēm vajadzētu risināt jautājumu par nedeklarētu darbu.

Privatizācijas programma

Sagaida, arī ka Grieķija īstenos privatizācijas programmu un politikas pasākumus, kas vērsti uz investīciju atbalstīšanu. Grieķijas iestādes apņēmās pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu privatizācijas pārredzamību.

Turklāt viens no programmas nosacījumiem ir prasība izveidot neatkarīgu fondu, kuru pārvaldīs Grieķijas iestādes attiecīgo ES iestāžu uzraudzībā. Fonda uzdevums ir privatizēt neatkarīgi novērtētos Grieķijas valsts aktīvus.

Saskaņā ar Eurosamita 2015. gada 12. jūlija paziņojumu no privatizācijas programmas sagaidāmie ieņēmumi tiks izmantoti:

  • lai atmaksātu banku rekapitalizāciju un citus aktīvus,
  • lai samazinātu Grieķijas parāda attiecību pret IKP,
  • investīcijām.

Valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācija

Viena no galvenajām programmas prioritātēm ir valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācija. Īpaši svarīgs mērķis ir palielināt publiskā sektora efektivitāti attiecībā uz būtisku sabiedrisko labumu un pakalpojumu nodrošināšanu.

Programmā ir ietverti pasākumi, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti un pastiprinātu cīņu pret korupciju. Tajā ir arī prasība uzlabot valsts iestāžu, piemēram, ieņēmumu pārvaldes un statistikas iestādes (ELSTAT) institucionālo un operatīvo neatkarību.

Programmā paredzētā finanšu palīdzība

Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir gatavs sniegt finanšu palīdzību līdz €86 miljardiem. ESM piesaista līdzekļus finanšu tirgos un tad sniedz aizdevumus Grieķijas valdībai.

Jauna Starptautiskā Valūtas fonda programma Grieķijai samazinātu summu, kas nepieciešama no ESM.

Turklāt Grieķijai nepieciešamās finanšu palīdzības apjomu varētu samazināt, ja programmas īstenošanas laikā valsts atgūtu piekļuvi aizņēmumiem finanšu tirgos. Šo summu ietekmēs arī tas, cik veiksmīgi būs Grieķijas īstenotie reformu pasākumi, tostarp valsts aktīvu privatizācija.

Atbalsts no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)

2015. gada jūlijā, laikā, kad notika sarunas par jauno programmu, EFSM piešķīra Grieķijai pagaidu finansējumu €7 miljardu apmērā.

Aizdevums tika atmaksāts, kad tika uzsākta ESM programma, un to iekļāva €86 miljardu kopsummā, kas paredzēta ESM programmai.

Finanšu palīdzības izmaksa

Finanšu palīdzība Grieķijai tiek nodrošināta atsevišķās daļās, kuras sīkāk sadalītas apakšdaļās un maksājumos.

Katra maksājuma izmaksa ir atkarīga no apstiprināto nosacījumu izpildes.

Pirmajā maksājuma daļā saskaņā ar ESM programmu ir €26 miljardi; pēc ESM valdes apstiprinājuma tie kļuva pieejami 2015. gada 19. augustā, un Grieķijai tika izmaksāta kopējā summa €24,1 miljarda apmērā.

2016. gada 24. maijā Eurogrupa apstiprināja personāla līmeņa vienošanos par programmas pirmo pārskatīšanu, kas radīja apstākļus tam, lai ESM izmaksātu finanšu atbalsta otro maksājuma daļu (€10,3 miljardus) vairākos maksājumos pēc tam, kad būs veiktas attiecīgās apstiprinājuma procedūras ESM un eurozonas dalībvalstīs.

2016. gada 9. jūnijā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par atbilstību saprašanās memorandam saistībā ar pirmo programmas pārskatīšanu. Atbilstības ziņojumā, kurā iekļauta arī atjaunināta parāda atmaksājamības analīze, kopumā pozitīvi novērtēta programmas īstenošana un pausts atzinums, ka būs iespējama finansiālā atbalsta nākamā izmaksa parāda apkalpošanas vajadzībām un kavēto maksājumu segšanai.

MaksājumsSummaPieejamība
1. daļa€26 miljardiDarīti pieejami pēc finanšu palīdzības apstiprinājuma ESM valdē 2015. gada 19. augustā.
1. apakšdaļa€10 miljardiParedzēti banku rekapitalizācijai un noregulējumam. Tie bija pieejami no 2015. gada 23. novembra. 2015. gada decembrī līdzekļi €5,4 miljardu apjomā tika darīti pieejami no ESM nošķirtā konta Grieķijas Finanšu stabilitātes fondam (HFSF) saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalstu. Atlikusī summa nav izmantota.
2. apakšdaļa€16 miljardiIzmaksāti vairākos maksājumos.
2. apakšdaļa, 1. maksājums€13 miljardiDarīti pieejami 2015. gada 20. augustā.
2. apakšdaļa, 2. maksājums€2 miljardiDarīti pieejami 2015. gada 24. novembrī, pēc tam, kad tika sekmīgi īstenots pirmais mērķpasākumu kopums.
2. apakšdaļa, 3. maksājums€1 miljardsDarīti pieejami 2015. gada 23. decembrī saistībā ar sekmīgi īstenotu otro mērķpasākumu kopumu.
2. daļa €10,3 miljardi ESM direktoru padome otrajai maksājumu daļai atļauju deva 2016. gada 17. jūnijā.
2. daļa, 1. apakšdaļa €7,5 miljardiESM direktoru padome izmaksai atļauju deva 2016. gada 17. jūnijā.
2. daļa, 2. apakšdaļa €1,1 miljards

Eurogrupa politisko apstiprinājumu deva 2016. gada 10. oktobrī. ESM valde izmaksai atļauju deva 25. oktobrī. Šī summa ir jāizmanto parāda apkalpošanai.

2. daļa, 3. apakšdaļa €1,7 miljardi ESM direktoru padome izmaksai atļauju deva 25. oktobrī, pēc tam, kad tika saņemts pozitīvs novērtējums par Grieķijas neto nokavēto maksājumu noskaidrošanu. Šī summa tiks iemaksāta šim nolūkam izveidotā nokavēto maksājumu kontā.

 

Mērķpasākumi

Mērķpasākumi ir programmas nosacījumi, kuru izpilde ļauj izmaksāt apstiprināto finanšu atbalsta daļu. Piemēram, pirmās maksājumu daļas divu maksājumu izmaksa bija saistīta ar divu mērķpasākumu kopumu izpildi.

Programmas pirmās pārskatīšanas laikā iestādes un Grieķijas iestādes vienojās par 15 konkrētiem mērķpasākumiem, kas jāīsteno līdz 2016. gada septembra beigām. Tie bija saistīti ar šādiem programmas sasniedzamajiem rezultātiem:

  • pensiju reformas,
  • banku pārvaldība,
  • enerģētikas nozares reforma,
  • privatizācijas fonda izveides pabeigšana,
  • ieņēmumu dienesta izveide.

(Sīkāk izklāstīts mērķpasākumu saraksts pieejams 2016. gada jūnija atbilstības ziņojuma 5. nodaļā.)

Eurogrupa 10. oktobrī pauda gandarījumu par Grieķijas veikto 15 saskaņoto mērķpasākumu īstenošanu un darīja zināmu, ka pēc tam, kad būs saņemta ESM valdes atļauja, varētu tikt izmaksāta nākamā apakšdaļa – €1,1 miljards – Grieķijas parāda apkalpošanas vajadzībām.

SVF iesaiste

Saskaņā ar ESM līgumu parasti līdzās ESM programmai meklē iespēju izveidot SVF programmu. Saistībā ar trešo programmu Grieķijai, SVF lēmums sniegt papildu finansiālo atbalstu Grieķijai būs atkarīgs no tā, vai fonds uzskatīs, ka ir:

  • pabeigtas visas fiskālās, strukturālās un finanšu sektora reformas, kas iekļautas pirmajā pārskatā par ESM programmas īstenošanu,
  • izskatīta vajadzība pēc papildu pasākumiem,
  • panākta vienošanās par iespējamiem parāda atvieglojumiem, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību.

2016. gada 24. maijā SVF pauda nodomu ieteikt SVF Valdei līdz 2016. gada beigām apstiprināt finansiālo vienošanos, kas palīdzēs Grieķijā īstenot saskaņotās reformas.

Uzraudzība

Programmas īstenošanas gaitu uzrauga Eiropas Komisija saziņā ar ECB, ESM un, ja iespējams, ar SVF. Vizītes uz Atēnām saistībā ar pārskatīšanu tiks rīkotas ik pēc trim mēnešiem un tās var papildināt ar starpposma vizītēm.

Šādi pārskati, atkarībā no Grieķijas iestāžu panākumiem programmas nosacījumu īstenošanā, nodrošina iespēju atjaunināt makroekonomikas pieņēmumus un programmas nosacījumus.

Iepriekšējās programmas

Grieķijai ir bijušas divas korekciju programmas 2010.–2015. gada laikposmā.

Pirmā programma

Finansējums pirmās korekciju programmas ietvaros tika sniegts, pamatojoties uz eurozonas dalībvalstu divpusējiem aizdevumiem Grieķijai, izmantojot Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānismu. Eurogrupa par to paziņoja 2010. gada 2. maijā.

Saskaņā ar pirmo programmu Grieķija saņēma finanšu palīdzību kopsummā€52,9 miljardu apjomā. SVF izmaksāja papildu summu aptuveni €20 miljardu apjomā.

Otrā programma

Otrā korekciju programma aizstāja pirmo programmu. Eurogrupa to apstiprināja 2012. gada 9. martā, un tā turpinājās līdz 2015. gada jūnijam.

Finansējumu nodrošināja eurozonas dalībvalstis ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) starpniecību. Šajā laikposmā EFSI izmaksāja €141,8 miljardus un SVF – aptuveni €12 miljardus.