Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana

2000. gadā Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Padome izsludināja Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Šajā dokumentā izklāstītas pamattiesības un pamatbrīvības, kuras atzīst Eiropas Savienība.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gadā hartā minētās tiesības, brīvības un principi ir kļuvuši juridiski saistoši Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus. Līgumā Eiropas Savienība arī tiek aicināta pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Lisabonas līgumā ir noteikts pienākums:

  • ievērot pamattiesības Eiropas Savienībā,
  • sekmēt un nostiprināt cilvēktiesības ES ārējā darbībā.

Padome nodrošina to, ka pamattiesību aizsardzība tiek ņemta vērā, izstrādājot ES tiesību aktus un rīcību. Tā strādā arī cilvēktiesību veicināšanas jomā attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām iestādēm, kā arī risinot sarunas par starptautiskiem nolīgumiem.

Cilvēktiesības Eiropas Savienībā

Pamattiesību aizsardzība ir horizontāls jautājums, kas ietekmē visas ES darbības jomas. Tas nozīmē, ka tās ir jāņem vērā visām Padomes struktūrām, veicot savu darbu – neatkarīgi no tā, kādā līmenī vai attiecībā uz kādiem tematiem tas notiek.

Papildus minētajam ir izveidota specializēta struktūra – Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupa (FREMP), kura nodarbojas ar visiem jautājumiem, kas tieši attiecas uz pamattiesībām.

Pie svarīgākajām Padomes darbības jomām pamattiesību jautājumos pieder:

  • ES Pamattiesību hartas īstenošana,
  • ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

ES Pamattiesību hartas īstenošana

Datu aizsardzības reforma

Personas datu aizsardzība saskaņā ar ES tiesību aktiem ir viena no pamattiesībām. 2016. gada aprīlī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma tiesību aktu paketi personas datu aizsardzības reformēšanai un modernizēšanai.

Vajadzības gadījumā ES pieņem tiesību aktus, lai nodrošinātu hartā noteikto tiesību aizsardzību. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā tiesības uz taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzība.

Turklāt Padome 2011. gadā pieņēma secinājumus, kuros ir noteikta tās loma ES Pamattiesību hartas efektīvā īstenošanā. Šajos secinājumos ir apstiprināts, ka ir nepieciešama Padomes rīcība vairākās jomās, tostarp aptverot trīs galvenos jautājumus.

1. Komisijas ikgadējs ziņojums par hartas piemērošanu

Katru pavasari Komisija iesniedz gada ziņojumu par hartas piemērošanu. Šis ziņojums dod iespēju Padomei rīkot ikgadējas debates par hartu. Pēc viedokļu apmaiņas Padome pieņem secinājumus par Komisijas sagatavoto ziņojumu. 2016. gadā minētajos secinājumos tika akcentēti vairāki jautājumi, tostarp informētība un atbilstība, rasisms un ksenofobija, kā arī saskaņotība starp iekšējo un ārējo politiku.

2. Sadarbība ar ES Pamattiesību aģentūru

Padome veido ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Tie ietver:

  • pieņemt aģentūras juridisko pamatu un daudzgadu shēmu,
  • nodrošināt turpmākus pasākumus saistībā ar aģentūras ikgadējo ziņojumu un citiem pētījumiem un ziņojumiem, kas attiecas uz Padomes darbu.

2016. gadā Padomes secinājumos iekļāva arī turpmākos pasākumus pēc gada ziņojuma par hartas piemērošanu 2015. gadā.

3. Pamattiesības likumdošanas procedūrā

Visām Padomes sagatavošanas struktūrām ir jānodrošina, ka tekstos, par kuriem notiek diskusijas, tiek ievērotas pamattiesības. Lai atvieglotu šo procesu, Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupa kopīgi ar Padomes Juridisko dienestu izstrādāja virkni pamatnostādņu par pasākumiem, kas jāveic, lai pārbaudītu atbilstību pamattiesībām. Šīs pamatnostādnes pēdējo reizi tika atjauninātas 2014. gadā.

ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kura tika pieņemta 1950. gadā, ir ratificējušas 47 Eiropas Padomes dalībvalstis. Visas 28 ES dalībvalstis ir šīs konvencijas dalībnieces.

Lai panāktu to, ka uz ES un ES tiesību aktiem attiecas tādi paši standarti, kā uz dalībvalstīm, Lisabonas līgumā ir noteikts pienākums Eiropas Savienībai pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Pievienošanās papildinātu ES pilsoņu pamattiesību aizsardzību un stiprinātu pamatvērtības. Tā arī uzlabotu ES tiesību aktu efektivitāti un sekmētu pamattiesību aizsardzības saskaņotību Eiropā.

2014. gada 18. decembrī ES Tiesa sniedza negatīvu atzinumu par pievienošanās nolīguma projekta atbilstību ES Līgumiem. Patlaban tiek apspriests jauns risinājums, kas dotu iespēju izpildīt Līgumos noteikto pienākumu attiecībā uz pievienošanos un kurā būtu ņemti vērā visi Tiesas atzinumā minētie aspekti.

Cilvēktiesības ārpus Eiropas Savienības

Cilvēktiesību ievērošana ir būtiska daļa visās ES attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām iestādēm. Piemēram, visiem ES parakstītajiem līgumiem un nolīgumiem ir jābūt atbilstīgiem cilvēktiesību normām, kā tās ir definētas ES hartā. Tas nozīmē to, ka visām Padomes struktūrām, kas strādā ārlietu jomā, savā darbā ir jāiekļauj cilvēktiesības.

Turklāt cilvēktiesību veicināšana ir arī prioritāte pati par sevi. Vadošais pamatprincips ES darbam šajā jomā ir rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ko 2015. gada jūnijā pieņēma laikposmam no 2015. līdz 2019. gadam.

Cilvēktiesību jautājumu darba grupa (COHOM) ir specializēta struktūra Padomē, kas koncentrējas uz starptautiskiem jautājumiem, kam ir tieša saistība ar cilvēktiesībām.

Daži svarīgākie Padomes darba aspekti pamattiesību jomā ir šādi:

  • noteikt ES prioritātes ANO cilvēktiesību forumos,
  • pieņemt tematiskās pamatnostādnes, lai atbalstītu ES ārējo darbību,
  • uzsākt dialogus par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm,
  • pieņemt ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju.

ES prioritāšu noteikšana ANO cilvēktiesību forumos

Padome arī vienojas par ES prioritātēm ANO Ģenerālajā asamblejā.

2017. gada 17. jūlijā Padome pieņēma ES prioritātes ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijai, tostarp vairākus punktus par cilvēktiesībām.

Padome atbild par Eiropas Savienības stratēģisko prioritāšu formulēšanu ANO cilvēktiesību forumos. Šajā nolūkā tā reizi gadā pieņem secinājumus, kuros izklāstīti galvenie ES rīcības virzieni turpmākajiem mēnešiem. Daži no 2017. gadam noteiktajiem uzdevumiem bija šādi:

  • veicināt drošu un labvēlīgu vidi cilvēktiesību NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem;
  • nodrošināt to, lai pilnīga uzmanība tiktu pievērsta drausmīgajai cilvēktiesību un humanitārajai situācijai Sīrijā;
  • uzsvērt nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar konfliktu Ukrainas austrumdaļā;
  • uzstāties pret nāvessodu izpildi un par nāvessoda atcelšanu;
  • nelokāmi uzstāt uz pilnīgu spīdzināšanas aizliegšanu jebkādos apstākļos;
  • paust nosodījumu cilvēktiesību pārkāpumiem, ko teroristu grupas, tostarp "Da'esh" un "Boko Haram", pastrādā attiecībā pret sievietēm un bērniem;
  • veicināt reliģijas vai ticības brīvību un līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma principus;
  • aizsargāt patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un visu pārvietoto personu tiesības.

Tematisko pamatnostādņu pieņemšana

Padome arī izstrādā un pieņem tematiskās pamatnostādnes. Šīs pamatnostādnes sniedz atbalstu ES ārējai darbībai un nodrošina ES amatpersonas ar praktisku informāciju par to, kā veicināt konkrētus cilvēktiesību aspektus.

Cilvēktiesību dialogu uzsākšana

Eiropas Savienība ar tās Ārējās darbības dienesta starpniecību regulāri rīko dialogus ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem. Katrs dialogs tiek izveidots saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību dialogiem, ko Padome pieņēma 2001. gadā un pēdējo reizi atjaunināja 2008. gadā.

Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm pirms ikviena lēmuma pieņemšanas par dialoga uzsākšanu ir jāizvērtē cilvēktiesību situācija attiecīgajā valstī. Šādu izvērtēšanu veic Cilvēktiesību jautājumu darba grupa, to koordinējot ar citām attiecīgām darba grupām.

Pēc tam, kad ir izvirzīti sasniedzamie mērķi un notikušas izpētes sarunas ar konkrēto valsti, Padome apstiprina galīgo lēmumu par dialoga uzsākšanu, pieņemot secinājumus.

Ziņojumu sagatavošana par cilvēktiesībām un demokrātiju

Viss ES darbs un panākumi tās ārējā darbībā, veicinot progresu cilvēktiesību jomā, ir sīki izklāstīti ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņem vienu reizi gadā. 2016. gada 20. jūnijā Padome pieņēma tematisko daļu ES ikgadējam ziņojumam par 2015. gadu. 2016. gada 20. septembrī Padome pieņēma valstu un reģionu jautājumu daļu ziņojumam par 2015. gadu.