Galvenie mērķi:

  • līdz 2018. gadam mobilizēt €315 miljardus papildu investīcijās,
  • nodrošināt, lai investīcijas atbilstu reālās ekonomikas vajadzībām,
  • uzlabot investīciju vidi.

Ar Investīciju plānu Eiropai ir paredzēts līdz 2018. gadam mobilizēt vismaz €315 miljardus privātās un publiskās investīcijās. Tā mērķi ir:

  • veicināt investīcijas,
  • uzlabot konkurētspēju,
  • sekmēt ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi ES.

Šo plānu Eiropas Komisija ierosināja 2014. gada novembrī, pēc tam, kad 2014. gada jūnijā Eiropadome bija aicinājusi uzlabot zemo investīciju līmeni ES, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību.

Investīciju plāns Eiropai – trīs pīlāri

Investīciju plāns Eiropai ietver trīs galvenos elementus:

  • Eiropas Stratēģisko investīciju fonds,
  • pasākumi, ar ko nodrošina, lai investīcijas sasniegtu reālo ekonomiku,
  • investīciju vides uzlabošana.

1. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

Fonds tika izveidots 2015. gadā kā atsevišķi pārvaldīts konts Eiropas Investīciju bankā (EIB). Tas izmanto publiskos līdzekļus, lai mobilizētu papildu privātās investīcijas, un nodrošina kredītaizsardzību finansējumam, ko sniedz EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Viena no fonda funkcijām ir uzņemties daļu no EIB riska, tādējādi EIB varēs veikt investīcijas riskantākos projektos. Paredzams, ka EIB līdzdalība piesaistīs privātās investīcijas šādiem projektiem.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) galveno uzmanību pievērš investīcijām dažādās nozarēs, tostarp infrastruktūras, enerģētikas, pētniecības un inovācijas, platjoslas un izglītības jomā. Fonds ir arī gatavs atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (galvenokārt ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību).

Fondu patlaban veido ES budžeta garantija €16 miljardu apmērā un Eiropas Investīciju bankas garantija €5 miljardu apmērā.

Tiek lēsts, ka ar finansējumu €21 miljarda apmērā izdosies panākt vispārēju multiplikatora efektu 1:15 un tādējādi radīt līdz €315 miljardiem kopējās investīcijās. Tas nozīmē, ka ir paredzams, ka ar katru fonda izmantoto publiskās naudas €1 radīs €12 no privātajiem investoriem un €3 no EIB. Precīzais multiplikatora efekts katram projektam ir atšķirīgs.

Jauns priekšlikums par ESIF

2016. gada decembrī Padome vienojās par nostāju sarunās attiecībā uz jaunu priekšlikumu regulai, ar ko pagarina fonda termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim un ievieš vairākus tehniskus fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra uzlabojumus.

Papildus fonda termiņa pagarināšanai Padome vienojās arī par šādām būtiskām ESIF izmaiņām:

  • investīciju mērķa palielināšana līdz €500 miljardiem;
  • ES budžeta garantijas palielināšana līdz €26 miljardiem (no kuriem €16 miljardi būs pieejami pieprasījuma garantijām līdz 2018. gada vidum);
  • Eiropas Investīciju bankas ieguldījuma palielināšana līdz €7,5 miljardiem (no €5 miljardiem šobrīd).

Turklāt uzlabojumu mērķis ir nodrošināt, lai fonda atbalsts palīdzētu pēc iespējas lielākam skaitam ES valstu un lai ar to finansētu plašāku klāstu nozaru, nekā tas bijis iepriekš, piemēram, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un citas bioekonomikas daļas, kā arī ar klimatu saistītas darbības.

Tas attiektos arī uz nozarēm, kas ir tiesīgas saņemt EIB atbalstu mazāk attīstītos pārejas reģionos. Uzlabojumi ietver arī noteikumus par pārredzamību.

Padome sāks apspriesties ar Eiropas Parlamentu par regulas projektu galīgajā redakcijā, kad Parlaments būs vienojies par savu nostāju sarunās.

2. Pasākumi, ar ko nodrošina, lai investīcijas sasniegtu reālo ekonomiku

Eiropas Investīciju projektu portāls un Eiropas Investīciju konsultāciju centrs ir izveidoti, lai palīdzētu investīciju finansēm nonākt reālajā ekonomikā.

Centrs sniedz tehnisko palīdzību un atbalstu. Tas apkopo esošās EIB tehniskās palīdzības programmas un sniedz papildkonsultāciju pakalpojumus gadījumos, kuri nav iekļauti esošajās programmās.

Projektu portāls palīdzēs potenciālajiem investoriem atrast informāciju par katru projektu un investīciju iespējām.

Padome 2016. gada decembrī vienojās par nostāju sarunās par priekšlikumu ieviest tehniskus uzlabojumus attiecībā uz Eiropas Investīciju konsultāciju centru.

Šā priekšlikuma mērķis ir Eiropas Investīciju konsultāciju centram atvieglot mērķtiecīgāku tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī visā ES. Tā mērķis ir arī atvieglot ESIF finansējuma kombinēšanu ar atbalstu no citiem ES finansējuma avotiem, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Kapitāla tirgu savienība

Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas mērķis ir vēl vairāk integrēt ES dalībvalstu kapitāla tirgus.

3. Investīciju vides uzlabošana

Mērķis ir sekmēt investīcijas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un atvieglojot piekļuvi finansējumam, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Vispārējais mērķis ir likvidēt šķēršļus investīcijām un izstrādāt vienkāršāku, labāku un paredzamāku regulējumu ES, jo īpaši infrastruktūras nozarēs, kur investīcijas tiek veiktas vairākus gadus vai gadu desmitus ilgi.

Lai palīdzētu uzlabot finansēšanas apstākļus ES, plānā ir paredzēts izveidot kapitāla tirgu savienību ar mērķi samazināt finanšu tirgu sadrumstalotību un palielināt kapitāla piesaisti uzņēmumiem un investīciju projektiem.

2016. gada decembrī Padome pieņēma secinājumus par virkni jautājumu, kas Eiropas Savienībā ietekmē investīcijas un ko ir apzinājusi Ekonomikas politikas komiteja. Secinājumiem būtu jākalpo par pamatu ieteikumiem dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas pusgadu – ES politikas pārraudzības procesu.

Darbs Padomē

2016. gada 6. decembris – Padome pieņēma savu nostāju sarunās par jauno priekšlikumu attiecībā uz ESIF, ar ko fonda darbības laiks tiktu pagarināts līdz 2020. gadam, un fonda investīciju mērķis tiktu palielināts līdz €500 miljardiem, ES budžeta garantija – līdz €26 miljardiem un EIB ieguldījums – līdz €7,5 miljardiem. Vienošanās ļauj Padomes prezidentvalstij vest sarunas ar Eiropas Parlamentu par minēto tiesību aktu galīgajā redakcijā, tiklīdz Parlaments pieņems savu nostāju sarunās.

2016. gada 20. un 21. oktobris – Eiropadome aicināja Padomi 2016. gada decembrī vienoties par sarunu nostāju attiecībā uz jauno priekšlikumu ESIF regulai, ņemot vērā novembrī gaidāmo neatkarīgo ārējo izvērtējumu.

2016. gada septembris – Padome sāka darbu pie Komisijas priekšlikuma regulai, ar ko pagarina Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņu, kā arī ieviest tehniskus šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra uzlabojumus.

2016. gada 12. jūlijs – Padome pārskatīja darbu, kas paveikts, lai likvidētu šķēršļus investīcijām, proti, trešo pīlāru Investīciju plānā Eiropai. Ekonomikas un finanšu komiteja ir apzinājusi trīs jomas, kurās dalībvalstis varētu veikt pasākumus: regulējumi maksātnespējas jomā, finansējuma pieejamība un pārrobežu sinerģija, konkrēti tīklu nozarēs. Padome lūdza Ekonomikas un finanšu komiteju turpināt darbu minētajā jomā, un tā to vēlreiz apspriedīs kādā no nākamajām sanāksmēm.

2015. gada 25. jūnijs – Padome pieņēma Regulu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) pēc tam, kad 24. jūnijā to bija apstiprinājis Eiropas Parlaments. ESIF regula stājās spēkā 2015. gada jūlija sākumā.

2015. gada 28. maijs – Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par ESIF regulas projektu.

2015. gada 23. aprīlis – Padome un Eiropas Parlaments sāka sarunas par ESIF regulas galīgo redakciju.

2015. gada 10. marts – Padome pieņēma sarunu nostāju (vispārēja pieeja) attiecībā uz regulas projektu.

2015. gada 19. janvāris – Padome sāka darbu pie Komisijas priekšlikuma ESIF regulai, ar kuru Komisija bija nākusi klajā tajā pašā mēnesī.

2014. gada 18. decembris – Eiropadome pauda atbalstu Investīciju plānam Eiropai.

Kā tiek noteikta ES politiskā programma

2014. gada jūnijā Eiropadome pieņēma stratēģisku programmu, norādot ES darbības piecas prioritārās jomas

Kāpēc vajag vairāk investīciju?

Vairākus gadus investīciju līmenis ES ir bijis ievērojami zemāks, nekā tas tika reģistrēts pirmskrīzes periodā 2007. gadā.

Zemais investīciju līmenis tiek uzskatīts par vienu no iemesliem, kāpēc ekonomikas atlabšana ES, un jo īpaši eurozonā, norit tik lēni. Turklāt ilgstoši zemas investīcijas var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.

Vispārīga informācija

Investīciju veicināšana ir viena no Eiropas stratēģiski prioritārajām jomām 2014.–2019. gadam, kas noteiktas ES stratēģiskajā programmā. Tā kopā ar strukturālām reformām un fiskālo atbildību ir arī viena no ES ekonomiskās politikas prioritātēm.