Pieaugošās nestabilitātes ES dienvidu kaimiņreģionā dēļ ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri mēģina nokļūt Eiropas Savienībā. ES un tās dalībvalstis pastiprina centienus izveidot efektīvu, humānu un drošu Eiropas migrācijas politiku.

Nozīmīga loma šajā darbā ir Eiropadomei, kas nosaka stratēģiskās prioritātes. Pamatojoties uz šīm prioritātēm, ES Padome nosaka konkrētus rīcības virzienus un sniedz pilnvaras sarunām ar trešām valstīm. Tā arī pieņem tiesību aktus un izstrādā konkrētas programmas.

Pēdējos mēnešos Padome un Eiropadome ir strādājušas pie tā, lai noteiktu stingru rīcību vairākās jomās. Hronoloģiskajā pārskatā par migrācijas spiedienu ir uzskaitītas galvenās norises Padomes un Eiropadomes darbā, izstrādājot ES atbildes rīcību uz migrācijas spiedienu.

Valletas samits par migrāciju – interaktīvā karte
Uzklikšķiniet uz attēla, lai piekļūtu interaktīvajai kartei (pieejama tikai angļu un franču valodā)

Padomes prezidentvalsts ir arī aktivizējusi integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. Tie nodrošina instrumentus, ar kuriem krīzes gadījumā pastiprina atbalstu Padomes rīcībai gan politiskā līmenī, gan darba līmenī kopīgi ar Komisiju, EĀDD un attiecīgajām aģentūrām.

ES migrācijas politikā ir iekļauti šādi virzieni:

  • sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm,
  • ES ārējo robežu stiprināšana,
  • migrācijas plūsmu pārvaldība un migrantu kontrabandas ierobežošana,
  • kopējas Eiropas patvēruma sistēmas reforma,
  • likumīgas migrācijas iespēju nodrošināšana,
  • trešo valstu valstspiederīgo integrācijas veicināšana,

sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei (GAMM) ir visaptverošs satvars ES attiecībām ar trešām valstīm. GAMM ietvaros ir sākti un risināti vairāki dialogi par migrāciju un izveidoti sadarbības satvari ar attiecīgajām trešām valstīm. 2015. gadā ES līderi Valletā vienojās par rīcības plānu, kura mērķis ir reaģēt uz migrantu pieplūdumu Eiropas Savienībā, galvenokārt no Āfrikas valstīm. 2016. gadā Eiropadome apstiprināja jauna partnerības satvara migrācijas jomā izveidošanu ar mērķi padziļināt sadarbību ar svarīgākajām izcelsmes valstīm. Tajā pašā gadā tika pieņemts ES un Turcijas paziņojums, kura mērķis ir novērst neatbilstīgas migrācijas plūsmu no Turcijas uz Eiropas Savienību. Turklāt ES rīkojas, lai nodrošinātu Sīrijas bēgļu neatliekamās humanitārās vajadzības Turcijā, Jordānijā un Libānā.

ES ārējo robežu stiprināšana

Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtiska, lai brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā noritētu sekmīgi. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sāka darbu 2016. gada oktobrī pēc Eiropadomes 2015. gada septembrī izteiktā aicinājuma pastiprināt kontroles pie ārējām robežām. Notiek sarunas par pastiprinātu pārbaužu pie ārējām robežām pieņemšanu, kā arī par kontroļu pastiprināšanu, izmantojot jaunas tehnoloģijas.

Galvenās koncepcijas

Atpakaļuzņemšanas nolīgums – ar to paredz noteikumus neatbilstīgo iedzīvotāju atgriešanai viņu izcelsmes vai tranzīta valstī.

Pārcelšana – personas, kura ir iesniegusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pārvešana no dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu (patlaban Grieķija vai Itālija), uz citu ES dalībvalsti.

Pārmitināšana – trešo valstu pārvietoto personu, kam ir nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvešana no valsts, kas nav ES dalībvalsts, uz ES dalībvalsti.

Migrācijas plūsmu pārvaldība un migrantu kontrabandas ierobežošana

Viena no galvenajām ES migrācijas politikas prioritātēm ir nelegālās migrācijas novēršana, kā arī neatbilstīgo migrantu atgriešana viņu izcelsmes valstīs. Ar Atgriešanas direktīvu nosaka skaidrus, pārredzamus un taisnīgus noteikumus neatbilstīgu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai. ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir ļoti svarīgi ES atgriešanas politikas īstenošanai. ES ir arī izveidojusi virkni jūras operāciju, kuru mērķis ir aizsargāt ES robežas, glābt migrantu dzīvības jūrā un apkarot cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklus.

Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas reforma

Migrācijas krīze uzmanības centrā ir izvirzījusi nepieciešamību reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS). Saskaņā ar esošo satvaru attieksme pret patvēruma meklētājiem nav vienota un atzīšanas līmeņi atšķiras, un tas var veicināt sekundāru kustību un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu. Padome izskata septiņus tiesību aktu priekšlikumus, kurus izstrādājusi Eiropas Komisija, lai reformētu KEPS.

Likumīgas migrācijas iespēju nodrošināšana

ES ir apņēmusies tiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, nodrošināt drošus un likumīgus ceļus uz Eiropu. 2015. gada jūlijā dalībvalstis vienojās pārmitināt 22 504 cilvēkus. 2016. gada marta ES un Turcijas paziņojumā ir noteikts, ka par katru sīrieti, kurš tiks atgriezts Turcijā no Grieķijas salām, kāds cits sīrietis tiks pārmitināts uz ES. 2016. gada 13. jūlijā Komisija ierosināja pastāvīgu ES pārmitināšanas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot kopīgus standartus un procedūras. Turklāt Padome izskata priekšlikumu uzlabot Zilās kartes direktīvu ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus, kādi ES ekonomikai ir vajadzīgi.

Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas veicināšana

Reaģējot uz bēgļu un migrantu krīzi pieņemtie pārcelšanas un pārmitināšanas pasākumi ir akcentējuši nepieciešamību atbalstīt tās dalībvalstis, kurām ir mazāka pieredze integrācijas jomā. Tik tiešām – trešo valstu valstspiederīgie Eiropas Savienībā bieži saskaras ar šķēršļiem attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļaušanu. 2016. gada decembra secinājumos Padome aicināja dalībvalstis apmainīties ar labāko praksi trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā, uzlabot integrācijas uzraudzīšanu un novērtēšanu un izskatīt jautājumu par trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju un prasmju atzīšanu.