Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma

Ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) tiek noteikti kopēji minimālie standarti par attieksmi pret visiem patvēruma meklētājiem un pieteikumiem.

Praksē attieksme pret patvēruma meklētājiem ir dažāda, un atzīšanas līmeņi dalībvalstīs atšķiras.

Šīs atšķirības var veicināt sekundāru kustību un izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu, kas ar bēgļu un migrantu krīzi kopš 2015. gada sākuma ir pastiprinājušās. Rezultātā vairākas dalībvalstis ir ieviesušas pagaidu iekšējās robežkontroles.

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas mērķis ir:

  • panākt, lai sistēma būtu efektīvāka un noturīgāka pret migrācijas spiedienu,
  • likvidēt pievilcējfaktorus, kā arī sekundāro pārvietošanos,
  • cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu un sniegt atbilstošu atbalstu visvairāk skartajām dalībvalstīm.

 

2017

23. jūnijs

ES līderi vēlreiz apstiprina apņēmību reformēt KEPS

Eiropadomes jūnija sanāksmē ES līderi vēlreiz norādīja, ka ir jāreformē kopējā patvēruma sistēma. "Pateicoties Maltas prezidentūras laikā panāktajam progresam, pastāv vispārēja izpratne, ka reformētajai KEPS ir jānodrošina pareizais līdzsvars starp atbildību un solidaritāti," sacīja līderi.

Eiropadome aicināja Padomi ar Komisijas atbalstu turpināt sarunas un vajadzības gadījumā grozīt tiesību aktu priekšlikumus.

Pagaidu iekšējās robežkontroles

Vairākas dalībvalstis migrācijas un bēgļu krīzes rezultātā saskaras ar trūkumiem efektīvas ārējās robežkontroles nodrošināšanā. Šie trūkumi ir izraisījuši neatbilstīgu migrantu sekundāro kustību, tādējādi radot nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai vairākās dalībvalstīs.

2017. gada februārī Padome pieņēma ieteikumu pagarināt pagaidu iekšējo robežkontroli Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Kontroles var veikt tikai pie konkrētām to robežu daļām un ne ilgāk par trim mēnešiem. Šis lēmums seko lēmumam, ar ko uz sešiem mēnešiem pagarināja pagaidu iekšējo robežkontroli minētajās valstīs un ko pieņēma 2016. gada maijā un vēl uz trim mēnešiem pagarināja 2016. gada novembrī.

Sākotnējais 2016. gada maija lēmums tika pieņemts pēc tam, kad 2016. gada februārī Komisija pieņēma ieteikumu par rīcību saistībā ar virkni trūkumu, kas konstatēti tajā, kā Grieķija piemēro Šengenas acquis ārējo robežu pārvaldības jomā.

Šengenas Robežu kodeksā ir paredzēts – ja trīs mēnešus pēc šāda ieteikuma pieņemšanas vēl aizvien pastāv nopietni trūkumi un veiktie pasākumi nav izrādījušies pietiekami, Komisija var sākt Šengenas 29. pantā paredzētās procedūras piemērošanu.

Šī procedūra Komisijai ļauj ierosināt ieteikumu (kas jāpieņem Padomei) par robežkontroles atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām. Šādu robežkontroli var ieviest uz laiku līdz sešiem mēnešiem. To var vairākkārt pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, kopumā līdz diviem gadiem.