Stratēģiskās pamatnostādnes tieslietu un iekšlietu jomā

Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāizveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kurā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības. Lai to panāktu, tā ir uzdevusi Eiropadomei noteikt likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes minētajā telpā. Pamatnostādnes ietver tādus aspektus kā robežkontrole, migrācijas un patvēruma politika un policijas un tiesu iestāžu sadarbība.

2014. gada jūnijā Eiropadome noteica stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā turpmākajiem gadiem. Šīs pamatnostādnes ir saskaņā ar prioritātēm, kuras noteiktas ES stratēģiskajā programmā, ko arī pieņēma jūnijā. Tās pamatojas uz panākumiem, kas gūti saistībā ar Stokholmas programmu – daudzgadu programmu tieslietu un iekšlietu jomā 2010.–2014. gadam.

Šo pamatnostādņu starpposma pārskatīšana notiks 2017. gadā.

Sīkāka informācija

Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ES koncentrējās uz tiesību aktu izstrādi, lai izveidotu spēcīgu tiesisko regulējumu tieslietu un iekšlietu jomā. Līdz ar stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2014. gada jūnijā uzsvars pašlaik ir likts uz spēkā esošo tiesību aktu un politikas pasākumu īstenošanu un konsolidēšanu. Šajā ziņā stratēģiskajās pamatnostādnēs ir uzsvērta vajadzība:

  • konsekventi un efektīvi īstenot ieviestos pasākumus,
  • pastiprināt sadarbību,
  • palielināt ES aģentūru lomu,
  • izpētīt jauno tehnoloģiju potenciālu.

Eiropadome arī norādīja, ka ir jāuzlabo ES iekšpolitikas un ārpolitikas savstarpējā saikne. Tādām jomām kā migrācija un patvērums, terorisma apkarošana un personas datu aizsardzība, kas ir globāla mēroga jautājumi, ir jāpievēršas gan iekšēji Eiropas Savienībā, gan tās attiecībās ar trešām valstīm.

Līdzās šiem vispārīgajiem aspektiem stratēģiskajās pamatnostādnēs tika sīkāk izklāstītas galvenās prioritātes dažādajos tieslietu un iekšlietu jomas aspektos.

1. Pamattiesību aizsardzība un veicināšana

ES ir jānodrošina pamattiesību aizsardzība un veicināšana gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Šo tiesību kontekstā īpaša uzmanība tika pievērsta datu aizsardzībai. Šajā jomā viens no mērķiem, kas noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, bija pieņemt datu aizsardzības vispārējo satvaru. Šis jaunais satvars stājās spēkā 2016. gada maijā.

2. Migrācija, patvērums un robežas

Šajā jomā bija noteikti šādi galvenie mērķi:

  • optimizēt tos ieguvumus, ko Eiropas Savienībai var sniegt likumīga migrācija,
  • nodrošināt aizsardzību tiem, kam tā ir vajadzīga,
  • risināt nelikumīgas migrācijas problēmu, tiecoties novērst to cilvēku bojāeju, kuri migrācijas ceļā cenšas nokļūt Eiropā.

Tas jāveic, ņemot vērā solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales principus.

Likumīga migrācija

Lai Eiropa pārvarētu ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas, tai jāsaglabā sava pievilcība kā talantu galamērķim un maksimāli jāpalielina iespējas, ko rada likumīga migrācija. Stratēģiskajās pamatnostādnēs tika ietverts aicinājums dalībvalstīm veidot dialogu ar uzņēmēju aprindām un citiem sociālajiem partneriem un reizē pieņemt saskaņotus un efektīvus noteikumus, kā arī izvērst aktīvu integrācijas politiku.

Patvērums

ES apņemšanās nodrošināt starptautisko aizsardzību nozīmē to, ka ir nepieciešama spēcīga Eiropas patvēruma politika. Viena no galvenajām prioritātēm, kas noteikta stratēģiskajās pamatnostādnēs, bija kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) transponēšana un īstenošana. Ar to varēs panākt, ka patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas vienādas procesuālas garantijas un aizsardzība visās ES valstīs.

Eiropadome arī aicināja stiprināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) lomu; tā ir ES aģentūra, kuras uzdevums ir uzlabot dalībvalstu sadarbību un sniegt tām atbalstu patvēruma jautājumos.

Nelikumīga migrācija

Jautājumā par nelikumīgo migrāciju stratēģiskajās pamatnostādnēs tika ietverts aicinājums vērsties pret šīs parādības pamatcēloņiem un risināt migrācijas plūsmu problēmu. Attiecībā uz šiem abiem aspektiem milzīga nozīme ir sadarbībai ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Šī sadarbība migrācijas jautājumos ir noteikta vispārējā pieejā migrācijai un mobilitātei – ES satvarā dialogam un sadarbībai ar trešām valstīm, kuras ir izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstis.

Galvenie mērķi, ko Eiropadome noteica attiecībā uz nelikumīgo migrāciju, bija šādi:

  • stiprināt un izvērst reģionālas aizsardzības programmas,
  • aktīvāk risināt cilvēku tirdzniecības un cilvēku kontrabandas problēmu,
  • izveidot efektīvu kopējo atgriešanas politiku,

Robežas un vīzas

Tā kā nepastāv iekšējo robežu kontrole un pieaug ES iebraucošo ceļotāju skaits, ir vajadzīga moderna un efektīva ES kopīgo ārējo robežu pārvaldība. Eiropadome aicināja:

  • izmaksu ziņā efektīvi modernizēt robežu pārvaldību,
  • pastiprināt palīdzību, ko sniedz Frontex un jaunā Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR),
  • izpētīt iespēju izveidot Eiropas Robežsardzes sistēmu,
  • modernizēt kopējo vīzu politiku.

3. Drošība – noziedzības un terorisma apkarošana

Saistībā ar cīņu pret terorismu, kā arī smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanu stratēģiskajās pamatnostādnēs tika pausts aicinājums:

  • izmantot visus tiesu iestāžu un policijas sadarbības instrumentus,
  • pastiprināt Eiropola un Eurojust funkcijas.

Turklāt būtu jāveic šādi atbalsta pasākumi:

  • pārskatīt iekšējās drošības stratēģiju,
  • izstrādāt visaptverošu pieeju kiberdrošībai un kibernoziedzībai,
  • novērst radikalizāciju un ekstrēmismu un veikt atbildes pasākumus, kas vērsti pret ārvalstu kaujiniekiem.

4. Tiesu iestāžu sadarbība

Eiropadome uzsvēra, ka ir vajadzīga patiesa Eiropas tiesiskuma telpa, kurā tiek respektētas dažādās dalībvalstu tiesību sistēmas un stiprināta dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās to tieslietu sistēmām. Dažas no galvenajām darbības jomām ir šādas:

  • veicināt ES tiesību aktu konsekvenci un skaidrību,
  • vienkāršot tiesu iestāžu pieejamību,
  • stiprināt aizdomās turētu un apsūdzētu personu tiesības un pastiprināt cietušo personu aizsardzību,
  • uzlabot nolēmumu un spriedumu savstarpēju atzīšanu,
  • sekmēt sarunas par Eiropas Prokuratūru,
  • atvieglot pārrobežu darbības, operatīvo sadarbību un apmācību.

5. Brīva pārvietošanās

Eiropadome atkārtoti uzsvēra nepieciešamību aizsargāt ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, apmesties uz dzīvi un strādāt citās dalībvalstīs, vienlaikus vēršoties pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpnieciskiem pieprasījumiem.