ES tirdzniecības politika

Preču un pakalpojumu tirdzniecība dod nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanā un darbvietu radīšanā. Vairāk nekā 30 miljonu darbvietu Eiropas Savienībā ir atkarīgas no eksporta ārpus ES. Paredzams, ka nākotnē 90 % no globālās izaugsmes notiks ārpus Eiropas robežām. Tāpēc tirdzniecība ir izaugsmes virzītājspēks un svarīga ES prioritāte.

Padome iestājas par spēcīgu, noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Atbildīgu ES tirdzniecības politiku papildina augsta līmeņa pārredzamība un efektīva saziņa ar iedzīvotājiem par tirdzniecības un atvērtu tirgu priekšrocībām un problēmām.

Tirdzniecības politika ir ekskluzīvā ES kompetencē. Tas nozīmē, ka ES un nevis dalībvalstis pieņem tiesību aktus par tirdzniecības jautājumiem un noslēdz starptautiskus tirdzniecības nolīgumus. Ja nolīgums aptver jautājumus, par kuriem ir kopīga atbildība, Padome to var noslēgt tikai pēc tam, kad to ratificējušas visas dalībvalstis.

Darbojoties pasaules mērogā kopā un vienprātīgi, nevis izmantojot daudzas atsevišķas tirdzniecības stratēģijas, ES ieņem stingras pozīcijas pasaules tirdzniecības jautājumos.

ES savas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm veido ar tirdzniecības nolīgumiem. Tie ir paredzēti tam, lai radītu labākas tirdzniecības iespējas un pārvarētu tirdzniecības barjeras.

ES vēlas nodrošināt to, lai importētie produkti neatkarīgi no to izcelsmes vietas Eiropas Savienībā tiktu pārdoti par taisnīgu un atbilstīgu cenu. Tirdzniecības regulējums, kas izpaužas kā tirdzniecības aizsardzības instrumenti, ir līdzeklis, lai ES ražotājus pasargātu no ārvalstu uzņēmumu radīta kaitējuma un lai novērstu netaisnīgu konkurenci, piemēram, dempingu un subsidēšanu.