Priekšsēdētāja Donalda Tuska ziņojums Eiropas Parlamentam par Eiropadomes februāra sanāksmi

Eiropadome
  • 24.02.2016.
  • 16:00
  • Runa
  • 82/16
  • Iekšlietas
  • Ārlietas un starptautiskās attiecības
  • Institucionālie jautājumi
24.02.2016.
Kontaktinformācija presei

Preben Aamann
Eiropadomes priekšsēdētāja runaspersona
+32 22815150
+32 476850543

Ievada piezīmes

Pēdējā Eiropadomes sanāksme manu pilnvaru laikā bija visgrūtākā. Un, lai gan mēs radām kopīgu risinājumu, īstais laika pārbaudījums mums vēl ir tikai priekšā, – protams, saistībā ar referendumu Apvienotajā Karalistē par to, vai tai arī turpmāk palikt Eiropas Savienības sastāvā. To var izlemt tikai Lielbritānijas iedzīvotāji, un viņi to darīs. Tas, ko savukārt varējām darīt mēs, bija vienoties par jaunu regulējumu attiecībā uz Lielbritāniju Eiropas Savienībā. Un mēs par to vienojāmies.

28 valstu vai to valdību vadītāji vienprātīgi vienojās par juridiski saistošu un neatgriezenisku regulējumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā un pieņēma to. Lēmums par jaunu regulējumu atbilst Līgumiem, un Tiesa to nevar atcelt. Taču tas stāsies spēkā tikai tad, ja Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsos par palikšanu. Ja viņi nobalsos par izstāšanos, regulējums zaudēs spēku.

Mēs vienojāmies to visu darīt tā, lai neietekmētu tādas Eiropas Savienības pamatvērtības kā pārvietošanās brīvība un nediskriminēšanas princips, kā arī – neietekmējot ekonomiskās un monetārās savienības turpmāko attīstību. Ja man par to būtu bijušas šaubas, es šādu regulējumu nekad nebūtu ierosinājis.

Neskatoties uz daudzām grūtībām, līderi nepameta sarunu galdu, jo mēs pilnībā apzinājāmies, kas ir likts uz spēles, proti, Apvienotās Karalistes saglabāšana Eiropas Savienībā un Eiropas turpmākā ģeopolitika.

Tāpēc es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību priekšsēdētājam Junkeram (Juncker) un visai viņa komandai, ar kuru viņš kopā strādāja šajā procesā. Es vēlos pateikties arī Parlamenta sarunu vedējiem, kas bija iesaistīti sarunu risināšanā un kas strādāja ļoti efektīvi, lai sasniegtu savus mērķus. Es esmu stingri pārliecināts, ka mums šajā procesā pilnībā bija jāiesaista Eiropas Parlaments. Es vienmēr atcerēšos ļoti svarīgās sarunas ar priekšsēdētāju Šulcu (Schulz), ar grupas vadītāju Verhofštatu (Verhofstadt) un izcilajiem kolēģiem Gualtjeri (Gualtieri) un Broku (Brok). Pateicoties jums, šī vienošanās mums deva iespēju ņemt vērā Savienības intereses kopumā. Bez jūsu palīdzības šī vienošanās nebūtu iespējama. Vēlreiz jums liels paldies.

Eiropas Savienība respektēs Lielbritānijas iedzīvotāju lēmumu. Ja vairākums nobalsos par izstāšanos, tad tā arī notiks. Tas uz visiem laikiem mainīs Eiropu. Un tās būs negatīvas pārmaiņas. Protams, tas ir mans personiskais viedoklis. Premjerministrs Kamerons (Cameron) pirmdien Pārstāvju palātā sacīja, ka tagad nav īstais brīdis, lai šķeltu Rietumus. Es tam pilnībā piekrītu. Tāpēc es darīju visu iespējamo, lai to novērstu.

No otras puses, ja Lielbritānija izlems palikt, es ceru, ka šis Parlaments arī nodrošinās, ka regulējums, par kuru panākta vienošanās, tiek pārvērsts nepieciešamajos tiesību aktos un ka tas stāsies spēkā.

Tagad es vēlos pievērsties migrācijas krīzei. Līderi vienojās, ka mūsu kopīgais rīcības plāns ar Turciju joprojām ir prioritāte, un mums ir jādara viss iespējamais, lai tas būtu sekmīgs. Rezultātā lielajam skaitam, ar ko mēs joprojām saskaramies, būtu jāsamazinās un turklāt – ātri. Šis arī ir iemesls, kāpēc mēs nolēmām 7. martā rīkot īpašu sanāksmi ar Turciju.

Līderu diskusiju uzmanības centrā bija tas, kā panākt konsensu attiecībā uz šo krīzi. Lai to paveiktu, mums, pirmkārt, ir jāpārtrauc cīnīties par A, B vai C plānu. Tam nav jēgas, jo tas rada šķelšanos Eiropā, netuvinot mūs risinājumam. Tā vietā mums ir jārod veids, kā dažādas pieejas apvienot. Nav labākas alternatīvas kā visaptverošs Eiropas plāns.

Otrkārt, Eiropas atbildes reakcija nenozīmē tikai Briselē pieņemtus lēmumus. Tā arī – un pat galvenokārt – nozīmē galvaspilsētās pieņemtus lēmumus. Mums tas ir jāpieņem, taču vienlaikus mums būtu jācenšas uzlabot minēto lēmumu koordinēšanu. Eiropas Savienība ir tāpēc, lai mēs visi sadarbotos.

Un, visbeidzot, mums jāievēro noteikumi un likumi, ko mēs visi kopā esam pieņēmuši. Tas attiecas gan uz lēmumiem par pārcelšanu, gan arī uz nepieciešamību pakāpeniski atjaunot situāciju, kad visas Šengenas zonas valstis pilnībā piemēro Šengenas Robežu kodeksu. Nav šaubu, ka mums ir jāatjauno Šengena. Par to būs jāmaksā, tas aizņems laiku un prasīs milzīgus politiskus pūliņus. Būs valstis, kas, iespējams, nespēs tikt galā ar šīm problēmām. Taču Eiropa tām palīdzēs. Mums ir jāiegulda Šengenā, lai tā nesabruktu. Tās nākotne būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko līderi apspriedīs 7. martā.

Līderi atsevišķi apstiprināja, ka jāturpina sniegt humāno palīdzību, kas tiek sūtīta uz Sīriju un Sīrijas bēgļiem reģionā. Mēs atzinīgi vērtējām līdzekļu devēju konferenci Londonā, kurā divas trešdaļas solījumu nāca no Eiropas. Līderi vienojās ātri rīkoties, lai izmaksātu € 3,3 miljardus, kas apsolīti 2016. gadam, kā arī € 3 miljardus, par kuriem panākta vienošanās, lai palīdzētu bēgļiem Turcijā. Tā nav tikai Eiropas atbildība. Tāpēc es šogad plānotajās G7 un G20 sanāksmēs turpināšu strādāt pie globālas reakcijas veidošanas.

Visbeidzot, es vēlos noslēgt ar lūgumu neļaut "vētrainam laikam" iznīcināt mūsu pūliņus. Mēs nevaram tikai nogaidīt un skatīties. Eiropas vēsturē ir iestājies ļoti bīstams laiks. Mums ir jārīkojas apņēmīgi. Es paļaujos uz jūsu atbalstu. Paldies! 

Noslēguma piezīmes

Abi jautājumi, kurus mēs patlaban apspriežam – regulējums attiecībā uz Apvienoto Karalisti un migrācija –, ir savstarpēji cieši saistīti. Man nav ne mazāko šaubu, ka tas, kā mēs stāsimies pretī/risināsim migrācijas krīzi, būs ļoti svarīgi referenduma kampaņā. Visiem, kas vēlas saglabāt Eiropas Savienības vienotību, visu Rietumu vienotību, un kas uzskata, ka mēs piedzīvojam vēsturisku brīdi, šāds kopīgs plāns būtu ar vislielāko apņemšanos jāatbalsta.

Ar kopīgu plānu es saprotu efektīvu mūsu lēmuma īstenošanu, pilnīgu Šengenas kodeksa ievērošanu un kopīgu rīcību ar Turciju. Pārkāpjot šo topošo vienotību attiecībā uz migrācijas krīzi, faktiski var tikt veicināta Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Kā jau es sacīju, regulējums attiecībā uz Apvienoto Karalisti stāsies spēkā tikai tad, ja Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsos par palikšanu. Ja viņi nobalsos par izstāšanos, regulējums zaudēs spēku. Un šajā gadījumā nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas. Tā nebija viena no daudzām sarunu kārtām par regulējumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti Eiropas Savienībā, tā bija pirmā un pēdējā kārta. Vairāk nevienas nebūs. Paldies!