Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc tikšanās ar premjerministriem Ratasu, Kučinski un Skverneli

Eiropadome
  • 31.01.2017.
  • 14:45
  • Paziņojums un komentāri
  • 33/17
  • Iekšlietas
  • Ārlietas un starptautiskās attiecības
  • Institucionālie jautājumi
31.01.2017.
Kontaktinformācija presei

Preben Aamann
Eiropadomes priekšsēdētāja runaspersona
+32 22815150
+32 476850543

Labdien! Pirmkārt, es vēlos pateikties premjerministram Jiri Ratasam (Jüri Ratas) par uzaicinājumu šodien apmeklēt Tallinu un pirmo reizi piedalīties Baltijas valstu padomē. Tas ir patiess prieks un pagodinājums.

Mēs ar premjerministriem Ratasu, Kučinski un Skverneli (Skvernelis) pārrunājām šīs nedēļas beigās Maltā paredzēto neformālo samitu. Maltas samitam būtu jādod izšķirīgs impulss, lai būtiski samazinātu to neatbilstīgo migrantu skaitu, kuri no Lībijas ierodas Itālijā pa tā saukto Vidusjūras centrālās daļas maršrutu. Tagad, kad esam gandrīz pilnīgi slēguši Vidusjūras austrumdaļas maršrutu, kurš veda no Turcijas uz Grieķiju un tālāk uz Centrāleiropu, tādējādi līdz vienai trešdaļai samazinot kopējo Eiropas Savienībā ieceļojošo neatbilstīgo migrantu skaitu, Vidusjūras centrālās daļas maršruts pašlaik ir ceļš, , pa kuru notiek vislielākā nelikumīgā ieceļošana mūsu kontinentā. Tajā iet bojā pārlieku daudz cilvēku. Tas ir netīrs un peļņu nesošs bizness cilvēku kontrabandistiem. Tas destabilizē Itāliju un Eiropu. Vārdu sakot, tam ir jāpieliek punkts. Tāpēc Maltā mums ir jāvienojas par konkrētiem operatīviem pasākumiem.

Mēs apspriedām arī Eiropas Savienības nākotni 27 dalībvalstu sastāvā, kas ir vēl viens mūsu Maltas samita temats. Es nupat nosūtīju ES līderiem savas piezīmes, bet atļaušos dažus komentārus arī tagad.

Izaicinājumi, kas patlaban jāpārvar Eiropas Savienībai, ir bīstamāki nekā jebkad kopš Romas līguma parakstīšanas pirms 60 gadiem. Šodien mēs saskaramies ar apdraudējumiem, kas iepriekš vēl nebija radušies, vismaz ne tādā mērā. Tā kā esam šeit, Igaunijā, es pievērsīšos ārējiem apdraudējumiem, kuri ir saistīti ar jauno ģeopolitisko situāciju pasaulē un Eiropā. Ķīna, kas kļūst arvien – teiksim tā – uzstājīgāka, jo īpaši jūrā, Krievijas agresīvā politika attiecībā uz Ukrainu un tās kaimiņvalstīm, kari, terors un anarhija Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur nozīmīga loma ir radikālajam islāmam, kā arī satraucošie paziņojumi, ko sniedz jaunā Amerikas administrācija, – tas viss padara mūsu nākotni ļoti neparedzamu. Pirmoreiz mūsu vēsturē ārējā pasaulē, kurai piemīt arvien izteiktāks daudzpolārs raksturs, tik daudzi sāk atklāti vērsties pret Eiropu vai, ja ne vairāk, kļūst par eiroskeptiķiem. Īpaši pārmaiņas Vašingtonā nostāda Eiropas Savienību grūtā situācijā; jaunā administrācija, šķiet, apšauba pēdējo 70 gadu laikā īstenoto Amerikas ārpolitiku.

Spriedzes un konfrontācijas pilnajā pasaulē ir vajadzīga eiropiešu drosme, apņēmība un politiska solidaritāte. Mums ir jālūkojas nākotnē, taču mums nekad un nekādos apstākļos nevajadzētu aizmirst par vissvarīgākajiem iemesliem tam, kādēļ pirms 60 gadiem mēs nolēmām Eiropu apvienot. Romā mums būtu stingri jāatgādina par divām diemžēl piemirstām pamatpatiesībām: pirmkārt, mēs esam apvienojušies, lai nepieļautu vēl vienu vēsturisku katastrofu, un, otrkārt, Eiropas vienotības laiks ir bijis vislabākais laiks visā gadsimtiem ilgajā Eiropas vēsturē. Ir jābūt absolūti skaidram, ka Eiropas Savienības izjukšana nenovedīs pie tā, ka tiktu atjaunota kaut kāda mītiska, pilnīga tās dalībvalstu suverenitāte, bet gan pie to reālas un faktiskas atkarības no galvenajām lielvarām: Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijas un Ķīnas. Tikai kopā mēs varam būt pilnīgi neatkarīgi.

Mums ES labā būtu jāizmanto izmaiņas ASV tirdzniecības stratēģijā, pastiprinot mūsu sarunas ar ieinteresētajiem partneriem, vienlaikus aizstāvot mūsu intereses. Eiropas Savienībai nevajadzētu pārstāt būt tirdzniecības lielvarai, kas ir atvērta citiem, vienlaikus aizsargājot savus pilsoņus un uzņēmumus un paturot prātā, ka brīva tirdzniecība ir godīga tirdzniecība. Mums būtu arī stingri jāaizstāv starptautiskā kārtība, kuras pamatā ir tiesiskums. Mēs nevaram padoties tiem, kas vēlas vājināt vai padarīt nespējīgu transatlantisko saiti, bez kuras nevar pastāvēt kārtība un miers pasaulē. Mums šodien būtu jāatgādina mūsu amerikāņu draugiem viņu moto: Vienoti mēs uzvarēsim, bet katrs atsevišķi – zaudēsim. Paldies!