Padome pieņem ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju

ES padome
  • 03.04.2017.
  • 12:20
  • Paziņojums presei
  • 180/17
  • Ārlietas un starptautiskās attiecības
  • Šis dokuments ir pieejams valodās, kas nav ES valodas: Arabic
03.04.2017.
Kontaktinformācija presei

Virginie Battu
Preses sekretāre
+32 22815316
+32 470182405

1. Atgādinot par Padomes 2016. gada 23. maija un 17. oktobra secinājumiem un par Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumiem, Padome pauž sašutumu par pastāvīgi smago situāciju Sīrijā un par nepārtrauktajām humanitārajām, drošības un politiskajām problēmām, kas izriet no konflikta. Pašlaik humānā palīdzība ir vajadzīga 13,5 miljoniem sīriešu Sīrijā, tostarp 6,3 miljoniem iekšzemē pārvietotu personu, 1,5 miljoniem personu, kas dzīvo aplenkumā, un vēl 5 miljoniem Sīrijas bēgļu, kurus ir uzņēmušas kaimiņvalstis un plašākā reģiona valstis.

2. Galvenā atbildība par Sīrijas iedzīvotāju aizsardzību ir Sīrijas režīmam. Tādēļ Padome aicina režīmu un tā sabiedrotos – jo īpaši Krieviju, tostarp kā Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētāju – pielikt visas pūles, lai nodrošinātu pilnīgu karadarbības pārtraukšanu, aplenkumu izbeigšanu un pilnīgu, netraucētu un ilgtspējīgu humānās palīdzības piekļuvi visā valstī. ES stingri nosoda ilgstošos sistemātiskos, plaši izplatītos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara visas puses, jo īpaši Sīrijas režīms. Tie ir jāizbeidz, un to veicēji ir jāsauc pie atbildības. Padome nosoda civiliedzīvotāju mērdēšanu badā, ko izmanto par kara metodi, aplencot apdzīvotas teritorijas, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu; abas šīs lietas varētu vērtēt kā kara noziegumus vai noziegums pret cilvēci. Kamēr turpināsies represijas, ES turpinās apsvērt iespējas Sīrijai noteikt vēl citus ierobežojošus pasākumus. ES atgādina, ka ar pašreizējo režīmu Sīrijā nevar būt ilglaicīga miera.

3. Padome atgādina, ka konflikts Sīrijā tieši ietekmē ES, un ir vienisprātis, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā konkrēts stratēģisks satvars attiecībā uz pieeju Sīrijai, kurš būtu uz konkrētu valsti attiecināma daļa 2015. gada martā pieņemtajā ES reģionālajā stratēģijā attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Da'esh draudiem. Tādēļ tā atzinīgi vērtē Augstās pārstāves un Komisijas kopīgo paziņojumu un apstiprina turpmāk izklāstītos mērķus. Kopā ar šiem secinājumiem tie veido ES stratēģiju Sīrijai. ES stratēģiskie mērķi Sīrijā koncentrējas sešās galvenajās jomās:

a) Saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 2254 izbeigt karu, izmantojot patiesu politiskās pārejas procesu, kurā konflikta puses sarunas risina ANO īpašā sūtņa Sīrijā aizbildnībā un ar svarīgāko starptautisko un reģionālo rīcībspēku atbalstu.

ES ir stingri pārliecināta, ka konfliktu nevar atrisināt militāri, un ir apņēmības pilna atbalstīt Sīrijas valsts vienotību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību. Tikai ticams politiskais risinājums, kā definēts ANO DP Rezolūcijā 2254 un 2012. gada Ženēvas paziņojumā, nodrošinās Sīrijai stabilitāti un ļaus pārliecinoši sakaut Da’esh un citas ANO sarakstos iekļautas teroristu grupas Sīrijā. ES turpina atbalstīt globālās koalīcijas centienus cīņā pret Da’esh Sīrijā un Irākā.

ES pauž stingru atbalstu ANO īpašā sūtņa darbam un sarunu atsākšanai Ženēvā. Atkārtoti apstiprinot to, ka ANO vadītais Ženēvas process ir primārs, ES turpinās tam sniegt politisku atbalstu ar Augstās pārstāves reģionālo iniciatīvu, ar kuru tiek veicināts politiskais dialogs ar svarīgiem reģiona rīcībspēkiem, lai saistībā ar decembra Eiropadomes doto pilnvarojumu apzinātu kopsaucēju. Padome piekrīt palielināt ES centienus nodrošināt gan to, lai politiskajā procesā pilnīgi un faktiski piedalītos sievietes, gan arī to, lai tajā notiktu ilgtspējīgas apspriedes un dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

Progress Ženēvā būs atkarīgs no centieniem samazināt vardarbību un veicināt uzticēšanos uz vietas. Šajā sakarībā Padome atzīst to, kas ir ieguldīts, lai panāktu pilnīgu karadarbības pārtraukšanu, un ņem vērā, ka Astanas sanāksmēs ir izveidots trīspusējs mehānisms, lai novērotu un nodrošinātu pilnīgu pamiera ievērošanu. Tā pauž dziļas bažas par to, ka joprojām turpinās teroristu vardarbība un vardarbība, kas izriet no militārajām darbībām pret civiliem un ar teroristiem nesaistītiem mērķiem, kuras tostarp veic gan režīms, gan tā sabiedrotie. Padome mudina visus iesaistītos ievērot pamieru un aicina Krieviju, Turciju un Irānu izturēties kā savu solījumu galvotājiem, lai nodrošinātu pilnīgu to īstenošanu. Turpmākajās sanāksmēs šajā sakarībā būtu jāpanāk progress attiecībā uz pilnībā netraucētas humānās palīdzības piekļuves nodrošināšanu visā valstī, aplenkumu izbeigšanu un visu patvaļīgi aizturēto personu, jo īpaši sieviešu un bērnu, atbrīvošanu saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 2268.

b) Veicināt jēgpilnu un iekļaujošu pāreju Sīrijā atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 2254 un Ženēvas paziņojumam, atbalstot politiskās opozīcijas stiprināšanu.

ES turpinās sniegt atbalstu Sīrijas opozīcijai un īpaši Augstajai sarunu komitejai (HNC) kā opozīcijas delegācijai ar ANO starpniecību rīkotajās sarunās Ženēvā. ES sniegs atbalstu, lai HNC izstrādātu savu pārejas posma redzējumu, kā arī atbalstīs darbu, ko tā ir ieguldījusi Sīrijas opozīcijas sarunu platformas konsolidācijā.

Padome iedrošina Sīrijas puses konstruktīvi un bez priekšnosacījumiem iesaistīties ANO īpašā sūtņa izklāstītajā programmā un atzinīgi vērtē pozitīvo pieeju, ko HNC pieņēmusi, gan vienojoties veidot iekļaujošāku delegāciju, gan nākot klajā ar mēreniem un pragmatiskiem priekšlikumiem. Padome atzinīgi vērtē Sieviešu konsultatīvās komitejas integrāciju HNC un pakāpenisku pilnīgas un faktiskas sieviešu līdzdalības veicināšanu. Tā mudina Sīrijas režīmu izklāstīt savus plānus patiesai, iekļaujošai politiskai pārejai.

Politiskajam procesam ir jābūt pilnībā iekļaujošam, lai nodrošinātu, ka visas sabiedrības daļas Sīrijā tiek iesaistītas Sīrijas nākotnes vienotības un izlīguma veidošanā.

c) Glābt dzīvības, laikus, efektīvi un principiāli risinot visneaizsargātāko sīriešu humanitārās vajadzības visā valstī.

ES joprojām pauž ļoti nopietnas bažas par mērķtiecīgajiem ierobežojumiem, ar kuriem tiek apgrūtināta humānās palīdzības sniegšana, un tā vēlreiz aicina gādāt par to, lai ANO un citām humānās palīdzības organizācijām tiktu nodrošināta iespēja pilnībā, netraucēti, droši un ilgtspējīgi sniegt humāno palīdzību visā valstī. Humānās palīdzības piekļuve ir pienākums, nevis uzticēšanās veicināšanas pasākums.

ES ir Sīrijā īstenoto humanitāro centienu lielākā finansētāja, un tā turpinās intensīvu humanitāro diplomātiju un meklēs paņēmienus, ar kuriem uzlabot piekļuvi un aizsardzību, kā arī veicināt humanitāros principus. ES turpinās strādāt pie tā, lai panāktu, ka ierobežojošos pasākumos, ko tā noteikusi attiecībā uz Sīriju, pilnībā darbotos atbrīvojumi un pilnvarojumi humanitāru iemeslu dēļ. ES arī turpinās atbalstīt palīdzības sniegšanu mīnu negadījumos cietušajiem un izglītošanu par mīnu radīto risku.

d) Veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un vārda brīvību, stiprinot Sīrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

ES turpinās sniegt būtisku atbalstu Sīrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp Pilsoniskās sabiedrības atbalsta telpas un Sieviešu konsultatīvās padomes darbam. Pilsoniskajai sabiedrībai būs jāuzņemas nozīmīga loma pēc tam, kad konflikts Sīrijā būs beidzies, arī izlīguma procesa veicināšanā. Padome vienojās pastiprināt ES centienus veicināt vārda brīvību, šādā nolūkā arī sniedzot atbalstu brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem.

e) Veicināt atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem, lai sekmētu nacionālā izlīguma procesu un pārejas tiesiskumu.

ES turpinās strādāt, lai palīdzētu nodrošināt atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautisko humanitāro tiesību aizskārumiem un pārkāpumiem, tostarp par ķīmisko ieroču lietošanu, par ko ir apstiprinātas ziņas. ES izsaka visbargāko nosodījumu par Sīrijā veiktajiem sistemātiskajiem pārkāpumiem, kurus dokumentējusi ANO izveidota neatkarīga starptautiska Izmeklēšanas komisija, tostarp detalizētajā pārskatā par pagājušajā gadā Alepo pastrādātajiem noziegumiem. Padome atbalsta Izmeklēšanas komisijas ieteikumus. Padome piekrīt turpināt apkopot informāciju, ņemot vērā nākotnē gaidāmo tiesvedību, tostarp Starptautiskajā Krimināltiesā, pret visiem tiem, kuri ir atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Šajā sakarā Padome pauž atbalstu starptautiskajam, objektīvajam un neatkarīgajam mehānismam, ko šādā nolūkā izveidojusi ANO Ģenerālā asambleja, un uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamus resursus, lai tas varētu turpināt savu nozīmīgo darbu. ES atbalsta visus centienus panākt nacionālo izlīgumu, un tā turpinās aicināt īstenot pārejas tiesiskumu.

Padome arī nosoda to, ka Sīrijas režīms un Da'esh ir lietojuši ķīmiskos ieročus, ko apstiprina ANO un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kopīgā izmeklēšanas mehānisma ziņojumi, un atgādina savu martā pieņemto lēmumu noteikt papildu ierobežojošus pasākumus tiem, kas ir atbildīgi par šādu ieroču lietošanu. Padome atbalsta visus centienus apzināt pazudušās personas.

f) Atbalstīt Sīrijas iedzīvotāju un Sīrijas sabiedrības izturētspēju.

ES turpinās sniegt atbalstu izturētspējas palielināšanai, nodrošinot izglītību, darbvietu izveidi, atbalstu vietējām pilsoniskās pārvaldības struktūrām opozīcijas kontrolē esošos apgabalos, tostarp, strādājot ar Sīrijas pagaidu valdību, un turpinās strādāt pie tā, lai novērstu valsts pārvaldes sabrukšanu. ES centīsies palielināt palīdzību, apvienojot pārrobežu palīdzību ar atbalstu no Sīrijas teritorijas, un tās mērķis būs sniegt palīdzību kā daļu no plašākiem centieniem apmierināt iedzīvotāju vajadzības visā Sīrijā, novērst vardarbīgu ekstrēmismu un sektantismu un veidot vietējo iedzīvotāju izturētspēju. ES neiesaistīsies tādos agrīnos atgūšanās/stabilizācijas centienos, ar kuriem varētu atbalstīt sociālās un demogrāfiskās situācijas manipulāciju.

4. ES atkārto, ka tā būs gatava palīdzēt Sīrijas atjaunošanas darbā tikai tad, kad būs pārliecinoši sākta visaptveroša, patiesa un iekļaujoša politiskā pāreja, par kuru, balstoties uz ANO Drošības padomes Rezolūciju 2254 (2015) un Ženēvas 2012. gada paziņojumu, sarunu ceļā būs vienojušās Sīrijas konfliktā iesaistītās puses. Tad Padome izskatīs iespēju sniegt pēckonflikta palīdzību, kā izklāstīts kopīgajā paziņojumā. Šajā sakarā ES varētu pārskatīt esošos ierobežojošos pasākumus, iesaistīties sadarbības ar pārejas posma iestādēm atsākšanā, mobilizēt līdzekļus pēckara atgūšanās un atjaunošanas centienu atbalstam, aptverot arī kultūras mantojumu, un izmantot piemērotos ES kaimiņattiecību politikas un citu programmu instrumentus, lai pārvarētu pārejas posma problēmas un stabilizētu kopienas ar ekonomikas attīstību. ES aktīvi atbalsta ANO darbības, kuru mērķis ir koordinēt civilās stabilizācijas plānošanu pēc nolīguma, un tā strādās ar ANO, starptautiskajām finanšu iestādēm un citiem līdzekļu devējiem. Īpaša atbildība par atjaunošanas izmaksām būtu jāuzņemas arī tiem, kas ir veicinājuši konfliktu.

5. ES apzinās, kāda ir Sīrijas konflikta ietekme uz kaimiņvalstīm, un apstiprina apņemšanos sniegt atbalstu Jordānijai, Libānai un Turcijai, kā arī Irākai un Ēģiptei, kuras, pēdējo gadu laikā uzņemot miljoniem bēgļu no Sīrijas, ir parādījušas apņēmību un izturētspēju. Padome atzinīgi novērtē šos centienus un vienojas par to, ka šis atbalsts ir jāsaglabā, īstenojot ES un Jordānijas un ES un Libānas nolīgumus un ES un Turcijas paziņojumu, ar kuru palīdzību var sasniegt attiecīgo katras valsts Londonā pausto apņemšanos.

6. Padome ir gatava uzņemt Briseles konferenci "Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei" 2017. gada 4. un 5. aprīlī, kura būs turpinājums 2016. gada februārī notikušajai Londonas konferencei, 2013.–2015. gadā rīkotajām Kuveitas līdzekļu devēju konferencēm un 2014. un 2017. gadā notikušajām Berlīnes un Helsinku konferencēm. Minētajā konferencē tiks stiprināts starptautiskais atbalsts ANO vadītajam politiskajam procesam un tiks vākti līdzekļi, lai apmierinātu vajadzības, kas iezīmētas ANO koordinētajos aicinājumos, kā arī lai atbalstītu bēgļu uzņēmēju valstu izturētspēju. Tā atzīmē, ka ES stratēģija ir politiskās pamatnostādnes ES pieejai minētajā konferencē.