Uz saturu
E-pasta ziņu abonēšana
  • 08.06.2017.
  • 11:30
  • Paziņojums presei
  • 333/17
  • Institucionālie jautājumi
  • Tieslietas
  • Telesakari
20 dalībvalstis izveido Eiropas Prokuratūru.

8. jūnijā dalībvalstis, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā nolūkā izveidot Eiropas Prokuratūru (EPPO), vienojās par tiesību aktu, kurā detalizēti izklāstīta tās darbība un loma.

EPPO noteiktos apstākļos būs pilnvaras izmeklēt krāpšanu attiecībā uz ES un citus noziegumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un veikt kriminālvajāšanu par tiem. Tā apvienos Eiropas un valstu tiesībaizsardzības centienus cīņā pret krāpšanu attiecībā uz ES.

EPPO centrālais birojs atradīsies Luksemburgā. Datumu, kurā EPPO sāks veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, noteiks Komisija, pamatojoties uz Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu tad, kad EPPO būs izveidota. Šī diena nebūs agrāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

EPPO darbība

EPPO būs koleģiāla struktūra, ko veidos divi līmeņi. Centrālo līmeni veidos Eiropas galvenais prokurors, kam būs vispārēja atbildība par prokuratūru. Decentralizēto līmeni veidos Eiropas deleģētie prokurori, kuri atradīsies dalībvalstīs, un tie saskaņā ar minēto regulu un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem būs ikdienā atbildīgi par kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Centrālajā līmenī pārraudzīs, vadīs un uzraudzīs visu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ko veiks Eiropas deleģētie prokurori, tādējādi nodrošinot konsekventu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas politiku visā Eiropā.

Lai gan tās kompetencē ietilps tikai iesaistītās dalībvalstis, EPPO sadarbosies ar pārējām neiesaistītajām ES dalībvalstīm. Šajā sakarā Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu šīs tiesu iestāžu sadarbības efektivitāti.

Ciešāka sadarbība

Ciešākas sadarbības procedūra tika uzsākta 2017. gada 3. aprīlī pēc tam, kad tika konstatēts, ka nav panākta vienprātīga vienošanās par priekšlikumu.

Līdz šim ciešākā sadarbībā ir iesaistījušās 18 dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

Turklāt vēl 2 dalībvalstis, proti, Itālija un Austrija, ir paudušas nodomu iesaistīties ciešākā sadarbībā.

Citas dalībvalstis ciešākai sadarbībai var pievienoties jebkurā laikā.

Konteksts

Savienība un tās dalībvalstis dažkārt saskaras ar sarežģītām lietām, piemēram, krāpšanos ar ES struktūrfondiem vai liela apjoma pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Minētajos gadījumos valstu krimināllietu izmeklētājiem un prokuroriem bieži trūkst instrumentu, kas nepieciešami, lai rīkotos ātri un efektīvi pāri robežām.

EPPO novērsīs šos trūkumus un stiprinās cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finanšu intereses, tādējādi stiprinot un labāk aizsargājot Savienības budžetu.

EPPO būs papildinājums OLAF un Eurojust, kas nav paredzēti atsevišķu krimināllietu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai saistībā ar tām.

Turpmākie pasākumi

Pirms EPPO regulas galīgās pieņemšanas ir jālūdz Eiropas Parlamenta piekrišana. Sagaidāms, ka tas varētu notikt pirms vasaras brīvdienām, dodot iespēju tekstu galīgajā redakcijā pieņemt oktobrī.

Saskaņā ar piekrišanas procedūru Eiropas Parlamentam ir pilnvaras ar absolūtā vairākuma balsojumu piekrist tiesību akta priekšlikumam vai to noraidīt, bet tas nevar priekšlikumu grozīt.