Priekšsēdētāja Donalda Tuska ielūguma vēstule Eiropadomes locekļiem

Eiropadome
  • 21.06.2017.
  • 09:30
  • Paziņojums presei
  • 391/17
  • Brexit
  • Drošība un aizsardzība
  • Iekšlietas
  • Ārlietas un starptautiskās attiecības
  • Ekonomika un finanses
21.06.2017.
Kontaktinformācija presei

Preben Aamann
Eiropadomes priekšsēdētāja runaspersona
+32 22815150
+32 476850543

Var pamatoti teikt, ka mēs tiksimies atšķirīgā politiskajā kontekstā nekā pirms dažiem mēnešiem, kad pieņēmās spēkā pret ES vērstie spēki. Pašreizējie notikumi kontinentā, šķiet, liecina, ka mūsu situācija pamazām uzlabojas. Daudzās mūsu valstīs politiskās partijas, kas savu spēku veidoja, pateicoties pret ES vērstam noskaņojumam, sāk vājināties. Mēs piedzīvojam ES atgriešanos – un tagad tā vairāk ir risinājums, nevis problēma. Paradoksālā kārtā aizvadīto mēnešu nopietnās problēmas mūs ir darījušas vienotākus nekā pirms tam. Bet šo vienotību mēs esam saglabājuši arī pateicoties jūsu apņēmībai. Pateicos jums par to, un lūdzu ko vairāk. Tieši mūsu vienotība ir iemesls, kāpēc mēs šobrīd esam daudz labākā situācijā ar jauniegūto optimismu attiecībā uz nākotni.

Tomēr mēs nevaram būt pašapmierināti vai naivi. Mums ir jāpierāda iedzīvotājiem, ka mēs esam spējīgi atkal kontrolēt notikumus, kuri pārmāc un dažkārt pat biedē. Aizvadītajā gadā mēs vienojāmies, ka ES aizsargās mūsu iedzīvotājus pret drošības apdraudējumiem, nelikumīgu migrāciju un nekontrolētu globalizāciju, un mums tas ir jānodrošina arī turpmāk. Tāpēc gaidāmās Eiropadomes laikā vēlos, lai mēs virzītu uz priekšu mūsu politisko atbildi šādās trīs jomās.

Pirmkārt, drošība. Terorisms joprojām ir nopietns apdraudējums. Nesenie uzbrukumi izceļ to, ka pastāv jauns, pašmāju radikalizācijas vilnis. Būsim godīgi – ES šajā cīņā neaizstās nacionālās valstis, jo politikas atbilde ir atkarīga galvenokārt no valdībām. Bet ES var palīdzēt gūt uzvaru šajā cīņā. Līdz šim mēs esam sasnieguši progresu attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem un personām, kas atgriežas. Ir īstais laiks pastiprināt mūsu sadarbību ar interneta nozari. Teroristu propagandai vislielākā ietekme ir pirmajās stundās pēc tās ievietošanas. Tāpēc mums nozare būtu jāmudina izstrādāt rīkus, kas automātiski atklās un dzēsīs tādu saturu, kurā izplata teroristu materiālus vai kūda uz vardarbību.

Ņemot vērā, ka Eiropas drošība ir mūsu kopīgā atbildība, es arī vēlētos, lai mēs vienotos par nepieciešamību sākt pastāvīgu strukturētu sadarbību aizsardzības jomā. Lai tā izdotos, mums vajadzēs vērienīgas apņemšanās no jūsu puses – sākot no projektiem mūsu aizsardzības spēju attīstīšanai līdz tādiem atbildīgākiem uzdevumiem kā militārās operācijas. Šajā sakarā pieņemtie lēmumi parādīs ne tikai mūsu apņēmību vairāk ieguldīt Eiropas drošībā un aizsardzībā, bet arī mūsu atbildību par transatlantiskajām attiecībām brīdī, kad tas mūsu pusē ir vajadzīgs vairāk kā vēl nekad iepriekš. Katra dalībvalsts būtu jāaicina piedalīties jaunajā aizsardzības sadarbībā, un neviena nebūtu jāatstāj ārpus tās. Šāda sadarbība var būt labākais paraugs tam, ka mēs neveicinām "dažādus" ātrumus, bet izveidojam darba metodi, kam būtu jāļauj visai ES kopumā iegūt "pareizo" ātrumu.

Otrkārt, nelikumīgās migrācijas jautājums – mums ir jāpārskata situācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā. Itālijā nelikumīgi ieceļojušu personu – galvenokārt ekonomisko migrantu – skaits ir pieaudzis par 26 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu; aptuveni 1900 cilvēku ir zaudējuši dzīvību jūrā, un kontrabanda sasniedz jaunus apmērus. Ir panākti zināmi rezultāti mūsu lēmumu īstenošanā, proti, Lībijas jūras krasta apsargu apmācība, vairāk nekā 100 kontrabandistu apcietināšana un vairāk nekā 400 viņu kuģu neitralizēšana. Taču tas neapšaubāmi ir pārāk maz, un es neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevaram uzņemties lielāku finansiālo atbildību par Lībijas jūras krasta apsargu darbību. Viņi ir mūsu sabiedrotie cīņā pret kontrabandistiem. Es vēršu Jūsu uzmanību uz šo jautājumu, jo darba līmenī daži no jūsu pārstāvjiem nepieņem šajā sakarā vajadzīgos lēmumus.

Visbeidzot, nekontrolētas globalizācijas jautājums. Lai aizsargātu mūsu brīvās tirdzniecības programmu pašu mājās, mums ir jāpierāda, ka varam aizsargāt Eiropu pret tiem, kas vēlas ļaunprātīgi izmantot mūsu atvērtību. Tālab mums jānodrošina mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentu efektivitāte. Mums ir vajadzīgas nopietnas debates par to, kā stiprināt savstarpību un izvērtēt investīcijas no tām valstīm, kuras nosaka negodīgus ierobežojumus. Cilvēkiem ir jāzina, ka mēs viņus varam pasargāt no negodīgas tirdzniecības prakses.

Sanāksmes darba kārtībā ir paredzēts, ka darbu sāksim ceturtdien plkst. 15.00 ar tradicionālo viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Tajāni, plkst. 15.00. Pēc šīs viedokļu apmaiņas premjerministrs Muskats sniegs jaunāko informāciju par panākto mūsu iepriekšējo secinājumu īstenošanā. Mūsu pirmā darba sēde būs veltīta iekšējai drošībai, terorisma apkarošanai un aizsardzībai. Pēc mūsu secinājumu pieņemšanas par šiem punktiem mēs pārtrauksim darbu, lai tiktos ar preses pārstāvjiem. Mēs atkal sanāksim kopā darba vakariņās, kuras būs veltītas ārējām attiecībām. Kanclere Merkele un prezidents Makrons vispirms iepazīstinās ar pašreizējo stāvokli attiecībā uz Minskas vienošanos īstenošanu. Turpinājumā es jums darīšu zināmas savas pārdomas pēc nesenajiem starptautiskajiem samitiem un sanāksmēm, tostarp ar prezidentiem Trampu un Erdoanu. Šajā sakarā es vēlētos atgādināt, ka mūsu nostāja attiecībā uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā ir vienota. Vakariņu noslēgumā premjerministre Meja mūs informēs par saviem nodomiem attiecībā uz sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc vakariņām es aicināšu 27 valstu vadītājus uzkavēties, lai sniegtu īsu informāciju par sarunām un apstiprinātu Apvienotajā Karalistē izvietoto aģentūru pārcelšanas procedūru.

Piektdien mēs darbu sāksim plkst. 10.00, tiekoties ar ECB priekšsēdētāju Dragi, kurš iepazīstinās ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Pēc tam mēs pievērsīsimies tirdzniecības jautājumiem un pieņemsim attiecīgos secinājumus. Turpinājumā mēs skatīsim secinājumus par migrāciju, un premjerministrs Muskats mūs informēs par paveikto saistībā ar Maltas deklarāciju. Noslēgumā – ņemot vērā nākamās prezidentvalsts darba programmu – mēs ar premjerministru Ratasu īsumā pievērsīsimies Digitālās programmas koncepcijai. Paredzams, ka mūsu sanāksme beigsies aptuveni pusdienlaikā. Priecājos par iespēju Jūs drīz satikt Briselē.