Priekšsēdētāja Donalda Tuska vēstule ES vadītājiem pirms neformālajām vakariņām Tallinā

Eiropadome
  • 21.09.2017.
  • 18:25
  • Paziņojums presei
  • 529/17
  • Vienotais tirgus
  • Iekšlietas
  • Ārlietas un starptautiskās attiecības
  • Eurozona
  • Institucionālie jautājumi
  • Budžets
21.09.2017.
Kontaktinformācija presei

Preben Aamann
Eiropadomes priekšsēdētāja runaspersona
+32 22815150
+32 476850543

Vēršos pie jums, jo premjerministrs Ratass (Ratas) pirms Digitālā samita Tallinā man lūdza vadīt mūsu vakariņas.

2016. gada 29. jūnijā, dažas dienas pēc Apvienotajā Karalistē notikušā balsojuma par "Brexit", mēs nolēmām sākt pārdomu procesu par Eiropas Savienības nākotni 27 dalībvalstu sastāvā. Pirmās šim nolūkam veltītās un 2016. gada septembrī notikušās sanāksmes rezultāts bija Bratislavas ceļvedis. Mēs vienojāmies galveno uzmanību pievērst jautājumiem, kas vistiešāk skar mūsu pilsoņus: migrācija, drošība, kā arī ekonomikas un sociālie jautājumi. Šo programmu mēs šogad turpinājām pilnveidot Maltā un Briselē, tā rezultātā tapa Romas deklarācija, kurā bija izklāstīts daudz plašāks redzējums turpmākajiem gadiem.

Līdztekus tam mēs nolēmām pie šīs programmas strādāt arī mūsu regulārajās Eiropadomēs. Mēs spējām sakārtot vairākus jautājumus, un tādēļ stāvoklis Eiropā tagad ir labāks un mēs varam raudzīties nākotnē optimistiskāk. Migrācijas jautājumā mēs vispirms galveno uzmanību pievērsām Vidusjūras austrumdaļas maršrutam, tad – Vidusjūras centrālās daļas maršrutam, atgūstot kontroli pār mūsu ārējām robežām un samazinot neatbilstīgo migrantu un jūrā bojāgājušo skaitu. Drošības jautājumā mēs turpinājām stiprināt savus instrumentus cīņai pret terorismu un guvām nozīmīgus panākumus Eiropas aizsardzības jomā, tostarp sadarbībā ar NATO. Ekonomikas frontē mēs sākām pārorientēt mūsu tirdzniecības politiku tā, lai mazinātu negatīvās sekas, ko radījusi globalizācija. Mēs saglabājam ļoti vērienīgus mērķus tirgus pieejamības jomā (tirdzniecības nolīgumi ar Kanādu un Japānu), vienlaikus padarot spēcīgāku savu reakciju uz negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem.

Katrā no minētajiem jautājumiem mums vēl ir priekšā nozīmīgs un smags darbs. Mums ir jākonsolidē sava politika ārējās migrācijas jomā, jāuzlabo savas spējas atgriešanas jautājumā un jāpanāk noturīgi risinājumi attiecībā uz reformētu patvēruma sistēmu. Mums ir jāturpina stiprināt Eiropas aizsardzība, pirmām kārtām sākot pastāvīgo strukturēto sadarbību decembrī. Tāpat mums ir jāturpina uzlabot sava saimnieciskā bāze, tostarp tam izmantojot digitālo vienoto tirgu (Tallinas samits), vienlaikus nodrošinot, lai tajā būtu panākts sociālais līdzsvars (Gēteborgas samits novembrī).

Mums ir arī jālemj par turpmāku euro attīstību. Nav tāda brīnumlīdzekļa, lai uzreiz un visiem pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības izveidi. Tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu pienākums ir uzlabot EMS darbību un to pakāpeniski nostiprināt. Mums par prioritāti būtu jāizvirza banku savienības izveides pabeigšana saskaņā ar ceļvedi, par ko vienojāmies, tā, lai eurozona tiktu stiprināta strukturāli. Tas nozīmē, ka mums ir jāsagatavo kopīgs atbalsts banku savienībai, lai panāktu turpmāku riska samazināšanu un pavērtu iespēju Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai. Mums arī būtu jāuzlabo Eiropas spēja rīkoties, un tajā varētu iekļaut Eiropas Stabilizācijas mehānisma attīstīšanu Eiropas Monetārā fonda virzienā. Ir ierosinātas vairākas idejas attiecībā uz pārvaldību un budžeta resursiem speciāli eurozonai, kuras būs jāapspriež daudz sīkāk un plašāk. Lai darbu pie šīs programmas pavirzītu uz priekšu, es decembrī sasaukšu Eurosamitu iekļaujošā sastāvā. Konkrēti lēmumi šajos jautājumos būtu jāpieņem vēlākais nākamā gada jūnija Eiropadomē.

Vienlaikus mums būtu jāturpina izvērst Savienības starptautisko nozīmi mūsu kaimiņvalstīs un arī pasaules līmenī. Oktobra Eiropadomē ierosinu apspriest mūsu reakciju uz norisēm attiecībās ar Turciju, un nākamā gada maijā es ar premjerministra Borisova (Borisov) piekrišanu ierosinu pulcēties Rietumbalkānu samitā Bulgārijā. Arī tirdzniecība joprojām būs svarīga mūsu darba prioritāte.

Paveroties tālāk par šīm tūlītējām prioritātēm, mūs priekšā gaida liels uzdevums, kad būs jāizskata nākamais ES daudzgadu budžets. Nopietni šī diskusija, kas veidos mūsu politiku nākamajiem gadiem, sāksies tad, kad būsim noslēguši nolīgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Tas būs svarīgs mūsu darba kārtības punkts, līdz laikus panāksim konsensu par jaunās daudzgadu finanšu shēmas sākšanu 2021. gadā.

Tallinā mēs nevaram visus šos jautājumus atrisināt, pat ne tikai izlemt. Tomēr es domāju, ka šī sanāksme būs mums laba izdevība apspriest, ar kādu pieeju mēs šīs debates rīkosim, īpaši ņemot vērā daudzās interesantās domas, kuras nesen izskanēja attiecībā uz būtību, metodi un arī mērķiem. Lūgšu jums sniegt norādes, lai pēc mūsu diskusijām izlemtu, kā šajā sakarībā organizēt darbu Eiropadomē. Lai nodrošinātu atklātu, godīgu un neformālu viedokļu apmaiņu par šiem jautājumiem, jums nebūs priekšā neviena teksta un no šīm diskusijām netiks izdarīti nekādi rakstiski secinājumi.

Visbeidzot, mums visiem ir jāapzinās tas, ka viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem joprojām ir "Brexit". Par to mēs runāsim mūsu nākamajā sanāksmē 27. oktobrī, uz 50. panta pamata.