Ārlietas
.gif)
Ar to saistīti paziņojumi presei
Padome ārlietu sanāksmēs apspriež Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ārējo tirdzniecību un sadarbību attīstības jomā. Pēdējos gados Padomes prioritāte, sadarbojoties ar Komisiju, ir bijusi nodrošināt visu Eiropas Savienības rīcībā esošo instrumentu klāsta saskaņotību ES ārējā darbībā.
KĀDP principi un mērķi ir sargāt Eiropas Savienības kopīgās vērtības, pamatintereses, neatkarību un integritāti saskaņā ar ANO Statūtu principiem; visos veidos stiprināt Eiropas Savienības drošību; sargāt mieru un stiprināt starptautisko kopienu saskaņā ar ANO Statūtu principiem; veicināt starptautisko sadarbību, kā arī attīstīt un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
Padome ir atbildīga arī par kopējo drošības un aizsardzības politiku. Aizsardzības ministri Ārlietu padomē parasti pulcējas divreiz gadā, papildus savām neoficiālajām sanāksmēm (arīdzan divreiz gadā).
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas līdztekus ir Ārlietu padomes priekšsēdētājs, ir galvenā persona, formulējot, sagatavojot un īstenojot KĀDP.
Politikas un drošības komiteja (PDK) palīdz noteikt politikas virzienus KĀDP jomā, Padomes vajadzībām izstrādājot atzinumus un neskarot Pastāvīgo pārstāvju komitejas (Coreper) uzdevumus Padomes sanāksmju gatavošanā. PDK Padomes pakļautībā arī īsteno krīzes pārvarēšanas operāciju politisko kontroli un stratēģisko virzību.
- Ārējās tirdzniecības politika
Eiropas Savienība, kas veic vienu piektdaļu no pasaules tirdzniecības kopapjoma, ir vadošā starptautiskās tirdzniecības dalībniece un ir izveidojusi pasaules mēroga tirdzniecisko attiecību tīklu. Secīgās ES paplašināšanās kārtas un vienotā tirgus konsolidācija ir nostiprinājušas tās stāvokli gan divpusējās sarunās ar trešām valstīm, gan daudzpusējās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). PTO ir Eiropas Savienības tirdzniecības politikas uzmanības centrā. Būtisks ES politikas elements ir veicināt tirdzniecību taisnīgā un uz noteikumiem balstītā daudzpusējā vidē, kas dotu ieguvumu starptautiskai kopienai.
Tirdzniecības politikā Komisija ar Padomes dotām pilnvarām un apspriežoties ar Padomes augsta ranga tirdzniecības amatpersonu komiteju, sauktu par "Tirdzniecības politikas komiteju", ir atbildīga par sarunām un vadību saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem, kuri ietver tarifu grozījumus, muitas un tirdzniecības noteikumus un aizsardzības pasākumus.
Pasaules Tirdzniecības organizācijā Komisija risina sarunas Savienības vārdā un pārstāv dalībvalstis strīdu izšķiršanā.
- Sadarbība attīstības jomā
Savienības sadarbības politikas mērķis attīstības jomā ir papildināt dalībvalstu īstenoto politiku attīstības jomā. Tās galvenie mērķi ir ilgtspējīga ekonomikas un sociālā attīstība jaunattīstības valstīs, īpaši visatpalikušākajās no tām, kā arī jaunattīstības valstu vienmērīga un pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā un nabadzības izskaušana šajās valstīs. Vienlaikus ES sadarbības politikas mērķis attīstības jomā ir stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
Šajā jomā Padome pieņem tiesību aktus ar kvalificētu balsu vairākumu un koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu.
Galvenais uzsvars ES sadarbības politikā attīstības jomā tiek likts uz sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis). Kotonū 2000. gadā parakstītajā ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumā ir noteikts pamats Savienības tirdzniecības attiecībām un sadarbībai attīstības jomā ar šīm valstīm.
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas. ES palīdzību pārvalda Komisija, un palīdzība tiek finansēta vai nu no ES budžeta, vai no Eiropas Attīstības fonda – no īpaša ĀKK valstu attīstībai veltīta fonda. ES ir arī daudzu jaunattīstības valstu galvenā partnere tirdzniecības un tiešo investīciju jomā.